„Viens no aspektiem, ko noteikti var teikt par šo albumu un tā noskaņu, ir nosaukums „Lūk”. Ja lasa no otras puses, tad sanāk „cool”. Albuma producents un arī grupas „Semināristi” menedžeris Pēteris Skudra nosaukumu „Lūk” uzskata par albuma atslēgu vairāku iemeslu dēļ:
„Lūk, tāpēc ka, lūk, esam mēs - semināristi, par kuriem varbūt daudzi nezina, par kuriem daudziem ir varbūt kaut kādi aizspriedumi kā par cilvēkiem no citas planētas; lūk - mēs esam tādi paši cilvēki kā pārējie un arī, lūk, ko mēs var paveikt”.
Doma par to, ka Rīgas Garīgā semināra studenti varētu izveidot grupu, cirkulējusi jau sen, jo daudzi semināristi ir muzikāli apdāvināti un spēlē dažādus mūzikas instrumentus. Taču iecere patiešām īstenojās pirms diviem gadiem, kad Pēteris Skudra iniciatīvu ņēma savās rokās. Grupa muzicēja un uzstājās, līdz radās iecere arī par tās pirmo albumu.
„Tā ideja bija pilnīgi traka,” atceras Pēteris Skudra. „Mums bija tikai divas Māra ģitāras un kaut kāds vecs sintezators un viss. Pēc tam mēs dabūjām labu aparatūru, un tagad ir gatavs albums. Tāpēc šis albums var kalpot arī kā uzmundrinājums citiem, - ja tu jūti, ka tu kaut ko varētu mēģināt, pat ja tev nekā nav, dari to. Jo mums nekā nebija, bet, lūk, kas sanāca”.
Lai tiktu pie instrumentiem, grupa iesniedza projektu kādai Vācijas katoļu organizācijai, kas tiešām finansiāli arī atbalstīja instrumentu un jaunas aparatūras iegādi.
Albumā iekļautas 16 oriģinālkompozīcijas, kuru mūzikas autori ir topošie un daži jau arī esošie katoļu priesteri.
„Puiši, kuri komponēja mūziku, ir ļoti dažādi izpaudušies. Tur var atrast pop un rokmūzikas iezīmes, vienā gabalā dzirdama arī elektroniskā mūzika,” saka Pēteris Skudra.
Albuma kompozīcijām izmantoti gan Svēto Rakstu teksti, gan Mātes Terēzes lūgšanas, kā arī Andreja Eglīša un Leonīda Breikša dzeja. Daudzās no dziesmām dzirdama Kārļa Miķelsona balss un basģitāras spēle. Kārlis mūziku apguvis Dārziņskolā un pēc tam arī divus gadus to studējis Berlīnē:
„Visa mana muzikālā izglītība pirms tam bijusi saistīta ar klasisko mūziku, un tagad man bija jāpārslēdzas uz citādu mūziku, kādu mēs spēlējam ansamblī. Jāsaka godīgi, sākumā man šķita, ka tas nav priekš manis. Bet mani pārliecināja viesošanās pie audžuģimenēm, kad es novēroju, cik ļoti bērnus uzrunā tas, ka pie viņiem atnāk šādi puiši ar bungām un ģitārām, cik ļoti tas viņiem patīk. Tas mani pārliecināja, ka tam, ko mēs darām, ir jēga ne tikai tāpēc, ka mēs paši labi jūtamies, betarī tāpēc, ka mēs varam kaut ko dot arī citiem”.
Kārlis Miķelsons un Pēteris Skudra tika pirms dažām dienām iesvētīti par katoļu priesteriem. Vaicāti par sajūtām, puiši joko, ka eņģeļa spārniņi viņiem gan neesot izauguši, bet šis jaunais statuss viņu dzīvē patiešām ir ļoti nozīmīgs notikums.
