Operas ēkā, kuras ārējais veidols ideāli atbilst priekšstatam par teātri kā mākslu templi, ir pagājuši vairāk nekā 150 gadi kopš pirmās – 1863./1864. gada sezonas. Šeit ir sazinājušies dažādās valodās un 150 gadu periodā darbojušās vairākas trupas, iestudējot gan dramatiskā teātra, gan operas, operetes un baleta izrādes.
Grāmata “Mūzu bastions” ir kā mīlestības apliecinājums namam, kurā gadu desmitiem ne tikai ir valdījusi mūzika, bet koncentrējusies Latvijas inteliģence un augstvērtīga māksla, veidojot Latvijas kultūras sabiedrības spoguli.
Opera man nozīmē skaistumu un enerģiju, ja tā tiek talantīgi nodziedāta, iestudēta, parādīta, kā skaista visu mākslu sintēze, jā, kas palīdz dzīvot!” atzīst grāmatas autors Mikus Čeže.
LNO Beletāžas zālē grāmatas atvēršanas svētkos valdīja svinīga rosība, apsveicot laimīgo autoru un steidzot iegūt autogrāfus. Grāmatas unikalitāte ir daudzo, no dažādiem Latvijas muzejiem, iegūto operas nama attēlu un faktu apkopojums no tā uzcelšanas līdz pat mūsdienām.
Galvenā uzmanība albumā pievērsta arhitektūras čaulai un tās izmaiņām operteātra eksterjerā un interjerā, tomēr LNO Valdes locekle Daina Markova uzskata, ka konteksts, kādā grāmatā pasniegta arhitektūra, maina šī izdevuma nozīmi.
„Tas ir liels ieguvums, ne tikai LNO, bet arī Latvijas kultūras vēsturei kopumā. Ir brīnišķīgi, ka mums ir šāds nams, ka mums ir tāds cilvēks, kas tik daudz zin par šo namu. Šī grāmata ir kā dzīve – tur nav tikai arhitektūra, šī arhitektūra ir vēsturisku notikumu kontekstos un līdz ar to, tā iegūst pilnīgi citu nozīmi, arī kaut kas no mūsu pašu dzīves,” skaidro Daina Markova.
"Šis nams ir ļoti spēcīgs. To saka visi, kas šeit ir gan uzstājušies, gan dziedājuši," turpina Čeže. "Tas varbūt skanēs ciniski, bet, lai kas notiek aiz šīm sienām, šeit ir bijis kaut kas, kas dāvā cilvēkiem stabilitāti un sajūtu, ka dzīvē ir arī kaut kas skaists, normāls pat tad, ja aiz operas sienām tas tā nav."
Albums "Mūzu bastions" vēsta un 206 fotogrāfijās uzskatāmi demonstrē metamorfozes Latvijas Nacionālās operas mājvietā, kādreizējā vācu Rīgas Pilsētas teātra namā, kas būvēts uz tā sauktā Pankūku bastiona pamatiem un triumfējoši vainagots ar Apolona liru sargājošajām mūzu skulptūrām.
Laika un vietas ieskicēšanai, ārējā veidola un tā noformējuma izmaiņu atspoguļojumam izdevumā "Mūzu bastions" seko nodaļa "Telpa I", jo hierarhiski pati pirmā un galvenā telpa - šīs ēkas sirds - ir Lielā zāle un skatuve.
"Telpa II" piedāvā ceļojumu pārējās zālēs, kas atrodas publikai pieejamajā areālā – gan vēsturiskajā 1863. gada ēkā, gan arī 21. gadsimta sākumā atklātajā Jaunās zāles kompleksā.
"Telpa III" ļauj ielūkoties teātra pasaulē, kas parasti ir nepieejama publikas skatieniem: īss ieskats darba vidē, kurā top māksla un tiek nodrošināta teātra radošā procesa nepārtrauktība.
Grāmata ir latviešu un angļu valodā, to var iegādāties Latvijas Nacionālās operas partera gaitenī pirms izrādēm un to starpbrīžos.
