Vēl pēdējie norādījumi, tad pārģēbšanās un Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) muzeju un kultūras mantojuma maģistra programmas studenti un dažādu muzeju speciālisti ir gatavi pagriezt laika ratu atpakaļ un nokļūt ''Bisnieku sētā'' 19. gadsimta beigās.
"Es būšu Edas krustmāte, saimnieces draudzene, tātad arī uzticama persona. Es palīdzēšu cept maizi. Mūsu lomas jau mēs izvēlējāmies nedaudz iepriekš, lai mēs būtu tie, kas palīdzētu citiem vairāk iejusties," stāsta LKA studente Inita Šalkovska.
Un lai gan sajūtas, no malas raugoties, ir kā kinofilmas uzņemšanas laukumā, lomām nav iepriekš uzrakstītu tekstu. Sarunu tēma - izšķiršanās starp dzīvi pilsētā vai palikšanu laukos un to modernizāciju, kas aktuāla gan toreiz, gan tagad.
"Tā bija tieši tāda pati situācija 1896. gadā. Un tas ir tā, kā tādā distancētā veidā tu mēģini palūkoties pats uz sevi. Faktiski šī nodarbība vairāk ir sevis izzināšana," skaidro Tukuma muzeju direktore Agrita Ozola.
Savukārt Turaidas muzejrezervāta apmeklētāju centra vadītāja Gunta Zaķīte stāsta, ka uzdevums nav grūts, ja iedomājas, ka cilvēks bija moderns un laikmetīgs arī 19.gadsimta beigās un runāja par tādām pašām tēmām.
Programmu ''Ceļojums laikā'' vada zviedru muzejpedagogs Ebe Vestergrens no Kalmāras lēnes muzeja, kur šāda veidā seno kultūras mantojumu jau trīsdesmit gadus izzina arī muzeja apmeklētāji.
"Tas svarīgākais jau nav iejušanās tajā laikā, bet tā sagatavošanās. Pirms tam daudz jālasa un jāpēta. Bet tas ir populāri," saka Ebe Vestergrens.
Kalmāras muzejā gadā notiek ap 100 šādu programmu, un arī mūsu muzejos kultūrvēstures mantojuma izzināšanai aizvien tiek meklēti jauni un visiem vecumiem interesanti veidi.
