Koncertā izskanēs pērnā gada jubilāru - dižā somu simfoniķa Žana Sibēliusa un starptautiski visatpazīstamākā dāņu komponista Karla Nilsena, kā arī par zviedru Mocartu dēvētā Jozefa Martina Krausa skaņdarbi.
Atsaucot atmiņā 2015.gadā plaši atzīmēto Žana Sibēliusa 150. jubileju, koncertā skanēs viena no promenentākajām un biežāk atskaņotajām komponista simfonijām. Somijas valdības pasūtījumā Sibēliuss to uzrakstīja par godu savai 50. dzimšanas dienai 1915.gadā. Autora daiļradē šis nav bijis nebūt vienkāršs periods. Tas bija laiks, kad Eiropas muzikālajā kultūrā sevi aizvien uzstājīgāk pieteica modernie 20. gadsimta strāvojumi – Debisī impresionistu kustība, Stravinskis nāca klajā ar savām inovatīvajām operām, bet Šēnbergs aizvien drošāk muzikālajā valodā ieviesa atonālo kultūru. Sniedzot atbildi laikmeta ēstētiskās gravitātes vēsmām, Sibēliuss 5. simfonijas radīšanas procesā ielicis ne mazums sevis pārveidošanas pūles.
“Es biju pārsteigts, cik daudz emociju pauž šī mūzika, kas rakstīta ar ziemeļnieku karsto sirdi. Tas bija laiks , kad pasaule bija ierauta karos un revolūcijās, tas nevarēja paiet secen komponistiem. Tādēļ katrā taktī ekspresija, katra takts ir mākslas darbs,” LTV "Kultūras ziņām" atzina “Sinfonietta Rīga” mākslinieciskais vadītājs Normunds Šnē.
Koncerta programmā - vēl kāds jubilārs. Tas ir viens no ražīgākajiem un daudzpusīgākajiem skandināvu 19. gadsimta nogales un 20. gadsimta sākuma komponistiem, ekscentriskais dānis Karls Nilsens. Viņa flautas koncerta atskaņojumam Normunds Šnē pieaicinājis Laumu Ilsumu.
Viesojoties Latvijas Televīzijas raidījuma "Rīta Panorāma", Lauma Ilsuma atklāj, ka drīzumā beigs maģistra studijas Sibēliusa akadēmijā Helsinkos. Savukārt "Sinfonietta Rīga" mākslinieciskais vadītājs Normunds Šnē par iepazīšanos ar flautisti stāsta šādi:
"Vairākus gadus ik pa laikam domājot par Nilsena Koncerta flautai iespējamo atskaņojumu, pavisam nejauši atgadījos Mūzikas akadēmijas studentu koncertā. Pēc pusstundas kļuva skaidrs, ka esmu saticis mūziķi, kura tiešām ir iedziļinājusies un sapratusi šo neparastām krāsām un neatkārtojami individuālā mūzikas valodā uzrakstīto skaņdarbu. Laumas spēles vitalitāte un pozitīvs artistiskums der kā uzlieti dāņu savdabīgā skaņu meistara partitūrā iekodētajām noskaņām."
“Klausītāji jau ar pirmajām skaņām tiek ierauti šīs mūzikas virpulī, ar vēlēšanos pastāstīt ko jaunu. Man patīk kā flauta komunicē ar orķestri,” sacīja Ilsuma.
Nilsena flautas koncerta ideja lielā mērā ir saistīta ar Volfganga Amadeja Mocarta vārdu. Kopenhāgenes pūšaminstrumentu kvinteta skanējuma apburts, Nilsens nolēma veltīt katram kvinteta dalībniekam atsevišķu koncertu. Lai arī šī iecere līdz galam tā arī nekad netika realizēta, tomēr flautas koncerts, kas ir veltīts ievērojamajam dāņu flautistam Holgeram Gilbertam-Jespersenam savu dienas gaismu skatīja 1926.gadā. Uz koncerta pirmatskaņojumu Parīzes "Salle Gaveau" ieradās arī tādi laikmeta dižgari kā Moriss Ravēls un Artūrs Onegers, bet pats koncertvakars izvērtās par vienu no Nilsena daiļrades slavas virsotnēm.
Savukārt par zviedru Mocartu dēvētais Jozefs Martins Krauss, kura Simfonija pārstāv jau citu, proti, klasicisma laikmetu, "Sinfonietta Rīga" koncertprogrammā harmoniski noslēdz Skandināvijas muzikālo plejādi. Par šī skaņraža daiļradi savulaik cildinošas atsauksmes sniedzis pats Jozefs Haidns. Un kaut arī Krauss, kurš pēc tautības bija vācietis un kura rokrakstā skaidri nolasāma Vētras un dziņu kustības dramatiskā ekspresija, tomēr klausītāju sirdīs spēj atstāt vietu ziemeļnieciski melanholiskai pašrefleksijai.
