Katra laikmetīgās dejas izrāde Latvijā ir notikums, - gan tādēļ, ka tās notiek retāk nekā dramatiskās izrādes, gan tādēļ, ka jau iepriekš par tām runā un tās tiek gaidītas, īpaši jau profesionāļu vidē.
Izrāde „Pa ceļam uz mājām” divus vakarus tika rādīta Kultūras koledžā, kur studentus laikmetīgās dejas tehnikā un ķermeņa kustībās skolo horeogrāfe Ilze Zīriņa.
„Ideja izrādei ir par ceļojumu, un sākums ir dejotājos – izpildītājos pašos, jo „ZI temp.dance” ir tāda apvienība, kurā es strādāju kopā ar Kultūras koledžā studējošiem dejas nozarē vai bijušajiem studentiem. Vārdu sakot, cilvēkiem, kurus es ļoti labi pazīstu no personiskā un tehniskā viedokļa, ” stāsta Zīriņa, norādot, ka šogad 2.kursā ir „vienkārši apbrīnojami dejotāji vitalitātes, dzīvesprieka, atbildības un ziņkāres ziņā”.
Otrajā kursā ir desmit studenti un, sākot darbu pie šīs izrādes, Ilze aicinājusi pierakstīties visus, kas vēlas doties šajā ceļojumā. Pierakstījās teju vai visi, taču izrādē piedalās pieci dejotāji - Katrīna Jocus, Ksenija Simonova, Anna Šuļžica, Jānis Orbidāns un Aigars Larionovs, aicinot ceļojumā doties līdzi.
Sākumā Zīriņa ar dejotājiem runājusi par jautājumiem, ar ko katrs sevī lepojas, no kā sevī kaunas un ko katrs vēlas, zinot, ka tas nekad nepiepildīsies. No atrastajiem katra dejotāja trijiem vārdiem tika būvēts ceļojums. Vēl Zīriņa jautājusi, kādas kvalitātes katrs vēlas ņemt līdzi ceļojumā, iekļaujot procesā tos vārdus, kurus dejotāji vēlējušies.
Mani pirmo reizi dzīvē process pārsteidza tādā ziņā, ka gribējās izrādi radīt ērtu, vieglu un dzīvi apliecinošu, un vienā brīdī izrāde aizveda uz pārpratumu,” atzīst horeogrāfe.
Šajā izrādē bez dejotājiem svarīga loma arī citu disciplīnu māksliniekiem, uzsver Ilze Zīriņa. Kā īpaši baudāmu sadarbību Zīriņa min strādāšanu kopā ar mākslinieci Katrīnu Kalniņu.
Izrādē skan elektroniskā mūzika, kas izrādes vajadzībām veidota kā kolāža, bet izrādes vizuālais tēls – radīts tehno stilā. Zīriņa stāsta, ka tehno aizved skatītājus prom no cilvēcības, padarot dejotājus visus vienādus.
Tas atkal ir tāds konflikts, kurš padara spēles noteikumus interesantākus,” uzsver Zīriņa, atklājot, ka dejotāji tomēr ir nobažījušies, vai kādam citam bez viņiem pašiem tas patīk.
Dejotājiem šī izrāde ir pirmā pieredze laikmetīgajā dejā, jo viņi sanākuši ar dažādu deju pieredzi, stāsta Zīriņa.
Tad, kad to līniju nevar tik viegli nolasīt un atkodēt, viņi īsti neuzticas,” saka Zīriņa.
Ilze Zīriņa ir lektore Kultūras koledžā un saviem studentiem māca gan laikmetīgās dejas tehniku, gan izprast ķermeni un ar to saistītas profesionālas lietas. Dejas izrāde no mācību darba atšķiras galvenokārt ar radošo procesu.
Zīriņa atklāj, ka viņai patīk strādāt ar studentiem, jo viņiem vēl ir dzīvi ideāli. Viņas ambīcija – izveidot izrādi, kuru nospēlēt vismaz 20 reizes. Horeogrāfe uzskata, ka izrāde varētu būt interesanta arī draugiem un sadarbības partneriem ārpus Rīgas, jo tā ir uz dinamiku, kustību, nevis statiku vērsta.
Ilze Zīriņa ir laikmetīgās dejas pārstāve kopš 1997.gada, bijusi dejotāja Olgas Žitluhinas dejas kompānijā. 2004.gadā izveidojusi dejas grupu „ZI temp.dance” un ir tās mākslinieciskā vadītāja un horeogrāfe . Un reizi gadā Ilze Zīriņa rada vienu jaunu dejas izrādi – ļaujoties radošajam procesam.
