"Ir iecerēts, ka būs četras izstādes, kas vasarā kulminēs ar Liepājas kultūras forumu. Doma bija mēģināt uztaisīt strukturālu programmu, kad ir grupas izstādes, un censties atvest vai atlasīt izcilākos Latvijas un pasaules māksliniekus, lai būtu pārsteigums arī liepājniekiem," tā par jauno mākslas telpu un sadarbību ar koncertzāli "Lielais dzintars" saka izstādes kurators un Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības katedras vadītājs Andris Vītoliņš.
Pirmā izstāde "Dzīles" ir veltīta tēlniecībai, un tam ir savs pamatojums. "Lielā dzintara" mākslas telpa ir specifiska, uzsver izstādes kurators, turklāt Latvijā tēlniecības izstādes nav bieža parādība.
Andris Vītoliņš atlasījis vairāku autoru darbus, kuri atbilst jūras dzīļu tēmai: "Skatoties darbus, mani uzrunāja šis Olgas Šilovas "Pazaudēts kosmosā", kas ir kosmosa dzīlēm vērsts darbs, gan viņas "Gliemežvāks". Vai Aigars Bikše, kurš risina drīzāk prāta vai parapsiholoģijas dzīles, vai Andra Eglīša "Radījumi", kur viņi dzīvo. Gļeba Panteļejeva darbi, kur klints un gulta ir kā izrakteņu dzīles, kur kaut kas ir apslēpts, un tas ir jāsaskata."
Mākslinieks Aigars Bikše uzskata, ka jaunā mākslas telpa "Lielajā dzintarā" ir ļoti piemērota tēlniecības izstādēm. Viņa ozolkoka meitenes tēls ar koka kāju sniedzas trīs metru augstumā: "Man kā tēlniekam tikai jāpriecājas, jo arhitekti, lietojot šo filtru, telpai radījuši sarežģītus apstākļus glezniecības izstādīšanai. Halles plašums ļauj lieliski eksponēt apjomīgus darbus."
Vienlaikus ar šīm norisēm pēdējā laikā bijuši arī vairāki mākslas notikumi gan Kuldīgā, gan Liepājā. Jautāts, kas mudina arī pašus māksliniekus arvien biežāk izrauties no galvaspilsētas, izstādes kurators un mākslinieks Andris Vītoliņš saka: "Tā ir apzināta, kaprīza rīcība. Pirmkārt, esmu dzimis Liepājā. Jānotiek decentralizācijai, lai Latvijas domas vide progresētu, ir jāiet ārā. Rīgā dzīvojot, tā ir standarta domāšana - ir Rīga un lauki. Pirmajai izstādei izvēlējos šos spīdekļus, jo tas arī rīdziniekiem sagrauj šo domāšanu par Liepāju - tiklīdz rīdzinieku mentalitātei spīdekļi izstādās Liepājā, tā Liepāja vairs nav lauki. Tas arī dīvains domāšanas veids. Esmu šīs decentralizācijas domas piekritējs, jo tādā sarūgusī kultūrvidē nekas nevar attīstīties, ja viss ir koncentrēts vienā pilsētā. Ne jau velti tajās valstīs, kas ir spēcīgas, daudz notikumu notiek dažādās pilsētās."
Turpmākajām izstādēm uzaicināti arī Liepājas mākslinieki, kuri jau strādā un gatavojas izstādēm. Uz rudens pusi vieta būs atvēlēta jaunajiem laikmetīgajiem māksliniekiem, arī tādiem vārdiem, kurus Latvijā nepazīst. Šogad Liepājā taps arī kāds jauns sienas gleznojums.
