Šādi pagājušogad augusta sākumā Latgales vēstniecības „Gors" jaunajā koncertzālē izskanēja desmitā Starptautiskā akordeonistu plenēra noslēguma koncerts, kas bija pulcējis ne vien dažādus vietējos un starptautiski atzītus akordeonistus, bet arī īpaši kuplu klausītāju pulku. Tas viss bija iespējams, arī daļēji pateicoties pagājušā gadā Rēzeknes pašvaldības piešķirtajam finansējumam mazo kultūras un tūrisma projektu konkursa ietvaros, kurā savu ideju finansiālam atbalstam pieteica arī biedrība "Excelsus", tieši starptautiskā akordeonistu plenēra organizēšanai.
"Tieši desmit dienas, tas ir laiks, kurš visus tur tādā kā iekšējā saspringumā, vajag paspēt visu izdarīt, un visi šie skaņdarbi, kurus jūs dzirdējāt ar orķestri, visi ir iemācīti, iestudēti plenēra gaitā," šādi pēc noslēguma koncerta vēl augustā stāstīja starptautiskā akardeonistu plenēra idejas autore un organizētāja Zane Ludborža, toreiz vēl piebilzdama, ka tiešām daudzi bērni pēc šādiem koncertiem vēlas mācīties mūziku.
"Tas kas ir saistīts tieši ar pilsētas finansiālo atbalstu, man tas vienmēr ir ļoti noderīgi, tāpēc ka tie seši simti lati aizgāja tikai viesdiriģentu uzturēšanai, ēdināšanai," šādu mazo kultūras un tūrisma projektu arī tālāku nepieciešamamību šobrīd atzīst Ludborža. "Aprīlī mēs esam aicināti uz akordeona dienām Rīgā un, protams, es cerēju uz šiem mazajiem projektiem, ka varbūt pilsēta varētu atbalstīt mūs. "
Finansējumu aizvadītajā gadā savdabīgai teātra meistarklasei Rēzeknē ieguva arī biedrība „TeART59", kur jaunieši jau šobrīd gatavo arī savu pirmizrādi.
"Šis projekts bija veidots Rēzeknes tautas teātra jauniešu teātra studijai, lai attīstītu viņu skatuves prasmes, skatuves runu skatuves kustību un gala rezultātā izveidotu arī konkrētu gala darbu," stāsta Linda Lonska, jauniešu teātra studijas un biedrības „TeART59" vadītāja, atklādama, ka projekta ievaros biedrībai bija iespēja pieaicināt kustību konsultantu, profesionālu režisoru, scenogrāfu, kas trīs mēnešus strādāja ar jauniešiem
"Ir vajadzīgi profesionāļi, kurus Rēzeknes mērogā nebija tik viegli atrast, un nav cilvēku, kas šobrīd strādātu ar jauniešiem, un tas bija tāds starta kapitāls, ka mēs varējām pieaicināt cilvēku, saprast, kā tas strādā, un nākotnē meklēt iespējas turpināt šo sadarbību," atzīst Lonska, piebilstot ka šāds projekts palīdz piesaistīt aizvien jaunus dalībniekus jauniešu teātra studijai. "Protams, tā summa ir neliela, bet tā bija iespēja izmēģināt, kā ir, kad iesaistās kustību konsultants, režisors, un kā jauniešiem veidojas tā viņu darbība, kā mainās, kā interese viņiem rodas pavisam savādāka, un tas ir ļoti vērtīgi, ka mēs redzam arī to rezultātu."
Arī šogad Rēzeknes Kultūras un tūrisma centrs ir izsludinājis ikgadējo mazo kultūras un tūrisma projektu finansēšanas konkursu, kur līdz 1.februārim savus projektus var iesniegt jebkurš interesents.
"Mēs arī gribam iesaistīt mūsu iedzīvotājus, visus kultūras darbiniekus iesaistīt procesā, veicināt mūsu kultūras un tūrisma attīstību visiem kopā. Un piedāvājam iespēju viņiem realizēt savas idejas un domāt kopā par to, kā mēs varam veicināt gan tūrisma attīstību gan arī kultūras attīstību," vairāk skaidro Jūlija Danilina, Rēzeknes Kultūras un tūrisma centra direktore, akcentēdama, - ja agrāk šis bijis tikai kultūras projektu konkurss, tad šobrīd uzsvars tiek likts ne vien uz kultūru, bet arī uz tūrismu, "gribu aicināt projekta iesniedzējus padomāt ne tikai par to, kāds būs šis kultūras pasākums, bet kā šis kultūras pasākums veicinās arī tūrisma attīstību."
Šogad no Rēzeknes pašvaldības piešķirtā mazo kultūras un tūrima projektu atbalsta kopējā summa ir nedaudz vairāk kā 7000 eiro, te gan jāatzīmē, ka projektu iesniedzējiem jārēķinās ar savas idejas līdzfinansējumu 50% apmērā no iesniegtās projekta summas.
