Īsumā:
- Nozare kultūras ministres kandidātes vārdu uzzina tikai divas dienas pirms jaunās valdības apstiprināšanas Saeimā.
- Pagaidām jaunās kultūras ministres Agneses Loginas vīzija par darāmo samērā izplūdusi. Prioritātes – darba algu palielināšana nozarē strādājošajiem un "laikmetīguma redzamāka klātesamība" Latvijas kultūras dzīvē.
- Kultūras nozares eksperti paredz izmaiņas kultūrpolitikā, jo "Progresīvie" pārstāv pilnīgi citu ideoloģiju nekā Nacionālā apvienība, kura pārvaldīja kultūras nozari 12 gadus.
- Ministres izteikumi neliecina, ka būtu apdraudēta Kongresu nama pārbūve par akustisko koncertzāli.
Agnese Logina kļūst par jaunāko kultūras ministri Latvijas vēsturē
Kultūras ministra posteni jaunajā valdībā vēlējās iegūt vienīgi partija "Progresīvie", savu kandidātu šim amatam oficiāli paziņojot vien divas dienas pirms valdības apstiprināšanas un nedodot nozarei bilst kaut vārdu. Agnese Logina uzskata, ka viņas kandidatūrai nevajadzēja būt pārsteigumam: ""Progresīvie" pagājušajā gadā, jau gatavojoties vēlēšanām, sagatavoja savu ēnu kabinetu, kur es tiku pieteikta kā mūsu kultūras ministra kandidāte. Pavadīju visu vēlēšanu, priekšvēlēšanu periodu kā kultūras ministra kandidāte, ejot uz dažādām diskusijām, uz dažādām sarunām, debatēm, publicējot savu viedokli, atbildot uz ļoti daudziem jautājumiem."
Agnese Logina šodien kļuvusi par jaunāko politiķi Latvijas vēsturē, kuras rokās nonākuši kultūras nozares groži.
33 gadus vecā politiķe ir ieguvusi bakalaura grādu Amsterdamas Universitātē un humanitāro zinātņu maģistra grādu Latvijas Kultūras akadēmijā, līdz šim bija Rīgas domes deputāte un Rīgas Kino muzeja vadītāja.
Jaunās valdības uzstādījumi kultūrā "bezzobaini"
Evikas Siliņas valdības deklarācijā Agnese Logina attiecībā pret kultūras nozari ir parakstījusies zem pieticīgākā teikuma, kāds līdz šim redzēts iepriekšējo valdības deklarāciju kultūras sadaļā. Jaunās valdības deklarācijā rakstīts:
"Atbalstīsim latviskās kultūras, tradīciju un kultūras mantojuma saglabāšanu, kā arī laikmetīgas attīstības nodrošināšanu."
Žurnālists un teātra apskatnieks Atis Rozentāls uzsver, ka no šī teikuma nav nekādas skaidrības, kas tad tiks darīts: "Mēs nevaram secināt absolūti neko, jo tas teikums ir pilnīgi bezzobains, tādā stilā mēs varam vālēt nakts vidū par jebkuru tēmu." Tam piekrīt arī kultūras pētnieks un Nacionālās operas un baleta valdes loceklis Sandis Voldiņš: "Man gribētos domāt un cerēt, ka šis teikums topošās valdības deklarācijā ir nejaušības rezultāts, ka tik ilgi nevarēja saprast... Ja savukārt kāds ir apzināti domājis, ko es gribētu izdarīt kultūrā, un uzrakstījis šo teikumu, tad man nav komentāru."
Jaunā ministre Agnese Logina domā, ka ar deklarācijā kultūrai veltīto teikumu viss ir kārtībā: "Veidojot šo valdību, vienošanās bija par to, ka deklarācija ir maksimāli konspektīva un maksimāli koncentrēta, un skaidrs, ka ir nozares, kurām ir iemesls justies par to drusku varbūt piemirstām, bet nu tas nenozīmē, ka mēs nestrādāsim šajos virzienos."
Jaunā ministre arī intervijā vīziju par saviem uzdevumiem skaidri neiezīmē
Tomēr intervijā raidījumam "Kultūršoks", kas notika dienu pirms jaunās valdības apstiprināšanas, Agneses Loginas vīzija ir tikpat vispārīga: "Runājot tieši par kultūras nozari, es domāju, tas mūsu pienesums, ko es jau tagad varu stingru balsi teikt, ir, saglabāt esošo un ienest skaidru laikmetīguma dimensiju, un "Progresīvo" kultūras vīzija ir saistīta ar laikmetīgumu un ar laikmetīgās kultūras stiprāku, redzamāku klātesamību, un patiesībā runa ir par līdzsvarotu attīstību."
12 gadus par kultūras nozari atbildīga bija Nacionālā apvienība, kura iestājās par tradicionālās kultūras saglabāšanu.
Piedzīvojot atšķirības pat vienas partijas deleģētu ministru prioritātēs, kultūras nozare apzinās, ka gaidāmas pārmaiņas. Agneses Loginas vizionāres spējas un lietu "izsišanas jauda" pagaidām gan ir nezināmi lielumi. "Šobrīd, kad nomainās politiskais spēks ar pilnīgi citu ideoloģiju no nacionālkonservatīva uz diezgan kreisu, šis lūzums pilnīgi noteikti varētu būt krasāks, tas varētu būt saistīts ne tikai ar kaut kādiem politikas dokumentiem vai kaut kādām stratēģijām, bet tas varētu būt saistīts arī ar kaut kādām ierēdņu nomaiņām, kas varētu būt, ja ministre gribēs nākt ar savu komandu," prognozē žurnālists Atis Rozentāls.
