„Kad es skatos Kalnenieka gleznas, man parasti ir jādomā par Virzas „Straumēniem,"" - saka mākslas zinātniece Anda Treija par Edvīna Kalnenieka darbiem. To noskaņa atklāj skaistu, harmonisku un svētības pilnu Latvijas lauku sētas dzīvi. Taču ir sajūta, ka tie tomēr nav mūsdienu lauki, bet gan drīzāk kāds sapnis vai vīzija par kādreiz piedzīvoto skaistumu, ne velti izstādei dots nosaukums „Atmiņas par lauku mājām”.
"Vairāk tā ir vīzija par to, kas mums ir svarīgs. Tā ir ētika un estētika, kas rodama tieši Latvijas lauku sētā, jo tur ir meklējamas saknes mūsu kultūrai. Svarīgi, ka viņš to atklāj tieši caur pasteļa tehniku, kam raksturīgs īpašs tonālais smalkums, krāstoņu dziļums un samtaina virsma," raksturo Treija.
Edvīna Kalnenieka pasteļi atspoguļo spēcīgus lauku cilvēkus, viņu svētkus un ikdienu, tāpat māksliniekam ir arī daudz kluso dabu ar sulīgiem augļiem, saulespuķēm, sīpoliem, ķiplokiem, speķi un citu lauku sētai raksturīgo azaidu. Viņa darbi rada ļoti spēcīgu pārliecību, ka latvietis un zeme - tā ir nedalāma vienība un ka tikai saiknē ar zemi mēs varam justies pa īstam harmoniski un laimīgi.
„Bildes ir ļoti profesionālas un manā skatījumā ļoti nomierinošas. Tas ir tieši tas, kas man personiski šobrīd ir visvairāk vajadzīgs," saka izstādē satiktais mākslinieks Aivars Vilipsons.
Arī izstādes apmeklētāja māksliniece Līga Skariņa saka - pati tikko skrējusi, bet, atnākot šurp, kļuvis tik labi.
"Kalnenieka darbus skatoties, cilvēks var atpūsties, jo tie viņu nomierina un sakārto. Tajos jūtama ļoti dziļa saikne ar dabu. Ja kādam neiznāk ikdienā aizbraukt pie savām mammas vai vecmammas uz laukiem, tad var nākt uz šejieni, lai sajustu laukus," saka Skariņa.
Edvīna Kalnenieka pasteļglezniecības darbu izstāde „Atmiņas par lauku mājām” galerijā „Daugava” būs skatāma līdz 11. maijam.
