Dienas ziņas

Jaunieši iesaka, kā politiķiem viņus uzrunāt

Dienas ziņas

Zīmju valodā. Dienas ziņas

Izstāde par bombardēšanu 1944. gadā nonāk Rēzeknē

Izstāde «1944 – kara lauzums Latvijas pilsētainavā» nonāk Rēzeknē

Ceļojošās izstādes "1944 – kara lauzums Latvijas pilsētainavā" mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni, ka civilā infrastruktūra un vietējie iedzīvotāji sešās pilsētās 1944. gadā visvairāk cieta tieši padomju aviācijas uzlidojumos. Izstādē vilktas paralēles arī ar Krievijas agresiju un visatļautību jau desmit gadus notiekošajā karā Ukrainā.

Izstādes mērķis ir "atvērt acis". Vēsturniekus satrauc, ka aizvien daļa sabiedrības akli tic sagrozītiem faktiem, ka Rēzekni un citas Latvijas pilsētas 1944. gadā bombardēja tikai vācu karaspēks. Vācieši atkāpjoties patiesi iznīcināja militāri stratēģiskus objektus, savukārt Sarkanā armija aviācijas uzlidojumus veica virs civiliedzīvotāju mājām un sabiedriskām ēkām. Rēzeknē tolaik īsi pirms Lieldienām iznīcināti gandrīz 75% vēsturiskās apbūves.

"350 tonnas bumbu ir nomests. Piemēram, mēs īsti nezinām, cik ir precīzs bojā gājušo skaits. Ir apzinātas apmēram 50–60 personas, bet ir zināms, ka ir bijušas vēl," skaidro Latvijas Universitātes (LU) Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Uldis Neiburgs.

Izstādē apkopota informācija un fotogrāfijas par sešu pilsētu bombardēšanu no vietējiem muzejiem, gan arī Krievijas un Vācijas militārajiem arhīviem. Turpmāk svarīgi saglabāt iedzīvotāju atmiņu stāstus.

"Man bija skolotājs, kurš stāstīja, cik tas bija baisi, kā visi pulcējās pie krāsns, jo tā varēja palikt dzīvi. Pilsētu bombardēja, ļoti briesmīgi tas bija," atceras Rēzeknes pilsētas iedzīvotāja Marija.

Ceļojošā izstāde "1944 – kara lauzums Latvijas pilsētainavā" atgādina arī par pašreizējo Krievijas agresiju un tās postošo karu Ukrainā. Izstāde  veicinot sabiedrības izpratni par nepieciešamību sargāt Latviju, tās kultūrvēsturisko mantojumu, novērtēt brīvību un neatkarību.

"Tas nav mūsu uzdevums nobiedēt, bet pastāstīt, kā tas notika toreiz, kādas izskatās šobrīd tās pilsētas. Mums nevajag, lai šādi notikumi  atkārtojas," uzsver muzeoloģe, domnīcas "Creative Museum" vadītāja Ineta Zelča-Sīmansone.

"Svarīgi to cilvēkiem atgādināt, jo īpaši tiem cilvēkiem, kas joprojām dzīvo varbūt kaut kādā Krievijas informatīvajā telpā ar to 9. maija vai Lielā tēvijas kara mītu, bet mēs šeit stāstām to, kas notika ar mums, ar Latvijas cilvēkiem, ar mūsu pilsētu Rēzekni, rēzekniešiem," norāda Uldis Neiburgs.

Ineta Zelča-Sīmansone arī atzīmē: "Pirmo reizi varbūt vēsturnieki ir spējuši uzrakstīt tik īsus un koncentrētus tekstus, piemeklējuši tik fantastiskas bildes. Ne tikai akadēmiski pētnieki, vēsturnieki stāsta akadēmiskā veidā un raksta grāmatas par šo tēmu, bet vietējie iedzīvotāji šajās pilsētās nāk, skatās un diskutē."

Izstāde Rēzeknē atradīsies vēl līdz 9. jūnijam, pēc tam to eksponēs Gulbenē, Salaspilī, Jelgavā, Bauskā un Valmierā, bet oktobra sākumā tā atkal atgriezīsies Rīgā un trīs nedēļas būs skatāma Latviešu strēlnieku laukumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti