Rīta Panorāma

Covid-19 pandēmijas radītie zaudējumi nozarei. Saruna ar «airBaltic» izpilddirektoru Martinu Gausu

Rīta Panorāma

Intervija ar Irinu Janumu un Alintu Hegmani

Latvijas Radio kora 80.jubilejas koncerts - «Diena aust»

Cēsīs skanēs Latvijas Radio kora 80. jubilejas koncerts «Diena aust»

Sestdien, 17. oktobrī, koncertzālē “Cēsis” ar latviešu klasisko kora dziesmu programmu “Diena aust” savu 80. jubilejas gadu atklās Latvijas Radio koris, kas pirmo reizi pie Radiofona mikrofoniem stājās 1940. gada 1. novembrī. Cēsīs skanēs Jāzepa Vītola, Emīla Dārziņa, Alfrēda Kalniņa, Emiļa Melngaiļa un Jāņa Mediņa skaistākās dziesmas.

Latvijas Radio kora (LRK) pirmo koncertu repertuāra pamatu pamats bija latviešu tautasdziesmu apdares un pašmāju skaņražu oriģinālkompozīcijas, tādējādi nozīmīgo jubileju ieskandinošā koncertprogramma “Diena aust” simboliski met tiltu gan uz LRK pirmsākumiem, gan izgaismo Latvijas mūzikas kultūras pirmssākumos tapušos darbus, kas nu kļuvuši par latviešu kormūzikas klasiku.

Kā atzīmē Latvijas Radio kora dziedātāja Gundega Krūmiņa, kora vērtība ir tā, ka visi tā mūziķi ir atšķirīgi un vienlaikus spējīgi “domāt vienu domu”.

Kora diriģents Sigvards Kļava katrā no dziedātājiem pamana savas vērtības un kvalitātes, atzīmē dziedātājs Egils Jākobsons.

“Mums katram šeit ir savas kvalitātes un sava raksturīgā loma. Būtībā jau mēs visi 24 cilvēki, kas šeit arī strādājam, esam solisti, idejiski,” spriež dziedātāja Dace Strautmane.

Jubilejas koncertprogrammā iekļautie latviešu kormūzikas dārgumi – no Jāzepa Vītola “Diena aust” līdz Alfrēda Kalniņa “Šūpļa dziesmai” un no Jāzepa Mediņa “Vasaras vakara” līdz Emīla Dārziņa “Sapņu tālumā” – ne vien poētiski tēlo dienas ritējumu, bet izgaismo arī tik dažādās emocionālo pārdzīvojumu nokrāsas un dvēseles saviļņojumus.

Dziesmās, kas skanēs koncertā Cēsīs, būtiska loma ir vārsmām, kas uzrunājušas klasiķus, skaidrots koncerta pieteikumā. Tā, piemēram, programmas kontekstā Aspazijas daiļradē iedvesmu smēlies vecmeistars Jāzeps Mediņš (“Vasaras vakars”) un smalkais liriķis Emīls Dārziņš (“Ciānas bērni”, “Sapņu tālumā”), kurš niansēti sabalsojas arīdzan ar Jāņa Poruka pasaules redzējumu (“Ja uz Betlēmi es ietu”); latviešu profesionālās mūzikas patriarhs Jāzeps Vītols rakstījis ar Friča Bārdas (“Bērzs rudenī”), Teodora Zeiferta (“Saule austrumos”) un Jāņa Esenberģa (“Diena aust”) vārdiem; romantiski nospriegoto harmoniju meistars Pēteris Barisons pievērsies Jāņa Ziemeļnieka (“Mūzai”) un Kārļa Ieviņa (“Zilie sapņu kalni”) dzejas rindām; impresionisma estētikai radniecīgais Jānis Zālītis mūzikā tērpis Raiņa dzejoli “Kad nakts”;  savukārt viņa drauga Emiļa Melngaiļa dziesmas caurstrāvo tautasdziesmu motīvi, kas tuvi arīdzan Alfrēdam Kalniņam – vienam no visu laiku visražīgākajiem un žanriski daudzpusīgākajiem Latvijas skaņražiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti