Pagrabstāva izstādē par Bauskas pili – militāru nocietinājumu, apskatāmi manekeni rekonstruētos 17. gadsimta musketieru un artilēristu tērpos, bet vitrīnās aplūkojami īsti Viduslaiku ieroči.
Dobelniece Ļubova stāstīja, ka ir uzaugusi Bauskā, tur mācījusies skolā, tagad parādīt bērnības pilsētas interesantākās vietas atveda meitu Viktoriju, znotu Andri un mazdēliņu Ervīnu. Pilī redzētais sievieti aizrāvi: "Mani tas ļoti pārsteidz, es pat negaidīju, ka te tik milzīgs padarīts darbs – braucu, no ārienes redzu, ka te kaut kas notiek, bet, ka te iekšā kaut kas notiek – man ir liels, liels prieks. Mēs taču te staigājām, akmeņi vien bija! Nekā nebija, drupas."
Bauskas pils Zinātniskā un izglītojošā darba nodaļas vadītāja Ruta Garklāva precizēja – lai gan daudzu atmiņā joprojām ir grandiozās Bauskas pilsdrupas, vēsturiskās ēkas atjaunošana ir pabeigta. Taču telpas joprojām jāpapildina ar autentiskiem vēsturiskiem priekšmetiem, jo pils – tās nav tikai sienas, ko apbrīnot.
"Ir apskatāmas divas jaunas pistoles – rata un krama aizdedzes. Vienkāršos vārdos to paskaidrot nevar, jo tas ir diezgan sarežģīti. Rata aizdedzei nepieciešama atslēga, ar ko tiek uzgriezts rata mehānisms – līdzīgs pulksteņa mehānismam, ar ko tiek iekustināts krams, uzšķilta dzirkstele, kas iedarbina šo pistoli. Krama aizdedze – vienkārši krams, kurš arī uzšķiļ dzirksteli," pastāstīja Garklāva.
Bauskas pils muzejā izstādīti visu trīs 17. gadsimta aktuālo pistoļu veidu oriģināli, arī degļa aizdedzes muskete. Korpusi visām ir no koka.
Garklāva stāstīja, kur ieroču iegūti: "Mums pēdējos gados ir veidojusies laba sadarbība ar ieroču kolekcionāru Vācijā, viņam pašam pieder neliela pils, un viņam ir tiešām liela kolekcija ar ieročiem, daļu no tās viņš izpārdod. Esam iegādājušies degļa aizdedzes musketi un rata aizdedzes pistoli."
Smagā vaļņu bise, kas paredzēta uzstutēšanai uz kāda paaugstinājuma, toties deponēta no Cēsu vēstures un mākslas muzeja. Bet nav tā, ka itin nekas nebūtu saglabājies pašā Bauskā. Garklāva sacīja: "Arheoloģiskajos izrakumos atrasta gan rata aizdedzes mehānisma plāksne, gan sīkākas detaļas no pistolēm un musketēm."
Arhīvos uzieti arī detalizēti 17. gadsimta Bauskas pils iemītnieku iegādāto ieroču saraksti. Šis arsenāls neapšaubāmi arī likts lietā, jo Bauskas pils līdz pat iznīcināšanai 18. gadsimta sākumā ierauta dažādos militāros konfliktos.
1625. gadā Bauskas pili ieņēma zviedri, vārtos ar musketi, kādu tagad var redzēt arī muzejā. Sašaujot pilskungu, tad pāri brāzās poļi, atkal zviedri, bet 1706. gadā to atkāpjoties uzspridzināja krievu karaspēks.
Tomēr, atverot pili tūristiem, svarīgi pastāstīt arī interesantas lietas par tās iemītnieku dzīvi miera laikā, un te talkā nāk 16. un 17. gadsimta lādes mantu uzglabāšanai – muzejs šogad iegādājies trīs un vienu restaurējis. Hercoga guļamistabā novietots arī tā sauktais kabinets – sarežģītā konstrukcija, kas balstās uz kokā grieztām kājām, kas imitē lauvu pēdas.
"Uz tādām augstām kājām ir skapītis ar daudz sīkām, slepenām atvilktnītēm – tur ir 37 atvilktnītes. Šādi kabineti ir dažādu sīku priekšmetu, dokumentu glabāšanai. Atveras durtiņas, šis ar vēl iznāk ārā, un iekšā ir vēl slepenas atvilktnītes," stāstīja Garklāva.
Sestdien, 18. maijā, Starptautiskajā muzeju dienā, biļete jāpērk tikai Livonijas ordeņa pils tornim un drupu apskatei, Bauskas pils muzeja ekspozīcijas apskatāmas bez maksas. Turklāt no pulksten 20.00 gaidīs īpaša programma "Dzīve mēra laikā", kas pulksten 23.10 noslēgsies ar uguns performanci ārpus pils mūriem.Stāsts nav par neseno pandēmiju, bet gan par tā saukto buboņu mēri, kas arī Bauskas pili skāris pat vairākkārt. Muzejpedagoģe Ilona Ozola uzvilks mēra ārstes tērpu, un parādīs muzeju naktij īpaši iekārtotu baisu "kunstkameru" – tā sauca relikviju telpas pilīs, ar ko pārsteidza tikai augstus viesus.
Ozola sacīja: "Krokodila galva, kas ir liela eksotika mūsu reģionā renesanses laikā. Vienā telpā mums ir preparēti dzīvnieki, abinieki, arī govs acs pa sastāvdaļām, arī preparēta žurka. Tas ir mazliet dīvains, pretīgs pasākums, bet arī izzinošs."
Jau pavisam drīz, 1. jūnijā, Bauskas pilsētas 415. gadu jubilejas dienā, pils viesus gaidīšot "Viduslaiku pēcpusdiena" – paukošana un bruņinieku cīņas, seno amatu demonstrējumi un renesanses laika spēles.
