ĪSUMĀ:
- Gaitas sportā Andrejs Gražulis sāka vieglatlētikā, kas palīdzēja arī pārejā uz basketbolu 15 gadu vecumā
- Aizvadīto klubu sezonu Itālijā Gražulis vērtē kā kopumā labu, lai arī komandai neizpalika sāpīgas neveiksmes
- Sarukušo trīspunktu metienu precizitāti Gražulis skaidro ar pretinieku iepazīto viņa spēli un pretdarbību
- Latvijas izlases pretiniekus Pasaules kausā Gražulis nesteidz vērtēt - jāspēj uzvarēt ikvienu pretinieku
- Pašreizējā izlases modelī Gražulis saskata līdzību ar 2017. gadā Eiropas čempionātā labi startējušo komandu
Pasaules kausa finālturnīrs augusta beigās sāksies Japānā, Filipīnās un Indonēzijā. Latvijas izlases kandidāti oficiālos kopīgos treniņos sāks jūlija beigās, un treneriem gatavošanās posma noslēgumā būs jāizšķiras, kurus spēlētājus iekļaut sastāvā. Gražulis labprāt sagaidītu uzaicinājumu pievienoties komandai, kas pirmo reizi spēlēs pasaulē augstākajā līmenī.
Vairākas reizes esi piedalījies Dziesmu un deju svētkos. Vai šogad izdevās apmeklēt, pasekot tiem līdzi? Varbūt pēc basketbolista karjeras ir doma atgriezties dziedāšanas vai dejošanas apritē?
Apmeklēt nesanāca, bet fonā televizorā gāja ik pa laikam. Tad jau redzēsim vai pēc basketbolista karjeras sanāks atgriezties apritē.
Tavi pirmie soļi sportā bija vieglatlētikā nevis basketbolā. Ar kādām disciplīnām nodarbojies un kādas bija sekmes?
Vieglatlētikā darīju praktiski visu, bet sāku ar soļošanu.
Tāpat barjeras skrēju, bet tās man īsti negāja. Beigās vieglatlētiku noslēdzu ar augstlēkšanu, kur personīgais rekords sacensībās bija 1,95 metri, bet treniņos varēju pārlēkt apmēram divus metrus.
Kā vieglatlētikas treniņi transformējās uz basketbolu?
Skriet un lēkt mācēju, kas daudz palīdzēja. Šajā jomā tolaik biju gatavāks par saviem vienaudžiem, kuri spēlēja basketbolu. Pašā sākumā bija grūti ar mešanu un visu pārējo, bet pēc tam jau aizgāja. Pirmos soļus basketbolā sāku 15 gadu vecumā Jēkabpils sporta skolā. Braucot uz izbraukuma spēlēm, viņi mani pa ceļam paņēma līdzi no Kokneses.
16 gadu vecumā vieglatlētika tika nolikta malā un sāku nopietnākus treniņus Ventspilī,
kur tiku izvēlēts BK "Ventspils" jauno un talantīgo basketbolistu atlases konkursā. Labu vārdu aizlika Māris Bružiks, kurš bija BK "Ventspils" fiziskās sagatavotības treneris.
Pieļauju, ka vieglatlētika palīdzēja sagatavot ķermeni profesionālajam sportam?
Piekrītu. Cilvēki gan ir dažādi, bet visiem būtu jāiemācās pareizi skriet un apgūt savu ķermeni, ko var palīdzēt izdarīt vieglatlētika.
Agrāk daļa Kokneses jauniešu bija aizrāvušies ar lēkšanu Daugavā no Kokneses pilsdrupām? Vai pats arī šādi darīji?
Tā ir patiesa informācija (smejas).
Lēkšana no pilsdrupām ūdenī bija viena no vasaras izpriecām. Spēlējām tā saucamās ķerenes, un bieži ātrākais, kā aizbēgt, bija, pa taisno lecot ūdenī,
jo dziļums tur atļauj to darīt. Šobrīd gan nevajadzētu nevienam to darīt.
Vai seko līdzi arī citiem sporta veidiem?
Man patīk gan skatīties, gan uzspēlēt futbolu un volejbolam arī nav ne vainas. Dzīvojot Koknesē, sportā darīju praktiski visu. Makšķerēšana arī patīk. Kādreiz sanāk arī pasekot lielajiem sporta notikumiem, piemēram, Vimbldonas tenisa turnīram.
Skatoties basketbolu, priekšroku dod NBA vai Eirolīgai?
Eirolīgai, jo kuram gan ir laiks celties naktī skatīties NBA...
