„Runājot par amatiem, mums ir tādi daudzi pamācīgi piemēri, kuros mūsu teicēji stāsta, kā viņi savas pirmās darba prasmes ir apguvuši no saviem vecākiem vai vecvecākiem. Tātad agrāk bērni mācījās no vecākiem. Ne interneta, ne televizora, ne citu tāda veida izklaižu nebija, bērns skatījās to, ko dara kāds lielāks par viņu, un viņš viņu atdarināja. Lūk, piemēram, mums ir Nīcas izloksnes ieraksts no Otaņķiem, un tur ļoti jauki stāsta teicēja, kā viņa visu darījusi to, ko dara viņas vecāmāte. Līdz ar to viņai bija labas prasmes lauku darbos. Stāstījumā parādās arī viens otrs apvidvārds," stāsta Lidija Leikuma.
"Protams, te var arī kādu humora gabaliņu pievienot, jo mums ir vairāki ieraksti no malēniešiem. Nu un, piemēram, gabaliņš, kurā teicējs Ēvalds Priede stāsta par savu Kristīnīti, kura mācējusi tādas cūkas nobarot, kā neviena,” turpina eksperte.
