"Mēs šobrīd atrodamies pie vietas, kura atradās "Kazarova vīna pagrabs". Ja jūs būtu dzīvojuši 20.gadsimta sākumā un būtu starp bohēmistu - literātu, mūziķu, teātrāļu - aprindām, jūs noteikti šo vietu ļoti labi zinātu," stāvot pie ēkas Aspazijas bulvārī 26, pretī operai, stāsta muzeju akcijas rīkotāja Maira Valtere. Šobrīd tās pirmajā stāvā ir veikals, un atliek tikai iztēloties, kā savulaik šīs mājas pagrabā kūsāja bohēmas dzīve mākslinieku iecienītajā krodziņā. Tā kā īpašnieka radinieki bija no Gruzijas, krodziņā varēja baudīt šašlikus un Kahetijas vīnus, iecienītākais bijis Kahetijas vīns numur divi un vīns "Izabella".
"Tās bija pāris mazas istabiņas pagrabā ar vīna smaku un šašliku smaržu. Kā raksta vēlāk atmiņās - ko tad vēl vairāk vajadzēja šiem jaunajiem aktīvajiem bohēmiešiem. Un starp viņiem bija, piemēram, Jānis Akuraters, Emīls Dārziņš, Eduards Vulfs, Kārlis Krūza. Varbūt arī šajā krodziņā Emīls Dārziņš kādu savu nošu partiju sadedzināja vai uzcepa šašlikus kamīnā, arī to dažreiz piemin," stāsta Maira Valtere.
Bijušais "Kazarova vīna pagrabs" būs tikai viena no vietām, ar ko tiks iepazīstināti interaktīvās pastaigas pa pilsētu dalībnieki. Šīs pastaigas centrā šogad būs ievērojamu mākslinieku bohēmas dzīve.
Ceļojums aizsāksies Andreja Upīša muzejā, turpināsies Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā, kur varēs uzzināt stāstus par mākslinieku piedzīvojumiem, bet pēc tam sāksies pastaiga Rīgas pilsētvidē, apceļojot slavenākās tā laika krodziņu vietas. To vidū būs Suvorova viesnīca, "Pegazs", "Sukubs", "Mazais parķis", "Otto Švarca kafejnīca", "Romas pagrabs", arī "Šīrona krogs", kas atradās Tērbatas un Lāčplēša ielas stūrī.
To kādreizējo atmosfēru un piedāvājumu raksturo Aleksandra Čaka muzeja vadītāja Antra Medne: "Ēdienkartes piedāvājumā bija "miroņa pirkstiņi", tas ir, kaltēti pirksta resnuma sieriņi ar ķimenēm un sāli, cepta reņģe, pelēkie zirņi. No dzērieniem kortelītis - ceturtdaļlitrs degvīna un alus. Milda Kalve, kas bija Rūdolfa Egles literatūras studijas audzēkne un arī mēģināja ar literātiem draudzēties, atcerējās 30.gados un rakstīja: "Ne mani draugi, ne es nebijām nekādi dzērāji, tomēr mūs ļoti pievilka Šīrona krogs. Zinājām, ka tur iegriežas arī Čaks, Grots un Sudrabkalns. Neskrējām Čakam pakaļ pa ielu, necentāmies viņam uzkārties kaklā, pat krodziņā viņu īpaši ielenkt necentāmies, tomēr apziņa, ka atrodamies turpat, kur mēdz nākt Čaks, radīja šai vietai sevišķu pievilcību"."
Pēdējā pieturvieta sestdienas, 20.februāra, ceļojumā būs Aleksandra Čaka muzejā, kur būs ne tikai stāsti par dzejnieka bohēmas gaitām dažādos Rīgas krodziņos, bet arī par biedrības "Zaļā vārna" rīkotajiem jampampiem un značoku ballēm.
"Čaka muzejā ir saglabājušās Lidijas Gulbes dienasgrāmatas, kurās viņa sīki un smalki apraksta visus jampampus pēc kārtas un značoku balli. Kas ir značoku balle un jampampi, lai to uzzinātu, sestdien ir jāiegriežas Čaka muzejā," saka akcijas rīkotāja Antra Medne.
Pirmais jampamps notika 1929.gadā Raiņa kluba telpās, un saviesīgā dzīve tajā sita augstu vilni.