Kā vērtē klubu sezonu, ko aizvadīji Itālijā?
Sezonu kopumā bija laba, neskatoties uz pāris nepamatotiem zaudējumiem komandām, kuras uz papīra vajadzēja uzvarēt. Pabeidzām sestajā vietā, kas nav slikti, un pašam arī normāli gāja. Eirokausā, izteikti sākumā, slikti gāja, bet uz beigām aizķērāmies, taču nepiedzinām iekavēto.
Lielākā sāpe ir par Eirokausu un zaudējumu Itālijas līgas ceturtdaļfinālā ļoti līdzīgā sērijā.
Tava komanda vairākos aizsardzības rādītājos bija TOP5 visā līgā, bet ļoti zemu iemestajos punktos. Kāpēc šādi kontrasti?
Nezinu, kāpēc tā, bet tas nav pirmais gads, ka esmu komandā, kura spēlē labi aizsardzībā, bet ir problēmas gūt punktus. Īstas atbildes, kāpēc nevarējām iemest, man nav. Daudzas spēles gan tāpat mēs vinnējām ar aizsardzību. Piemēram, "Trieste", kur nospēlēju divus gadus, bija ļoti laba aizsardzības komanda, bet uzbrukums mums kliboja.
Līgums ar Trento "Dolomiti Energia" tev ir arī uz nākamo sezonu. Vai esi apmierināts ar lomu komandā?
Tagad treneris nomainījās un redzēsim, kā būs nākamajā sezonā. Pašam tur ļoti patīk, sadzīviski viss ir kārtībā. Pilsēta nav pārāk liela, bet var atrast visu nepieciešamo. Komanda spēlēs Eirokausos, kas nozīmē vismaz divas spēles nedēļā. Citādāk būtu tikai viena spēle nedēļā un būtu ļoti apgrūtinoši tikai visu laiku trenēties.
2019./2020.gadā, spēlējot Itālijas basketbola otrajā līgā A2, biji otrs precīzākais trīspunktu metienu izpildītājs ar 45%. Kā tas izdevās un kāpēc šobrīd nav sanācis pietuvoties šādiem rādītājiem?
Sākot spēlēt otrajā līgā, mani īpaši neviens nezināja, tiku vairāk atstāts brīvs, un sanāca arī trāpīt. Agrāk rocība bija lielāka, bet tagad regulāri kāds patraucē, tāpēc arī procents sliktāks.
Trīspunktu metienu procents (35%), tāpat nav slikts manai [spēka uzbrucēja] pozīcijai.
Iepriekš Itālijā komandu ar mani iepazīstināja kā "šūteri" (metēju), ko gan pats nezināju (smejas).
Kā šobrīd uzturi sevi formā?
Trenējos Ventspilī pie trenera Ginta Fogeļa, un to dara vēl vairāki izlases spēlētāji, kas dzīvo šajā pilsētā. Tāpat treniņos iesaistās BK "Ventspils" spēlētāji. Man patīk šāds formāts, kad kopā nav ļoti garās nometnes, piemēram, kas sākas jūlijā, un tad ilgst divus mēnešus. Katram pašam jābūt atbildīgam par ieiešanu formā, jo visi esam pieauguši cilvēki.
Kvalificēšanos Pasaules kausam sākāt no pašas apakšas jeb priekškvalifikācijas ar spēlēm pret Baltkrieviju, Rumāniju. Kas palicis atmiņā no šīm spēlēm?
Tās nebija vieglas spēles. Sākām labi ,uzvarot pirmo spēli pret Rumāniju. Zinājām, ka pret baltkrieviem nebūs tik viegli, bet kaut kā aizgāja un normāli nospēlējām. Otru spēli pamocījāmies ar Rumāniju, bet uzvarējām un pēdējā spēlē baltkrievi jau gatavojās izšķirošajai cīņai pret Rumāniju, tāpēc to vinnējām vieglāk. Savā ziņā labi, ka bija priekškvalifikācija, kur varēja saspēlēties un treneris izmēģināt dažādus taktiskos variantus.
Nospēlēji visas kvalifikācijas spēles izlases sastāvā. Kā mainījās komandas sajūtas kvalifikācijas laikā?
Priekškvalifikācijā komandai varbūt bija neliels stress, jo vēl nesen bija nepatīkams zaudējums Bulgārijai (65:66), ko vajadzēja uzvarēt. Spēles pret Beļģiju palīdzēja pacelt pārliecību. Sapratām, ka arī spēlēs, kad neiet, varam izdarīt visu kā vajag, un no tā brīža viss pagriezās uz labo pusi. Var teikt - ar karogu gaisā. Tāpat
treneru kolektīvs no plašā kandidātu loka atrada spēlētājus, kuri varēja palīdzēt. Jāpiemin, ka [treneris] Luka Banki ļoti labi strādā ar cilvēkiem.
