Olimpiādes laikā sportistiem ir ļoti liela psiholoģiska spriedze. „Šo spriedzi nosaka tieši cerība, lai viņi attaisnotu mūsu cerības, ko mēs gaidām no viņiem. Tas viņiem ir pats grūtākais. Attaisnot arī ieliktos resursos viņos. Tā ir lieta, ar ko viņiem jātiek galā,” skaidro Lapiņa.
Tomēr komandas sacensībās sportisti ir atbrīvotāki, jo viņi atbildību spēj sadalīt starp vairākiem sportistiem. „Līdzko viņi ir brīvāki, arī rezultāts ir stabils. Līdz ar to spriedzei ir milzīga nozīme, kā tiekam galā ar to,” norādīja psiholoģe.
Lapiņa skaidroja, ka psiholoģiskā sagatavotība ietver sevī arī trenēšanos. Līdztekus fiziskajiem treniņiem sportisti gatavojas arī psiholoģiski, lai varētu tikt galā ar domu plūsmu un emocijām.
Skatoties uz sportistu rezultātiem olimpiskajās spēlēs, Lapiņa norāda uz vairākām likumsakarībām: „Augsto rezultātu atnes talantīgs sportists, ļoti labi vecāki, arī turīgi vecāki ar resursiem, un talantīgs treneris. Šī kombinācija nes labu rezultātu. Gribu pateikt lielu paldies vecākiem un ģimenēm, kas atbalsta savējos līdz pēdējam; ne tikai tad, kad viņiem iet labi, bet arī pieslēdzas brīžos, kad ir krīze. Tas jau sportistam ir būtiskākais – nepazaudēt atbalstu arī tad, kad iet slikti.”
