Emīla Dārziņa „Melanholiskais valsis” ir viena no 99 vērtībām, kas iekļauta Latvijas Kultūras kanonā. To veido septiņas sadaļas - līdzās mūzikai izcelti izcilākie sasniegumi arī literatūrā, tēlotājā mākslā, arhitektūrā, tautas tradīcijās, teātrī un kino, viena no kino jomas vērtībām, piemēram, ir Rolanda Kalniņa filma „Ceplis”.
Pirms pieciem gadiem kanons tapa kaislīgās nozaru ekspertu diskusijās. Kino jomā bija asi strīdi, kuras 12 filmas iekļaut sarakstā. Grūta izvēle, piemēram, bija starp Jāņa Streiča filmām, rezultātā kanonā tika iekļauta „Limuzīns Jāņu nakts krāsā” kā rets tīra žanra Latvijas kinomākslas paraugs, bet ārpus kanona palika Streiča filmas „Teātris” un „Cilvēka bērns”.
“Prieks, ka mēs, mazākās vai lielākās grupās vienojoties un strīdoties, varam tik daudz runāt par mākslas un kultūras lietām. Process ir bezgala interesants. Un mēs visi beigās, pat ja būsim kārtīgi sastrīdējušies, būsim lieli ieguvēji”, diskusiju procesu tolaik pirms 5 gadiem raksturoja arhitektūras nozares eksperts Jānis Dripe.
Diskusijās tapa mājaslapa
Diskusiju ieguvums tolaik bija Kultūras kanona mājas lapa ar vērtību sarakstu un īsu aprakstu. Bija plānots darbu izvērst daudz plašāk, taču 2009.gadā tam svītru pārvilka finanšu krīze.
Tagad darbs pie Kultūras kanona pilnveidošanas ir atsācies, un to rosinājis Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis. Impulsu viņam devusi pagājušajā gada vasarā notikusi diasporas konference un sarunas ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem. "Jautājums bija par to, ko latviešu bērniem mācīt, kādas dziesmas, ko dot lasīt. Par to pirmām kārtām satraucās tie vecāki, kuri ir relatīvi nesen no Latvijas izceļojuši. Tas bija impulss, kas lika atcerēties Kultūras kanonu. Ja līdz tam Kultūras kanons bija tāda interesanta, forša mantiņa, tad šeit parādījās, ka tam ir funkcijas attiecībā pret diasporu, sabiedrības saliedētību gan Latvijā iekšienē, gan Latvijas nāciju kopumā,” stāsta Latkovskis.
Pēc komisijas iniciatīvas Kultūras ministrijā izveidota darba grupa, kas šobrīd izstrādā priekšlikumus, kā Kultūras kanonu papildināt un aktualizēt sabiedrībā. Viens no priekšlikumiem ir pilnveidot kanona mājas lapu un ieviest tajā interaktīvus elementus, lai par kultūras vērtībām varētu ne tikai izlasīt, bet arī tās dzirdēt, redzēt un iekļaut dažādās spēlēs.
Papildināt ar cittautiešu ieguldījumu
Lai Kultūras kanons pildītu sabiedrības saliedētības funkciju, ir arī ideja to papildināt ar cittautiešu ieguldījumu Latvijas kultūrā. "Tā ir niša, kas būtu jāpapildina ar krievu, ebreju, baltvācu ieguldījumu Latvijas kultūrā. Ļoti atsaucīgs bija Latvijas Institūts. Mēs ar viņiem sadarbojamies priekšlikumu izstrādē. Viņi no savas puses arī domā, kā Latviju pozicionēt pasaulē ar mūsu vērtībām. Viņi veido sarakstu, kas ir Latvijā dzimušās vai Latvijā strādājošās izcilās personības, tāds kā Marks Rotko vai Sergejs Eizenšteins - viņi ir šeit dzimuši un mēs ar viņiem arī lepojamies kā Latvijai piederīgiem," skaidro Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta direktore Jolanta Treile.
Tāpat tiek apsvērta ideja - līdzās kultūras vērtībām kanonā iekļaut arī citu jomu - piemēram zinātnes, sporta un vēstures svarīgākos faktus, kā arī Latvijas dabas vērtības. Vides un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības departamenta vecākais referents Ēriks Leitis dabas vērtības uzskata par ļoti būtisku Latvijas identitātes zīmi, izceļamo objektu vidū varētu būt Moricsalas rezervāts, Slīteres, Gaujas, Ķemeru un Rāznas nacionālie dabas parki. “Daba ir vienmēr bijusi iedvesmas objekts glezniecībai un mūzikai. Mēs domājam vēsturiskā skatījumā, arī sadarbībā ar citām grupām redzēt šo simbiozi un eksponēt to Kultūras kanonā. Folklorā tas īpaši labi atspoguļojas un arī mūsdienu mākslas interpretācijā. Protams, arī ainavas ir ļoti nozīmīgas, un arī Latvijā kopumā varam redzēt, kā zaļo valsts, kā zaļo zeme,” uzver Leitis.
Jāapgūst, kas ir kanons
Latvijas Kultūras kanona aktualizēšanu par nozīmīgu uzskata Latvijas Radošo savienību priekšsēdētāja Ieva Struka. Viņasprāt, visefektīvāk būtu, ja kanonā ietvertās vērtības tiktu iepludinātas skolu programmās, un te vislielākā atbildība gulstas uz Izglītības ministrijas pleciem, jo šobrīd šo vērtību ieaudzināšana ir atstāta pašplūsmā. Struka skaidro: “Ļoti lielā mērā tas, cik daudz latvieši uzzina par savām kultūras vērtībām, ir atkarīgs no katra individuālā skolotāja izpratnes, pieredzes un vēlmes, un arī misijas apziņas. Tāpat kā mums ir jāapgūst reizrēķins vai alfabēts, tieši tāpat, Latvijā dzīvojot, ir jāapgūst, kas ir mūsu Kultūras kanons, bez kā mēs savu tālāko jaunradi, kultūras dzīvi, nākotnes attīstību nedrīkstam un nevaram iedomāties."
Jautāta, vai Kultūras kanons varētu kalpot kā kultūras saliedētājs, Struka saka, ka jāsāk ar latviešiem: “Protams būtu skaisti, ja, kārtojot pilsonības eksāmenus vai iekļaujoties Latvijas sabiedrībā, citu nāciju pārstāvji iepazītos ar šo Kultūras kanonu un pārzinātu. Tajā pašā laikā būsim reālisti, manuprāt, primāri, lai latvieši paši zina, kas ir viņu kultūras mantojumā. Aizvien biežāk es saskaros ar situāciju, ka krievu jaunieši - tie, kas nonāk teātra vidē - runā pareizākā latviešu valodā nekā latviešu jaunieši. Tāpēc, ka viņi to ir mācījušies. Protams, ir skaisti, ka krievu jaunieši zinās, kas ir Raiņa lugas, tomēr būtiskāk ir, vai paši latvieši ir lasījuši un neviebj degunu, ka viņi vienkārši nespēj saprast tās domas vai atziņas, kas tur ir paustas.”
Karstas diskusijas arī Nīderlandē
Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kurā izveidots šāds Kultūras kanons, tomēr pirmās valstis, kas izveidoja Kultūras kanonus bija Dānija un Nīderlande. Kaimiņvalstīs - Igaunijā un Lietuvā kultūras kanoni nav izstrādāti. Lietuvas radio korespondents Latvijā Arūns Vaikutis stāsta, ka lietuvieši piedalījušies Latvijas Kultūras kanona prezentācijā un viņiem ir doma tādu izveidot arī Lietuvā.
Nīderlandē savukārt Kultūras kanons izstrādāts 2006. gadā, un tā izveidi rosinājuši vairāki traģiski notikumi, izvirzot centrā jautājumu par Nīderlandes identitāti, stāsta bijusī Latvijas vēstniece Nīderlandē Baiba Braže: “Politiķa Pima Fortuijna slepkavība, ko bija veicis dzīvnieku tiesību aizstāvis, vēlāk režisora Van Goga slepkavība, ko viens musulmaņu ekstrēmists nogalināja uz ielas par viņa uzskatiem... Līdz ar to nīderlandiešiem radās sajūta, ka jāmēģina kaut kādā veidā caur diskusijām nodefinēt, kas mēs esam, kas ir tas, ko mēs vēlamies atstāt nākamajām paaudzēm, kas būtu tas, kas mūsu bērniem būtu svarīgi saprast par savu valsti. Novērots, ka sabiedrības grupām nav savstarpējas sapratnes, kas ir kopīgs šai valstij.”
Nīderlandes Kultūras kanonu veido 50 vērtības, sakārtotas vēsturiskā secībā, sākot ar pirmajām kultūrvēstures liecībām valsts teritorijā pirms 3000 gadu pirms mūsu ēras un noslēdzot ar eiro ieviešanu. Kanonā iekļauti gan zīmīgi kultūrvēsturiski notikumi, gan personības, viņu vidū Kārlis Lielais, Roterdamas Erasms, Hugo Grocijs, Benedikts Spinoza, gan, piemēram, Nīderlandei raksturīgais poldermodelis. Braže stāsta: “Tā ir nosacīta zemes platība, ko aizsargā ar grāvjiem un īpašu dambju sistēmu, kas ļauj noturēties Nīderlandei joprojām virs ūdens. Bet poldermodelis nozīmē arī veidu, kā Nīderlandē strādā - ir jāatrod vienošanās, kas ko darīs, citādi zeme applūdīs vai notiks vēl kāda katastrofa. Tas bija tas, par ko radās diskusijas - ka Nīderlandes polders, sabiedrības modelis ir apdraudēts, ka vairs nespēj rast vienošanos cilvēki. Savā ziņā Kultūras kanons ir vēlme atgriezties pie polderu sabiedrības modeļa, ka cilvēki spēj savā starpā vienoties un rast risinājumu, kas ko dara.”
Nīderlandes kultūras kanonam ir interaktīva interneta mājas lapa, tas izdots grāmatā, atspoguļots kartē un tiek iedzīvināts skolu programmās. Vai tam izdevies piepildīt sākotnējo mērķi - saliedēt sabiedrību, - pagaidām vēl grūti izvērtēt, jo kopš tā izveidošanas nav pagājuši pat desmit gadu. Tomēr nīderlandieši atzīst, ka tādējādi iegūtas ļoti būtiskas valsts identitātes vadlīnijas, kas palīdz saprast valstī notiekošos procesus un lepoties ar savu valsti.
Baiba Braže uzskata, ka būtu vērtīgi, ja arī caur Latvijas Kultūras kanonu tiktu sasniegti līdzīgi mērķi, jo viņas skatījumā Latvija ir pati labākā valsts pasaulē: “Svarīgi ir apzināties to, ka tāpat kā nīderlandiešiem un citām valstīm, tautām, arī mums mantojums, ko mēs šobrīd saņemam ir ļoti īpašs. Tas ir tas unikālais, kas mūs dara atšķirīgus no citiem. Galvenais ir saprast, ka šī valsts tomēr ir labākā valsts pasaulē un vieta, kur mēs dzīvojam. Mums ir ļoti veicies. Pēc vairākiem gadiem dažādās pasaules valstīs es to ar pilnu atbildību varu pateikt. Tik labi, kā Latvijā, nav nekur. Mums ir daba, mums nav viesuļvētru, mums ir četri gadalaiki. Mums ir saule aiz loga, sniegs, mums ir viss. Arī kultūra, ar kuru lepojamies.”