Kad apjautāt, ka brauksiet uz Pasaules kausa finālturnīru?
Pēc uzvaras pār Serbiju. Kad vasarā uzvarējām abas spēles pret Turciju, Serbiju, pēc tam jau vairs palika tādas kā formalitātes. Prieks, ka nebija jāgaida citu spēļu rezultāti un jāskaita, bet paši visu nokārtojām.
Kā vērtē Pasaules kausa izlozi un izspēles kārtību grupā secīgi pret Libānu, Franciju, Kanādu?
Es pat nezinu, ar ko mums ir pirmā spēle. Nav starpība, kāda ir izloze, jo, ja vēlas tikt tālāk, tad tāpat jāuzvar stiprās komandas. Nevajag pārdzīvot – jāiet un jāspēlē. Esam jau pierādījuši, ka varam uzvarēt labas komandas. Personīgi man grupas izspēles kārtība neko nemaina. Pasaules kausā jau būs līdzīgi kā sezonā, kad liekas, ka kaut kur aizbrauc, bet neko īsti no apskates objektiem neredzi, jo režīms ir zāle– viesnīca–zāle.
Vai zini, ko sīkāk par pretinieku komandām?
Šobrīd nezinu, jo trenējos un darbojos svaru zālē. Kad būs nepieciešams, tad iepazīšos ar pretiniekiem.
Grūti ko vairāk komentēt par pretiniekiem, bet bumba ir apaļa – iesim un spēlēsim.
Pasaules kausa finālturnīrā dalīs ceļazīmes uz olimpiskajām spēlēm un kvalifikācijas turnīriem. Vai ceļazīme uz olimpiādi varētu būt papildus stimuls?
Tas ir papildus stimuls. Iepriekš tuvu iekļūšanai Pasaules kausa finālturnīrā bijām 2019. gadā, kad pietrūka pāris punktu uzvarā pār Melnkalni (80:74). Tagad mums būs otra iespēja.
Kādas ir tavas atmiņas par 2017. gada Eiropas čempionātu, kur Latvijas izlase ieņēma 5.vietu?
Mani paņēma kā divpadsmito spēlētāju. Neskatoties uz to, pāris spēles pat sāku starta pieciniekā. Bija forši, un man patika. Ļoti līdzīga komanda, kā ir tagad, bet ar pāris kadru izmaiņām. Sāpīgs gan bija zaudējums slovēņiem, kur Dončičs mača beigu daļā iemeta troiku ar atsitienu. Vēlāk viņi uzvarēja visu turnīru.
Vai var salīdzināt pašreizējo izlasi ar 2017. gada Eiropas čempionāta komandu?
Ir ļoti grūti salīdzināt.
Šobrīd jau pagājuši seši gadi, piemēram, Porziņģis, Šmits ir karjeras pilnbriedā, kas vēl nebija 2017. gadā.
Vai no trenera Banki ir kādi ierobežojumi tavai spēlei?
Treneris neiegrožo rāmjos, bet, izdarot metienu, tam jābūt pamatotam.
Kā vērtē savas izredzes tikt Latvijas izlasē uz Pasaules kausu un cik nozīmīgi tev būtu tur uzspēlēt?
Nezinu, jo tas nebūs mans lēmums. Neesmu minētājs, tāpēc to nedarīšu arī šoreiz.
Būtu ļoti forši pārstāvēt izlasi, kura Pasaules kausā spēlēs pirmo reizi.
Vai šovasar esi ticies ar izlases komandas biedriem?
Trenējamies kopā ar Klāvu Čavaru, Tomu Leimani, bet pārējos neesmu saticis. 27 jūlijā Liepājā sākas izlases nometne – tad arī sanāksim kopā.
KONTEKSTS:
Pasaules kausa finālturnīrs no 25. augusta līdz 10. septembrim notiks Indonēzijā, Japānā un Filipīnās. Latvijas izlases pretinieki grupas kārtā būs Libānas, Francijas un Kanādas basketbolisti. Pēc apļa izspēles grupas divas spēcīgākās komandas saglabās izredzes turpināt cīņu par medaļām, savukārt divas atpalicēju vienības turnīra turpinājumā pretendēs uz 17. vietu 32 komandu konkurencē.
