Tokija iegūst tiesības
2013. gada 8. septembrī Tokija kļuva par pirmo Āzijas pilsētu, kas divas reizes ieguvusi tiesības rīkot vasaras olimpiskās spēles. Tā, iespējams, būtu pat trešā reize, tomēr 1940. gada Tokijā ieplānotās spēles tika atceltas Otrā pasaules kara dēļ.
Latvijas Radio piedāvā:
"Tokijas studija 2020!". Klausies sev ērtā laikā un vietā populārākajās straumēšanas platformās.
Tiesības rīkot 2020. gada spēles deva valstij tik nepieciešamo stimulu laikā, kad Japānas iedzīvotāju noskaņojums par valsts nākotni un ekonomisko stāvokli pēc gadu desmitiem ilgas deflācijas un pirms dažiem gadiem notikušās postošās zemestrīces un cunami bija pesimistisks.
Ar lepnumu un pārliecību par saviem spēkiem sākās gatavošanās vērienīgajam sporta notikumam. Tiesa, 2020. gads neilgi pirms spēļu sākuma atnesa būtiskas pārmaiņas.
Covid-19 un pretestība
Pasauli pārsteidza Covid-19 pandēmija. Arvien skaidrāk aptverot pandēmijas radītās briesmas un apmērus, kļuva skaidrs, ka spēles nāksies vai nu pārcelt, vai atcelt. Finansiālu un politisku iemeslu dēļ spēles tika pārceltas. Taču jau sākotnēji atradās skeptiķi, kas spēļu norisei arī šogad neticēja un uzsvēra, ka cīņa ar pandēmiju, visticamāk, nebūs beigusies.
Atšķirībā no 1964. gada Tokijas spēlēm, kad visi to norisi atbalstīja un saredzēja tajās iespēju parādīt savu valsti kā spēcīgu un modernu, šoreiz bija citādi.
Sabiedrības vairākums šoreiz bija par spēļu tālāku pārcelšanu vai atcelšanu, lai gan amatpersonas cilvēku uzticību solīja izcīnīt. Tas gan neizdevās.
Gatavošanos pārceltajām olimpiskajām spēlēm pavadīja arvien lielāka cilvēku, tajā skaitā veselības amatpersonu un tautā zināmu cilvēku, skepse un pretestība. Arī protesti. Lai gan pārceļot spēles, tika noteikts, ka to rīkošana apzīmēs pasaules uzvaru par pandēmiju, šobrīd ir redzams, ka ne par kādu uzvaru runāt mēs nevaram un ne tikai Japānā, bet arī citviet pasaulē.
Cilvēku bažas par to, ka spēles pasliktinās sabiedrības veselības situāciju Japānā, pandēmijai dos jaunu grūdienu vai pat izraisīs jaunu vīrusa paveidu, joprojām ir klātesošas, un draudus apzinās arī amatpersonas.
Skandāli un amatu zaudēšana
Ceļš līdz olimpiādei nebūt nav bijis gluds arī tādēļ, ka savus amatus atstājusi ne viena vien ar spēlēm saistīta amatpersona. 2019. gadā no amata korupcijas skandāla dēļ atkāpās Japānas Olimpiskās komitejas prezidents.
Savukārt vien dienu pirms atklāšanas ceremonijas tika atlaists tās režisors. Tas notika antisemītisku joku dēļ, kas izteikti vēl 90. gados. Bet vien dažas dienas iepriekš ceremonijas sagatavošanas komandu bija spiests pamest komponists, jo atklājies, ka skolas gados viņš ņirgājies par klases biedriem invalīdiem.
Martā atlūgumu pēc joka par pazīstamu aktrisi un komiķi iesniedza radošais direktors, bet februārī amatu zaudēja orgkomitejas priekšsēdētājs Josiro Mori, kas izteicās, ka sievietes pārlieku daudz runājot un ka sanāksmes viņu dēļ ieilgstot.