Kultūras ABC
LTV “Kultūrdevas" ABC skaidro ievērojamu Latvijas kultūras faktu vēsturi un nozīmi.
Tēlnieks ir mācījies Ķeizariskajā mākslas veicināšanas biedrības skolā un Pēterburgas Mākslas akadēmijā. 1921. gadā Zāle nokļuva Berlīnē, kur iepazinās ar futūrisma, vēlīnā kubisma, funkcionālisma un konstruktīvisma idejām, kā arī aktīvi uzturēja kontaktus ar ārvalstu modernistiem.
Pēc tam viņš atgriezās Latvijā, lai ierakstītu savu vārdu tautas vēsturē, radot divus valsts neatkarības simbolus – Brāļu kapu memoriālo ansambli un Brīvības pieminekli.
Zāle bija vitāls, neatkarīgs un ambiciozs mākslinieks, kurš strādāja ātri un ar vērienu, bet arī labprāt pēc darba kārtīgi atpūtās. Viņam ļoti patika nodoties bohēmai, un Zāles personība ir apvīta ar dažādām teiksmainām īpašībām un leģendām. Piemēram,
tēlnieks esot mēdzis durvis spert vaļā ar kāju, kā arī reiz viņš krogā ievedis ormani ar zirgu un pasūtījis abiem mielastā auzas.
Pēc uzvaras konkursā Brāļu kapu memoriālo ansambli Zāle sāka veidot 1923. gadā kopā ar arhitektiem Andreju Zeidaku, Pēteri Federu un Aleksandru Birznieku. Pieminekļa ansambļa radīšanai izmantots Allažu šūnakmens, un ansamblis sastāv no 11 skulptūrām. Brāļu kapu memoriālu atklāja tikai 1936. gadā – 13 gadus pēc būvniecības uzsākšanas. Ieeju memoriāla ansamblī veido vareni vārti, aiz kuriem paveras pārdomu pilna, meditatīva promenāde, kuras galā izvietota mūžīgā uguns un 18 metru augsts “Mātes Latvijas” tēls.
Brāļu kapi vēlāk kļuva par prototipu vairākiem līdzīgiem pieminekļu ansambļiem Eiropā.
Brīvības pieminekļa konkursā tika iesniegti 32 skiču piedāvājumi, no kuriem žūrija atlasīja trīs favorītus – tēlnieku Teodora Zaļkalna, Kārļa Zemdegas un Kārļa Zāles vīzijas. Daudzi inteliģences pārstāvji esot vairāk atbalstījuši Zaļkalna ideju, bet, tā kā viņš strādājis ļoti lēni, pastāv iespēja, ka viņš nebūtu pieminekli pabeidzis līdz Latvijas okupācijai, un mums nebūtu sava pieminekļa.
Brīvības pieminekļa ansambli Zāle veidoja kopā ar arhitektu Ernestu Štālbergu, un tā būvniecība ilga četrus gadus, 1935. gada 18. novembrī svinīgi atklājot par tautas saziedotajiem līdzekļiem celto pieminekli. Gan Brāļu kapu memoriāls, gan Brīvības piemineklis ir veltīti Brīvības cīņu cīnītājiem un ietver latviešu nacionālajai kultūras pašapziņai svarīgus tēlus un simbolus – piemēram, Lāčplēsi, 1905. gada revolūciju, Dziesmu svētku gājienu un citus.
Uz Brīvības pieminekļa esošo uzrakstu “Tēvzemei un brīvībai” Zālem esot ieteicis dzejnieks Kārlis Skalbe.
Interesanti, ka šis uzraksts vērsts uz Rietumiem, iezīmējot virzību uz rietumniecisku domāšanu un idejām, kamēr pieminekļa pakājē esošie važās saķēdētie vīri izvietoti pret Austrumiem.
Zāle dibinājis arī vienu no pirmajām latviešu mākslinieku biedrībām “Sadarbs” un bijis Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības meistardarbnīcas vadītājs un profesors. Veidojis arī Andreja Pumpura, pulkveža Oskara Kalpaka un citus kapa pieminekļus, krievu literatūrkritiķa Nikolaja Dobroļubova un Itālijas politiskā līdera Džuzepes Garibaldi krūštēlus.
Kultūras ABC
