Vīru kopas "Vilki" sastāvā šobrīd ir seši vīri. Visi grupā darbojas kopš tās dibināšanas pirms 30 gadiem. Pa šo laiku viņi izdevuši 13 albumus, snieguši neskaitāmus koncertus, jo īpaši ražīgi ir pēdējie 10 gadi, kad viņiem mēdz būt pat 100 koncertu gadā. Jo sevišķi daudz viņi uzstājas skolās un jauniešu auditorijai.
Divi Rīgā gaidāmie jubilejas koncerti šoreiz būs "Vilkiem" nedaudz netipiski, kādēļ – stāsta kopas dalībnieks Edgars Lipors: "Jo ļoti bieži mēs ejam hronoloģiski cauri visiem laikiem, stāstām par vēsturi, bet
šogad mēs esam izdomājuši, zinot visas peripetijas, kas notiek pasaulē, ka tas būs jautrs pasākums, ka dzīve ir jāsvin arī 30 gados.
Koncertā būs dažādas tēmas. Protams, karavīra tēma cauri laikiem, karavīra dzīvesziņa, bet arī dažādas citas tematikas dziesmas."
Dziesmas par meitenēm ir neatņemama repertuāra daļa, bet karavīru dziesmās daudz apdziedāts arī kumeļš, alus un kopumā viss dzīves ritums, ar kuru arī karavīrs ir cieši saistīts.
Dziesmas repertuāram "Vilki" meklē gan pierakstītajos tautas mūzikas materiālos, gan tiešā saiknē ar pašiem karavīriem, un – kā atzīst grupas dalībnieki Uģis Treide un Jānis Atis Krūmiņš – šai ziņā vēl esot, ko rakt, jo uzrodas arvien kas nezināms.
"Ik pa laikam parādās kādas dziesmas no nacionālajiem partizāniem vai leģiona. Pavisam maz zināmas, maz dziedātas. Piemēram, mēs bijām pie Puriņtēva un dabūjām dziesmu par Bermontiādi. Vīram bija 98 gadi, kad viņš iedeva to dziesmu. Mēs nekad, nekur neko par to dziesmu nebijām dzirdējuši," atklāj "Vilku" dalībnieki. "Tagad mums nesen no Okupācijas muzeja zvanīja, ka Kandavā ir viens vīrs, stipri gados, kurš ir bijis Mordovijā. Viņš labprāt to burtnīcu ar dziesmām, ko viņi ir dziedājuši, nodotu mums. Tā kā mūs gaida Mordovijas burtnīca Kandavā, mēs līdz turienei vēl neesam tikuši. Viens ir šīs vecās dziesmas, bet mūsdienās rodas arī jaunas dziesmas. Mums albumā "Bunkurs 13" ir pavisam jauna dziesma, radusies 2015. gadā."
Nosaukumu "Vilki" kopas dalībnieki savulaik izvēlējās tādēļ, ka vilks, būdams ļoti gudrs, barā labi organizēts, bija kā seno karavīru skolotājs, viņu totēms.
Ar nosaukumu "Vilki" grupa darbojas kopš 1992. gada, bet kopumā pamati karavīru folkloras kustībai likti jau 1980. gadā, kad vēstures skolotājs Māris Ošs izveidoja Jukuma Vācieša vārdā nosaukto Engures folkloras kopu.
Tās sastāvā bija arī Andris Balcers, kurš tagad ir arī viens no "Vilku" dalībniekiem. Viņš atceras, ka padomju gados karavīru dziesmu vākšana un uzstāšanās ar tām dažādās auditorijās radīja spēcīgu pleca sajūtu ar visu tautu: "Mūsu mērķis bija dziedāt skolās, augstskolās, pirmajā sastāvā mēs dziedājām arī Dailes teātrī, kur primadonna Mirdza Martinsone krita ap kaklu Mārim Ošam un pārējiem, un teica, ka pirmo reizi pa ilgiem laikiem viņa redz latviešu karavīra vīrieša tēlu uz skatuves.
Jo līdz tam folklorā bija tikai sievu ansambļi, kas, protams, arī ir ļoti svarīgi, bet tomēr uz skatuves visu laiku spieda nost to vīrišķo varonību.
Jo okupantiem to nevajadzēja, viņiem vajadzēja, lai mēs būtu pazemīgi, pakalpīgi. Bet mēs cēlām šo vīrišķīgo varonību augšā caur latviešu strēlniekiem. Un pacēlām acīmredzot."
30 gadus būt nemainīgā sastāvā – grupu vidū tas ir ļoti liels retums, bet "Vilkiem" tas izdevies. Dalībnieki Edgars Lipors un Andris Balcers spriež: "Varbūt šis nosaukums "Vilki" vedina domāt, ka mēs rejamies kā vilki, bet mēs esam tā sarējušies kopā 30 gadus un vairāk, ka mēs jau savā ziņā esam kā ģimene. Viens par otru zinām diezgan daudz, katra stiķus un niķus. Bet tomēr, tāpat kā ģimenē, visi turas kopā un dara vienu lietu. Mēs esam kopā un būsim kopā vēl ilgi. Lai arī savstarpēji bieži vien mēs smalki apceļamies un kādreiz pat diezgan indīgi, nedod, Dievs, ja kāds no malas kādam no mums mēģina iekost, tad viņš dabū no mums visiem sešiem atpakaļ."
Grupa "Vilki" 30 gadu jubileju atzīmēs ar diviem koncertiem Rīgā. Pirmais būs 5. novembrī kultūras centrā "Imanta", otrais – centrālais koncerts – 10. novembrī Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē.
