Kultūrdeva

“Kultūrdevā” Latvijas karikatūra un vesterns

Kultūrdeva

Kultūrdeva. Pareiza un nepareiza publiskā māksla, «Tizlenes» un Jāņa Streiča jubileja

“Kultūrdevas ābecē” Džemma Skulme

Kā Latvijas augsni irdināja gleznotāja Džemma Skulme?

Gleznotāja Džemma Lija Skulme ir dzimusi 1925. gadā Rīgā. Viņas tēvs bija gleznotājs Oto Skulme, bet māte – pirmā latviešu sieviete-tēlniece Marta Skulme. Pēc mākslinieces diploma iegūšanas Džemma Skulme darbojās grāmatu mākslā, kā arī strādāja par dekoratora palīdzi Dailes un Valsts Leļļu teātros. Savai pirmajai personālizstādei viņa gatavojās visnotaļ vēlu – 43 gadu vecumā –, neilgi pēc Ņikitas Hrusčova īstenotā atkušņa Padomju Savienībā.

Kultūras ABC

LTV “Kultūrdevas" ABC skaidro ievērojamu Latvijas kultūras faktu vēsturi un nozīmi.

Džemma Skulme ir darbojusies monumentālajā glezniecībā, ir arī teorētisku rakstu un apceru autore. Lielākoties darbus veidojusi eļļas, akrila un akvareļa tehnikās, izmantojusi arī “alla prima” tehniku, kad mākslas darbs tiek uzgleznots vienā piegājienā, klājot krāsu slāņus citu uz cita, pirms tie vēl ir paspējuši nožūt.

Mākslā viņu interesē savas tautas likteņa simbolisks attēlojums, izmantojot mātes, pūra, tautasdziesmu, kariatīdes, strēlnieku un citus alegoriskus tēlus.

Džemma Skulme visu dzīvi ir bijusi sabiedriski un sociāli aktīva – 1988. gadā viņa ir piedalījusies Latvijas Tautas frontes veidošanā, arī ievēlēta arī par LPSR Augstākās padomes deputāti. Desmit gadus viņa ir bijusi Mākslinieku savienības valdes priekšsēdētāja, mērķtiecīgi atbalstot modernās mākslas attīstību Latvijā.

Džemma Skulme ir sadarbojusies arī ar popmūzikas grupu “Instrumenti”, kopīgi strādājot pie viņu albumu “Atkala” un “Cilvēks” vizuālā noformējuma, kā arī šīs mūzikas iespaidā jauns gleznu cikls tapa arī pašai māksliniecei. Džemma Skulme turpināja gleznot līdz pat savai nāvei 2019. gadā – pēdējie viņas darbi ir abstrakcijas, kas veltītas krāsas vieliskumam un patstāvībai.

Pēdējās desmitgadēs viņas daiļradē parādījās bērnu zīmējumu naivajā stilistikā veidoti darbi, kam veltīts arī par skandalozu kļuvušais Kristiana Brektes sienas gleznojums jeb murālis uz skolas sienas Akas ielā 10. Brektes interpretācija par Skulmes naivās estētikas meiteņu tēliem no gleznu sērijām “Atgriešanās” un “Modelis” ir veidota arī kā atsauce uz bērniem raksturīgo neesošo radījumu ķēpāšanu uz burtnīcu stūriem stundu laikā.

Virs mākslas darba lasāms Džemmas Skulmes citāts “Mēs visi esam sliekas, kurām jāirdina zeme”, kas interpretējams kā aicinājums visiem kopīgi padarīt šo valsti un sabiedrību radoši un sociāli auglīgu.

Sabiedrībā gan šis darbs raisījis plašu rezonansi, saucot mākslas darbu par “amorālu ķēpājumu” un sliekās kā simbolikā saredzot pat nāves atsauces.

Džemma Skulme veidojusi personālizstādes un piedalījusies grupu izstādēs Rīgā, Šveicē, Milānā, Francijā, Norvēģijā, Ukrainā Vācijā, Austrijā, Kanādā, ASV, Itālijā, Zviedrijā.

2021. gada 20. septembrī – mākslinieces dzimšanas dienā – pirmoreiz tiek aizsākta tradīcija svinēt Džemmas dienas. Mākslinieces dzimtas mājā Mežaparkā nedēļas garumā būs iespēja ielūkoties viņai veltītajā Mākslas telpā, kā arī redzēt unikālus materiālus no Skulmju dzimtas arhīva.

Kultūras ABC

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt