Festivāls "Starptelpa" šogad notiek no 23. maija līdz 2. jūnijam, un tā apmeklējums ir bez maksas.
Par māksliniecēm un performancēm
Luelina Reihmane (Llewellyn Reichman, Vācija) dzimusi 1993. gadā Berlīnē. Pēc teātra studiju beigām viņa strādājusi gan vairākos valsts teātros, gan kino industrijā, vienlaikus radot solo performances. Reihmane pati producē savu mūziku ar pseidonīmu LLEWCCICI, kā arī sadarbojas ar dažādiem māksliniekiem visā pasaulē. Šobrīd performante dzīvo un strādā Briselē.
Luelinas Reihmanes performance "Sirens" notiks mākslas centrā "Zuzeum" 30. maijā pēc pulksten 18.00.
""Sirēnas" ir 25 minūšu odiseja, kuras izcelsme meklējama leģendā par sirēnām. Tā sevī iekļauj jaunradītus tekstus un elektronisko mūziku – dzīvās flautas skaņas saplūst dialogā ar ritmu. Mūzika, valoda un ķermenis uzdrošinās radīt jaunas, jēgpilnas attiecības. Performance mēģina atšifrēt pagātnes mītus un atmodināt mūsdienu sirēnas, kas vēl nav sadzirdētas."
Hetere Sinkevidža (Heather Sincavage, ASV) ir māksliniece, kuratore un pasniedzēja. Viņa savos pētījumos pievērsusies vardarbībai starp intīmajiem partneriem, tās sekām upuriem un posttraumatiskā stresa somatiskajām izpausmēm. Performante šobrīd ir asociētā mākslas profesore un vadītāja "Sordoni" mākslas galerijā Vilksas Universitātē.
Heteres Sinkevidžas performance "to my small hearth, his fire came" notiks Rīgas cirkā 1. jūnijā pulksten 21.00.
"Tā kā mēs bieži neapzināmies mājas sadzīvē pret sievieti vērsto vardarbību, tad šīs ciešanas paliek nesodītas. Līdz ar to mēs arī nenovērtējam to, kā dziedināšanās pēc šīs vardarbības ir kļuvusi par savdabīga darba formu. Performance "to my small hearth, his fire came" sevī apvieno vairākus tekstila mākslas veidus – tamborēšanu un tekstilmozaīkas. Tie simbolizē nekad nebeidzamās pūles, "sieviešu darbu" un norāda uz dziedināšanos kā nelineāru procesu. Performante atrodas uz lupatdeķa un tur saišķi ar baloniem. Tie atspoguļo patīkamās sajūtas, attālinoties no sāpēm, kas notiek, atgūstoties no traumām un atveseļojoties.".
Lorēna Bari Holšteina (Lauren Barri Holstein, Lielbritānija), zināma kā "The Famous", ir performante un pētniece (projekti: "Notorious", "Splat!", "Really Real Teenz!", "How 2 Become 1", "How to Become a Cupcake"), kas uzstājusies Lielbritānijā un Eiropā tādos festivālos kā "The Barbican","Kampnagel", "Fierce Festival", "Reykjavik Dance Festival", "Reeperbahn Music Festival" un citur. Viņas darbi sevī iekļauj laikmetīgā feminisma virzienus, izmanto performanci, deju, popmūziku, šova elementus, haosu, improvizētu tekstu un ķermeņa fizioloģiju, lai pieteiktu iekļaujošus un alternatīvus veidus sieviešu tiesību pārstāvniecībai.
Lorēnas Bari Holšteinas performance "Holy Water Hag Mouth" norisināsies Rīgas cirklā 31. maijā pulksten 19.00.
Performances autori ir Lorēna Bari Holšteina un FK Alexander, to izpilda Lorēna Bari Holšteina.
""Holy Water Hag Mouth" ir mūsu radīta vētra, trakojoša meditācija. Mūsu ķermeņu un zemes kopīgā izelpā mēs ar savām ķepām ārdīsimies un skrāpēsim zemi. Mūs pārņems prieks un negaiss. Mūsu laipnība – tie augļi, kas ienākušies no šausmām. Mēs atnesīsim lietu, zinot, ka esam radītas viena otrai."
Četri jautājumi par performanci
Kas ir performance?
Luelina Reihmane: Tā ir iespēja redzēt darba attīstību, kas procesā var pēkšņi pilnīgi mainīties. Gan skatītājs, gan performants abi ir procesa novērotāji – kā tas atrisināsies. Performancei piemīt pārlaicīgas papildu nozīmju iespējas, tā var tikt satīta līdzīgi teltij un atkal novietota citur – cik vien performators tam būs gatavs.
Hetere Sinkevidža: Interesanti, ka es esmu piefiksējusi, ka bieži sev skaidroju – kas ir performance? Es redzu performanci kā ķermeņa izmantojumu, kā instrumentu izpausmei – it īpaši grūtu, neviennozīmīgu tēmu izklāstam – tādu, kas zaudētu savu īstumu statiskā mākslas darbā.
Lorēna Bari Holšteina un FK Alexander: Performance var nozīmēt dažādas lietas dažādos veidos. Viens ceļš, kā skatīties uz performances mākslu, ir aplūkot tās spēju iemiesot – ar ķermeni uzdot un izspēlēt sarežģītus jautājumus, pētīt kompleksus priekšstatus, radīt situācijas un eksperimentus. Ar ķermenī dziļi sakņotiem izpausmes veidiem atļauties citus izteiksmes, saskatīšanas un lietu izvērtēšanas variantus.
Kā performance atšķiras no citiem mākslas veidiem?
Luelina Reihmane: Interesanta performances iezīme ir tas, ka tā ir medijs, kas var sevī iekļaut daudzas mākslas formas. Performance var sastāvēt no dejas, teātra, mūzikas, filmas, rokdarbiem, fotogrāfijas un dokumentārisma. Tas ir mākslas veids, kas radošajām izpausmēm ļauj būt kaleidoskopiskām. Performancē parasti piedalās cilvēks. Tātad viss notiekošais ir īsta, dzīva cilvēka paveikts.
Hetere Sinkevidža: Performances māksla ir aktīvs izpausmes veids. Bieži es jūtu, ka lielākā daļa auditorijas vēlētos piedzīvot performanci, jebkurā tās formā, kā izklaidējošu enerģijas apmaiņu starp skatītāju un performantu. Performance lauž šo uzstādījumu. Lai arī tā var būt izklaidējoša un provocējoša, vienlaikus tā ir abstrakta, sarežģīta un sniedz tādu pieredzi, kas nevar tikt iegūta nekādā citā veidā.
Lorēna Bari Holšteina un FK Alexander: Performance nodarbina visas maņas. Aplūkojot gleznu, mēs izmantojam acis, klausoties mūziku – ausis u.t.t. Dzīvā māksla (performanci mēdz saukt arī par "live art" – dzīvo mākslu – aut.) ļauj visas sajūtas piedzīvot kopā un uzreiz. Tā ir patiešām reāla, tā ir patiešām riskanta. Mākslas darbā mēs pa īstam satiekam sevi un citus. Tas rada acumirklīgu kopību – visi ir dzīvi un visi ir kopā.
Ko performance tev sniedz vai ko ņem no tevis kā mākslinieces un personības?
Luelina Reihmane: Man kā cilvēkam performance sniedz iespēju izstrādāt noteiktu konceptu, ideju, ko es pēc tam varu klātesoši parādīt publikai. Es varu izmantot savu personīgo lēcu un izpētīt noteiktus savu interešu aspektus. Turklāt performance ir ļoti ekoloģisks mākslas radīšanas veids, jo to var pielāgot ikvienai telpai. Tā spēj adaptēties mainīgā vidē, un tai gana daudz spēju daudzkārtīgi pārveidoties.
Hetere Sinkevidža: Performance ļauj labāk izprast lietas, par kurām varētu būt sarežģīti diskutēt. Tā rada kopības sajūtu, uzzinot, ka daudz vairāk cilvēkiem ir līdzīga pieredze, nekā šķitis līdz šim.
Lorēna Bari Holšteina un FK Alexander: Performance, tās radīšana, sadarbības, plānošana un izstrāde – tas ir ļoti personisks process gan kā māksliniecei, gan individualitātei. Tas sniedz vitalitāti, saskarsmi un spēku. Bet šis process var patērēt arī daudz enerģijas un prasa ieguldīšanos. Patiešām dziļi iedziļinoties, tas ļauj mākslai plūst kā avotam.
Kas ir mērķauditorija tavai Rīgā redzamajai perfomancei? Kā un kāpēc tā rezonēs ar skatītājiem?
Luelina Reihmane: Es vēlētos katram ieinteresētajam skatītājam sniegt ieskatu manis pētītajā tēmā. Mans mērķis un uzdevums ir padarīt to sasniedzamu ikvienam. Es patiešām ticu, ka performances māksla var sniegt ieguldījumu savstarpējā sociālā izpratnē, jo tās laikā kopā sanāk dažādi cilvēki ar dažādu izcelsmi. Es gribētu ielūgt ieinteresētos, zinātkāros ļaudis noskatīties manu īpašo interpretāciju par mitoloģiskajām būtnēm "Sirēnām" – tā vēsta par to, kā mūs un mūsu uzvedību iespaido šī brīža sociālā sistēma.
Hetere Sinkevidža: Savā pētniecībā es izmantoju savu personīgo pieredzi ar vardarbību, kas vērsta no intīmā partnera puses, un posttraumatisko stresa sindromu. Šāda pieredze ir izolējoša, un tagad, pēc divdesmit gadiem, es apjaušu, cik patiesībā tā ir izplatīta. Saprotu, ka upuriem nav iespējas izteikties vai pat apjaust sev nodarīto. Manuprāt, tas iedrošina patriarhātu, ļaujot vardarbībai būt neatpazītai un joprojām apdraudošai. Varmākas gūst spēku, izolējot savus upurus, bet upuru spēks veidojas kopībā ar citiem cietušajiem. Mans darbs, mans pieredzes stāsts kā diskusiju avots ļauj citiem apzināties – jūs neesat vieni. Citu līdzjūtība iedrošina būt pacietīgiem, jo dziedināšanās nav lineāra. Vardarbībā piedzīvotais ir uz mūžu.
Lorēna Bari Holšteina un FK Alexander: Mūsu festivālā domātais darbs ir redzams visiem. Ikviens, kas vēlas, var veltīt tam savu laiku, sirdi un ķermeni, kamēr mēs izcelsim, dejosim par godu dzīves spēkam.
