Spoži dzeltenās bijušās Dzērbenes muižas pils tornī mastā plīvo Latvijas karogs, te mājo pagasta pārvalde, Tautas nams un mūzikas skola. Daudzi nezina, ka pilī ir arī Cimdu Jettiņas memoriālā istaba – protams, ar viņas adītājiem cimdiem.
Dzimusi un visu mūžu nodzīvojusi Dzērbenes "Lejniekos", rokas stiepiena attālumā no pils, slavenā cimdu adītāja kopš 2007. gada tepat radusi mūža mājas lauku kapsētā, kur sestdien viņu godināt plūda ļaudis no tuvienes un tālienes.
Jettes Užānes simtgades svinību sastāvdaļa ir arī viņai veltīta cimdu izstāde Dzērbenes pilī. Mirkli pirms sākas atklāšanas kņada, Latvijas Radio ielūkojās tajā kopā ar adītāju Ingu Dauguli no Valmieras, kura atvedusi parādīt savus darinājumus.
"Es jau no bērnības viņai sekoju līdzi, man ļoti patika viņas darbiņi, un es iedvesmojos no tiem, tā es tagad pati adu rakstainos dubultcimdus. "Facebook" parādījās informācija, un es izdomāju, ka jāatved. Man plānā ir pašai veidot izstādi rudenī ar citām meitenēm, kam esmu mācījusi rakstaino dubultcimdu adīšanu, un šī ir pirmā iespēja, kad piedalīties izstādē, iziet plašākā publikā, ne tikai savējiem adīt un atrādīt," stāstīja Daugule.
Inga redzējusi Jettiņu runājam televīzijā, kopš tā laika sapņojusi dūraiņus adīt tikpat virtuozi kā viņa. Tagad tas sāk piepildīties, viņa sacīja un lepni veda pie viena no stendiem.
"Ir trīs. Šie, Latvijas krāsās, tad šie, kas saistīti ar meža tēmām, – manai jaunākajai meitai ļoti patīk daba, viņai tapa šie zaļgani oranžīgie cimdiņi – un vecākajai meitai tapa šie zilganpelēkie rakstainie dubultcimdiņi, lai viņai ziemā rociņas nesalst," rāda adītāja.
Izstādi iekārtotājusi Ērika Māldere, grafiķe ar Mākslas akadēmijas izglītību, kopā ar dzīvesbiedru, metālmākslinieku Aigaru Lenkeviču.
Viņi, rīdzinieki, Dzērbenē izveidojusi radošo māju "Memberi" un kļuvuši par savējiem.
Ērika precizēja, ka Cimdu Jettiņai veltītas izstādes pils ēkā gan veidotas arī iepriekš, un dizaina koncepts, tāpat kā memoriālās istabas gadījumā, bijis viņas un vīra pārziņā.
"Savlaicīgi izsludina pieteikšanos, cilvēki vēršas gan šeit, gan Rīgā, Nacionālajā kultūras centrā. Tas notiek ar Lindas Rubenes ziņu un arī ar Elīnas Apsītes ziņu, kas ir "Lejnieku" māju saimniece, kur agrāk Jette dzīvoja, un arī ar Dzērbenes Tautas namaziņu. Šogad simtgades dēļ bija jādomā kaut kas citādāks. Tad domājām, kas varētu būt citādāks. Izstādes nosaukums ir "Dabas balss". Tā kā Jette visu pasauli skatīja caur logiem, tad mums arī iekārtojums ir vecos logu rāmjos, kas nākuši no dažādām interesantām mājām, Rīgas Skolēnu pili ieskaitot," pauda Māldere.
Cimdu Jettiņai kopš 12 gadu vecuma diemžēl nebija lemts staigāt kaulu tuberkulozes dēļ. Taču daba, vērota caur "Lejnieku" logiem vai no ratiņkrēsla pjedestāla, koši uzziedēja viņas adītajos cimdos.
Mūža laikā, pēc pašas teiktā, tapuši kādi 3000 pāri.
Izstādē "Dabas balss" ir gan Jettiņas cimdu kopijas, gan adītāju oriģināldarbi, noteikums bija, ka līdzi tiem ir jāsūta arī apraksts.
Cimdi ar stāstu patiešām iegūst pavisam citu vērtību, iesaucas Ērika Māldere, un steidza minēt piemērus.
Ērika Māldere: Gribu vedināt, tā teikt – intīmajā stūrītī. Izlasot anotācijas, man liels brīnums bija, ka parādās Imanta Ziedoņa dzejoļi…
Latvijas Radio: Cimdos ieadīti?
Ērika Māldere: Arī cimdos ieadīti, jā. Protams, bez Raimonda Paula arī dāmas nevar – tas arī parādās. Un, paskaties, te ir vieni cimdi, kur sākumā man likās – nu, dabas motīvs un tā… Bet, izlasot pavadvēstuli šiem baltajiem cimdiem, kam virsū izšūtas zemenītes uz smilgas, klāt ir pievienota saruna. Nosaukums ir "Mīļajai meitiņai".
Latvijas Radio: Maza bērna cimdiņi un pieaugušā.
Ērika Māldere: Jā, mātei un meitai. Tā kā viņas, ogas lasot, mežā ir sarunājušās. Un pats pēdējais teikums – "ja tu man būtu". Jo tās meitiņas nav...
Ar lielo Jettes Užānes izstādi "Dzīvais cimds" Cēsu muzejā 17. maijā atklās Muzeju nakts pasākumus.
Bet daudz personīgāka tuvošanās rokdarbnieces mūžam varētu izvērsties Dzērbenē, kur cilvēki joprojām atceras viņu, ir stūmuši viņas ratiņus, valkā Jettes adītos cimdus un līdz rudenim apskatāmajā cimdu izstādē runā par to, cik skaista ir Latvijas daba un cik krāšņa, bet arī trausla var būt talantīga cilvēka dzīve.
