Purvīša balvai nominēti Aļņa Stakles, Līgas Spundes un Preiļu konceptuālistu darbi

Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 31. martam, ''Purvīša balvas 2023'' ekspertu darba grupa balvai, kas tiks pasniegta 2023. gada pavasarī, ir nominējusi Līgas Spundes, Aļņa Stakles un Preiļu konceptuālistu darbus, informēja balvas rīkotāji.

Līga Spunde

Māksliniece nominēta par digitālo instalāciju "Epizodes par nezināšanu, kā būs" tiešsaistes projekta "Struktūra, kas paredzēta mainīgiem apstākļiem" ietvaros.

Līgas Spundes instalācija "Epizodes par nezināšanu, kā būs"

Nominācijas pamatojums: "Līgas Spundes digitālās instalācijas pamatā ir pieci varoņi, no kuriem katrs reprezentē kādu konkrētu personības iezīmi vai nodarbošanos – piedzīvojumu kārs optimists, noguris pesimists, datu analītiķis, ezotēriķis un mākslinieks. Katrs no šiem tēliem ir pārņēmis tiešsaistes platformu ar sev stereotipiski raksturīgiem atribūtiem (memes, "Youtube" linki, digitāli radīti priekšmeti) un tekstuālām pārdomām, kas tapušas sadarbībā ar teātra režisoru Klāvu Melli. Uzskatu, ka nomināciju pamato Līgas Spundes spēja spilgti atainot to, kā mūsu iepriekš pieņemtie priekštati un aizspriedumi par kādu cilvēku grupu var novest pie ļoti negatīviem un virspusīgiem uzskatiem, kā arī par mākslinieces spēju parādīt to, cik maldīgas iespējamas 21.gs. informācijas apmaiņas formas internetā. Tas viss īstenots saistošā un ilgtspējīgā digitālā formātā neierobežotai auditorijai, ko iespējams nemitīgi papildināt," izvēli skaidroja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu kuratore Līna Birzaka-Priekule.

Alnis Stakle

Mākslinieks nominēts par izstādi "Liegā apokalipse" Fotogrāfijas muzejā (11.02.–01.05.2022.)

Aļņa Stakles izstāde “Liegā apokalipse” Latvijas Fotogrāfijas muzejā

Nominācijas pamatojums: "Alnis Stakle sablīvējis gatavus attēlus izstādē, kas kaitina – ar pretenziju "pateikt visu par visu pasauli", ar barokālajiem formātiem un kompozīcijām, ar izaicinājumu skatītājam – sasprindzināt atmiņu un censties atrast sakarības šajā rēbusā. Sasprindzinājums noved pie vilšanās, ka līdzās viegli atminamiem attēliem ir tādi, par kuru izcelsmi skatītājam nav ne jausmas, un ka to daudzums ir nomācošs. Aizkaitinājums, sasprindzinājums un vilšanās kā precīza skatītāja – attēlu patērētāja ikdienas pieredzes metafora," vērtēja mākslas kritiķis Vilnis Vējš.

Preiļu konceptuālisti

Preiļu konceptuālisti nominēti par darbu grupu izstādē "ES_TEXT" Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, īpaši izceļot Arta Ostupa objektu "Mūsdienu dzejas robežas" (2022) (05.02.–01.05.2022.)

3) Preiļu konceptuālistu darbu grupa un Arta Ostupa objekts “Mūsdienu dzejas robežas” izstādē “ES-TEXT” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā

Nominācijas pamatojums: "Preiļu konceptuālistu darbi beidzot nonākuši nacionālas nozīmes institūcijā, kur tie asprātīgi levitē kaut kur starp dzeju un vizuālo mākslu, tekstam kļūstot par vizuālām zīmēm un otrādi. Te svarīgāks par gala rezultātu ir performatīvs radīšanas process, kura vizuālais ietērps kļūst par neatņemamu tā sastāvdaļu. Tekstu apropriācija, institucionālā kritika, humors, kas īstenoti visdažādākajās formās, kuras apspēlē valodu – "Grāmata - ķieģelis", "P" ar garumzīmi, emodži pasaule un citi. Iespējams, ka tieši kombinācijā ar vizuālu formu ir iespēja pateikt kaut ko, kas nav tikai rakstītajam vārdam pa spēkam. Ielaužoties vizuālās mākslas lauciņā, dzejnieki izaicina mūs paplašināt interpretācijas ietvarus, izjautā mūsu ierastos redzes un lasīšanas paradumus, kā arī apliecina, ka vienlīdz būtiska te ir arī dzejas vizuālā forma. Un, protams, jautrība," vērtēja LNMM izstāžu kuratore Līna Birzaka-Priekule.

Filozofs Igors Gubenko papildināja: "Attīstot mītu par Preiļiem kā alfabēta dzimteni, dzejnieks, kritiķis un teorētiķis Artis Ostups ir radījis savdabīgu "neburtu" – garo P. Darbs piesaista gan ar blīvu semantisku saturu, kas panākts ar minimāliem formāliem līdzekļiem, gan ar metafizisku vērienu, ko tas piešķir Preiļu konceptuālisma ironiskajai poētikai. Radot lokālā mēroga lingvistisku apvērsumu, objekts vienlaikus pauž valodas paplašināšanas utopiskus centienus un iemieso neiespējamību (burtu nav iespējams izrunāt), kurā šie centieni sagaidāmi sasniedz savu neveiksmi. Mākslas vēstures kontekstā darbs ir skatāms kā konceptuālisma parazītiska intervence romantisma projektā, kura mērķis ir izteikt neizsakāmo. Zīmīgi, ka darbā iekodētais traģiskais elements (galīgas būtnes, kas ir cilvēks, nespēja izteikt bezgalīgo) kara apstākļos ieguvis jaunu skanējumu: tā ir atzīšanās mūsu nespējā uztvert un pārstrādāt kara nežēlību ainas, izmantojot mums pieejamos semiotiskos resursus."

Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja sešus mākslas notikumus, un to vidū bija arī:

  • Vidvuda Zviedra personālizstāde "Peldētava" Žaņa Lipkes memoriālā Ķīpsalā (14.01.–30.04.2022);
  • Konstantīna Žukova personālizstāde "Melnā neļķe. 2. daļa" ISSP galerijā (03.02.–31.03.2022), kuru papildināja izstādes kuratores Ivetas Gabaliņas personālizstāde Rīgas Mazākajā galerijā;
  • Kriša Salmaņa plakāts "Ko sēsi, to pļausi".

Eksperti 2021.– 2022. gadā

No 2021. gada 1. janvāra "Purvīša balvas 2023" ietvaros darbu sākusi jauna ekspertu darbu grupa šādā sastāvā: LNMM izstāžu kuratore Līna Birzaka-Priekule, kuratore un "Kim?" laikmetīgās mākslas centra Programmas direktore Zane Onckule, kuratore un mākslas zinātniece, LMA Maģistrantūras vadītāja Antra Priede, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, filozofs Igors Gubenko.

Purvīša balva

Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu "Solitude". Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi "Varbūt". Trešo Purvīša balvu 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi "Zemes darbi", ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika pasniegta Miķelim Fišeram par personālizstādi "Netaisnība", piekto Purvīša balvu 2017. gada februārī saņēma Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons par darbu "Dziesma", sesto Purvīša balvu 2019. gada aprīlī saņēma Ieva Epnere par darbu "Dzīvo atmiņu jūra". Septīto Purvīša balvu 2021. gada jūnijā saņēma Amanda Ziemele par izstādi "Kvantu matu implanti".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt