Galarezultātā tas ir stāsts ne tikai par operu, bet arī par Latvijas politisko un sabiedrisko dzīvi.
Jautāts, kas operas ēkā vēl ir saglabājies neskarts no pašiem tās sākumiem, grāmatas autors Mikus Čeže ved apskatīt kāpnes, kas saglabājušās pilnīgi nepārbūvētas visu 150 gadu garumā. Kādreiz šīs kāpnes veda uz operas kafejnīcu „Alus pagrabs”, bet tagad uz operas siltuma mezglu. No pirmssākumiem saglabājušies arī operas mūri, bet viss pārējais pēc ugunsgrēka 1882. gadā ticis pārbūvēts.
Mēs šobrīd atrodamies pie pārejas starp vēsturisko ēku un Jauno zāli, un attiecīgi šīs kādreiz bija sānu ieejas durvis tā saucamajai vienkāršajai publikai. Šeit tālāk mēs redzam koka durvis un lielās kāpnes, kas ir saglabājušās no 1863.gada,” rāda Čeže.
Savā albumā „Mūzu bastions” muzikologs Mikus Čeže atspoguļo operas nama dzīvi 150 gadu garumā, vislielāko uzmanību pievēršot tieši izmaiņām arhitektūrā - gan operteātra fasādēs, gan interjerā.
Interesanti, ka šīs pārmaiņas vienlaicīgi ļoti trāpīgi atspoguļo arī politisko un sabiedrisko dzīvi un tās attīstību.
„Šajā albumā es apzināti iekļāvu bildes, kurā šo teātri var redzēt visu iespējamo varu karogos, sākot no cara - Romanovu dinastijas - karogiem līdz pat Eiropas Savienības karogam, jo faktiski šis teātris vienmēr ir interesējis varu, un tā ir vienlaikus bijusi ne tikai mākslas vieta, bet arī varas kulise,” stāsta Mikus Čeže.
Gadu gaitā ēka saglabājusi gandrīz nemainīgu ārējo izskatu, ko veidojis arhitekts Ludvigs Bonštets, savukārt par operas sirdi dēvētā Lielā zāle gan piedzīvojusi virkni izmaiņu.
Tā, piemēram, sākotnēji, pirms ugunsgrēka, citādi bija izvietoti Lielās zāles balkoni, daudz necilāks izskatījās skatuves portāls, zāle bija apgaismota ar daudz blāvāko gāzes apgaismojumu, arī zāles krāsojums bija atšķirīgs no tā, ko pazīstam tagad, un Bonštets to bija radījis, domājot arī par dāmām.
Tātad tumša kafija ar zeltu, jo viņš raksta, ka uz šī tumšā fona ļoti labi izceļas dāmu tērpi un vispār dāmas kā tādas. Respektīvi, viņam bija gan praktiski, gan poētiski apsvērumi, kāpēc zāle teātra pirmos pastāvēšanas gadus bija tieši tāda,” klāsta Mikus Čeže.
Kad ēka tika rekonstruēta pēc ugunsgrēka 1887.gadā, gāzes apgaismojumu tajā nomainīja elektrība, kas atkal ieviesa savas korekcijas.
„Ja uzlabojas redzamība, mainās arī cilvēku gaidas, ko viņi grib redzēt uz skatuves. Ja gāzes apgaismojumā apgleznotie palagi izskatījās pietiekoši telpiski, tad, ieviešot elektrisko apgaismojumu, lai radītu telpiskumu ilūziju, vajadzēja jau būvētās dekorācijas,” skaidro Čeže.
Visai ilgi, vēl līdz pat 20.gadsimta četrdesmito gadu sākumam, operā bija saglabājušies krēsli ar pītajām atzveltnēm, kas bija gan ļoti ērti, gan, kā liecina Marisa Vētras atmiņas, noderēja arī citām vajadzībām.
„Mariss Vētra apraksta, kā viņš 1919.gadā ir nācis skatīties operas, un, tā kā viņš ir bijis tieši no karadarbības, kur noritēja cīņa pret Bermontu, tad viņš bija armijas uniformā vēl ar visām utīm. Viņš atceras, kā viņš ir rīvējies pret šiem krēsliem, un vienmēr ar pateicību atcerējies to, kādu veldzi šie pinumi viņam sagādāja,” stāsta Čeže.
Lai arī līdz Pirmā pasaules kara beigām tagadējā Latvijas Nacionālā opera bija vācu teātris, to apmeklēja arī latvieši, un var teikt, ka jau no pirmsākumiem šī nama piedāvājums veidoja arī mūsu tautas muzikālo gaumi un izjūtu.
„Šeit nāca izglītotā latviešu publika, kritika. Pēc Pirmā pasaules kara līdz ar to latviešiem bija jau ļoti labi priekšstati izstrādāti, kas ir vērtīgs, skaists, pēc kā vajag censties un kā līdzšinējo varbūt arī pārspēt. Un vizuālā ziņā noteikti Latvijas Nacionālā opera jau divdesmitajos gados bija spēcīgāka un interesantāka par to, ko piedāvāja vācu teātris,” uzver Mikus Čeže.
Kopš 1989.gada nams tiek dēvēts par Latvijas Nacionālo operu, bet līdz tam bijuši dažādi nosaukumi, to vidū arī tāds garš virknējums kā „Latvijas PSR Valsts ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotais Akadēmiskais operas un baleta teātris”.
Ar operas vēsturi padziļināti tagad var iepazīties muzikologa Mikus Čežes jaunajā albumā „Mūzu bastions”, kurā stāstījumus papildina arī vairāk nekā 200 fotogrāfijas.
