Vārtsargu darbība hokejā Lūsiņu patiesi interesē, turpretim kļūt par kādas komandas galveno treneri viņš netiecas, jo jūt, ka ir īstajā vietā, kur lēmumus var pieņemt pats. Lūsiņš atzīst, ka pašlaik gribētu būt profesionāls vārtsargu treneris kādā kluba sistēmā ar lielām ambīcijām. Turpretim, ja būtu iespēja izvēlēties pagātnē, viņš noteikti būtu hokejists.
"Mīlestība pret hokeju ir līdz kapa malai," viņš saka.
Savulaik Lūsiņam pietrūka informācijas, ko viņš varētu darīt papildus, lai kļūtu arvien labāks vārtsargs. Tolaik nebija pieejami tādi video kā pašlaik, ka jebkuru spēli var atrast internetā. Puikas gados Lūsiņš raudājis, ja netika uz treniņu, bet pašlaik viņš ir vīlies jaunajos hokejistos, kas priecājas par iespēju izlaist treniņu.
Apmēram 13 līdz 14 gadu vecumā Lūsiņš pēc leģendārā Artūra Irbes parauga sāka apzinīgi iesildīties pirms treniņiem un atsildīties pēc tiem. Tas ļāva viņam ļāva iegūt savai ķermeņa konstitūcijai neraksturīgu lokanību. Agrāk valdīja uzskats, ka vārtos jāliek veikls hokejists, kas līdz ar to ir augumā neliels. Hokejam attīstoties un kļūstot ātrākam, priekšstati mainījās, jo lielāks vārtsargs nosedz lielāku vārtu platību, kādā mazais nepaspēs izlēkāt. Edgars saka, ka ar savu augumu vēl paspējis uzspēlēt pietiekami pieklājīgā līmenī un ticis arī Latvijas izlases vārtos.
Hokeja pieredze ļāva Lūsiņam kļūt par komentētāju un viņa abi darbi arvien ir saistīti. Lūsiņš priecājas, ka joprojām piedalās "Dinamo" šovā, tikai citā pozīcijā nekā senāk karjerā.
