"Lielie kapi Rīgā"
Atvēršanas svētkus svētdien Augšāmcelšanās draudzes baznīcā piedzīvoja izdevums "Lielie kapi Rīgā".
Kapsētai 7. maijā apritēja 250. jubileja, jo tieši šajā datumā 1773. gadā tikko izveidotajā kapsētā notika pirmās bēres. Zemes klēpī tika guldīts Svētā Pētera draudzes loceklis Eregots Benjamins Kolbergs.
Lielajiem kapiem gadu gaitā bijis ārkārtīgi sarežģīts un skaudrs liktenis, kaut arī tā ir kultūrvēsturiski ļoti īpaša vieta, jo te atdusas ļoti daudzi mūsu dižgari, tostarp Krišjānis Valdemārs, Krišjānis Barons, Andrejs Pumpurs, Bernhards Dīriķis, Džordžs Armitsteds un daudzi citi.
Lielie kapi piedzīvojuši kā uzplaukumu, tā barbariskus postījumus padomju gados, un var teikt, ka tagad tie atkal atdzimst, pateicoties Lielo kapu draugu kustībai un citiem šīs vietas atbalstītājiem.
Lai arī bijis gana daudz cilvēku, kas arī līdz šim pētījuši un izzinājuši kapu vēsturi, tomēr vienota pētījuma grāmatas veidolā par kapiem nav bijis. To tagad paveicis Juris Millers. Viņš gan arī uzsvēra, ka grāmata tomēr ir viens milzīgs kopdarbs – jo bez iepriekš vēsturnieku paveiktajiem darbiem un savāktajiem materiāliem to izveidot nebūtu iespējams.
Viens no šādiem atslēgas cilvēkiem ir mākslas vēsturnieks, kādreizējais Rundāles pils direktors Imants Lancmanis. Viņa savulaik savāktie materiāli ir ļoti vērtīgs pienesums grāmatai, viņš arī piedalījās grāmatas atvēršanā un atzina, ka šī izdevuma klajā nākšana viņam arī personiski ļoti daudz nozīmē.
Lancmanis bērnībā dzīvojis netālu no Lielajiem kapiem, un viņam ar šo vietu bijusi īpaša emocionāla saikne, viņš to sajutis kā brīvvalsts zonu, kas ir atšķirīga no visa apkārtējā, tāpēc bieži gājis tur staigāt. Viņš arī bija viens no pirmajiem, kurš jau 60. gados, saprazdams, ka kapi var aiziet nebūtībā, sāka tos dokumentēt, atzīmēt pieminekļu atrašanās vietas, veica tekstu norakstus no tiem, skicēja, bet vēlāk fotografēja pieminekļus. Tagad tas ir ļoti vērtīgs materiāls un ar autora laipnu atļauju nokļuvis grāmatā.
Kopumā Jura Millera grāmata aptver laiku no kapsētas pirmsākumiem līdz pat mūsdienām.
Varam uzzināt izveides stāstu un apbedīšanas noteikumus, uzplaukuma laiku līdz 1939. gadam, kam sekoja noriets padomju posmā, kad tika leģitimizēta kapu totāla iznīcināšana, kā arī stāstu par kapu atdzimšanu 80. gadu vidū.
Ļoti liela vieta grāmatā ir dzimtu kapliču aprakstiem, – kādās arhitektoniskās formās tās veidotas, kādiem simboliem un tekstiem rotātas, kuras saglabājušās un kuras jau zudušas.
Grāmata ir lielā – A4 formātā veidota, 336 lappušu biezumā. Kā atvēršanas svētkos teica autors – viņam aiz kadra vēl palicis tik daudz materiāla, ka pietiktu vēl vismaz diviem sējumiem. Par to īstenošanu dzīvē vēl ko grūti prognozēt, bet drīzā nākotnē ir paredzēta kapsētas digitālās kartes izveide, kas tiks publicēta internetā.
"Drauga tarifs"
Vēl viena pavisam cita rakstura un satura grāmata, ļoti sirsnīga debija – un tas ir nesen klajā nākušais Astras Filipsones romāns "Drauga tarifs". Tajā autore atklājas kā ļoti laba cilvēku vērotāja un raksturotāja, kas bieži vien ņem talkā arī labdabīgu ironiju un humoru.
Viņas debijas grāmatas centrā ir Nata – jauna, vientuļa sieviete, kurai jau kādu laiku nav darba un ikmēneša brauciens uz Nodarbinātības valsts aģentūru kļuvis par rutīnu. Līdz kādā reizē Natas konsultante Sarmīte viņai piedāvā pavisam savdabīgu darbu – un šis darbs ir: strādāt par draugu. Ar ES fondu atbalstu izveidota aģentūra "Čomiņš", un caur aplikāciju cilvēki var pasūtīt draugu uz dienu; visi klienti, tāpat kā draugi ir anonīmi.
Nata gan sevi uzskata par visnesabiedriskāko cilvēku pasaulē, bet nolemj pamēģināt, jo viņai īsti nav kur sprukt, un tā pavisam drīz viņa satiek pirmo klientu, – personu, kas sevi dēvē par Ķirzakas smaidu. Par viņas klientiem kļūst arī Kriksītis, seniore Maiga un vēl citas personas, kurus visus vieno alkas pēc cilvēciska siltuma, līdzīgi kā arī pašu Natu. Galu galā Nata no šī darba ļoti daudz ko iegūst, būtībā atrod ceļu pati pie sevis.
Kā par grāmatu teikusi rakstniece Kristīne Ilziņa – tā ir grāmata, kas pelēku dienu padarīs gaišāku, bet saulainai piešķirs silta prieka spožumu.