Arhitektam Andim Sīlim tuvākā nākotne izskatās diezgan bēdīga: "No vienas puses, ja mēs skatāmies, ko Nacionālā apvienība ar saviem cik tur kultūras ministriem ir izdarījusi kultūras jomai – nu neko jau baigi daudz viņi tur iespējuši nav, tādā ziņā varbūt pat ir labi, ka, ja vien partija netiek galā ar šo jautājumu, tad nāk kāds cits. Bet tas, kas nāk viņu vietā, manuprāt, ir nevis labāk, bet sliktāk, un ar ko tas viss beigsies – beigsies, kā jau ar daudziem jautājumiem mūsu tajā politiskajā pārvaldībā un politiskajā un ekonomiskajā dzīvē, beigsies kā parasti ar zināmu haosu, un nekādu tādu turpināšanos tiem projektiem es neredzu, un, jā, tas nāk par sliktu."
Iepriekšējais ministrs Nauris Puntulis aiziet, lepodamies ar padarīto
Noslēdzot savu četrus gadus ilgo karjeru kultūras ministra amatā, Nauris Puntulis pats ir veicis apkopojumu par padarīto. Saraksts ir garš – sākot ar to, ka Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapi no Rīgas domes pārraudzības kļuvuši par valsts īpašumu, ir palielināts finansējums visās kultūras jomās, veiksmīgi aizvadīti Dziesmu un deju svētki, sākta, bet nepabeigta cīņa par kultūras darbinieku atalgojuma palielināšanu. "Kultūršoka" veidotajā sarakstā ir arī punkti, kuriem pretim nav liekama plusazīme.
Ne Naurim Puntulim, ne viņa priekšgājējiem no paša partijas neizdevās iemūrēt jaunās akustiskās koncertzāles pamatakmeni, daļu sev atvēlētā laika tērējot labākās atrašanās vietas meklējumiem. Atvilktnē joprojām put Laikmetīgās mākslas muzeja projekts, tāpat nepārgrieztas ir sarkanās lentītes ieilgušajai Jaunā Rīgas teātra un Valmieras teātra rekonstrukcijai.
Klusāka bijusi arī darbība ministrijas atbildības jomās, kas skar sabiedrības integrāciju un mediju politiku, bet kultūras pētnieks Sandis Voldiņš uzskata, ka jaunajai ministrei ir atstātas labas starta pozīcijas: "Manuprāt, bāze ir laba, no kā atsperties, un tas, kas tagad būtu, manuprāt, kritiski vajadzīgs, lai tiešām pēc iespējas ātrāk būtu skaidrs, kas tad ir tās prioritātes, ar ko mēs strādāsim. Jo, kā var saprast, tomēr tas būs pie "Progresīvajiem" – gan viņu vēlēšanu programmā ir bijis salīdzinoši īss ieraksts, neizvērsts, gan arī šobrīd no publiskās komunikācijas tas šķiet ļoti, ļoti īss."
Jaunā ministre sola turpināt Naura Puntuļa cīņu par algu palielinājumu nozarē
Jaunā kultūras ministre Agnese Logina intervijā "Kultūršokam" skaidri apliecina, ka turpinās tikai vienu Naura Puntuļa uzsākto iniciatīvu: "Tas ir fokuss uz nozares darba apstākļu uzlabošanu, teiksim tā ļoti diplomātiski.
Un ir lietas, kuras ir jāienes no jauna. Ko es varu minēt – tas noteikti ir ne tikai kultūras nozarē, bet tas īpaši noteikti skars sabiedrības saliedētības, integrācijas jautājumus."
Arhitekts Andis Sīlis neredz vajadzību pēc radikālām pārmaiņām: "Vienkārši ir jābūt tam modžo, tai enerģijai, tai pārliecībai, tai spēcīgai personai, kas var... labi, viņš nevar visus projektus realizēt, bet viņš var izvēlēties kaut ko un tad metodiski to darīt tālāk. Nu tādā ziņā tā politiskā pārmantojamība formāli mums tā kā, man liekas, darbojas, jo es neticu, ka tagad jaunais ministrs nāks klajā un visai kultūras sabiedrībai vai vispār visiem vēlētājiem pateiks – jūs esat pilnīgi jukuši, mums nevajag nekādu koncertzāli, vispār aizmirstiet, taisīsim kaut ko citu kaut kur citur. Diez vai tas tā būs."
Sabiedriskā politikas centra "Providus" vadošā pētniece Līga Stafecka norāda, ka kaut ko mainīt un uzlabot ir politiķa pamatambīcija: "Tas tā kā būtu loģiski, ja šiem politiķiem ir vēlme kaut ko sabiedrībā uzlabot, un tāpēc viņi grib šajā amatā strādāt. Te nu, man liekas, ir jāatceras par to, ka mēs esam pieraduši par birokrātiju runā tādā sliktā nozīmē, ka tas ir kaut kas, kas apēd mūsu nodokļu naudu, un vispār šo cilvēku varētu būt mazāk un strādāt efektīvāk. Taču
šādos gadījumos, kad notiek tādas politiskas izmaiņas, es teiktu, ka birokrātija kopumā spēlē to stabilizējošo lomu, ka ir kaut kādi tādi pamatdokumenti vai pamatlietas, par kurām ir vienošanās notikusi un kas nemainās tik būtiski arī tad, ja mainās politiķi."
Bažas vai jaunā kultūras ministre turpinās virzīt iesākto koncertzāles projektu
Tieši koncertzāles liktenis liek uzdot jautājumu, vai tiešām atkal nesāksies viss no gala, jo arī Rīgā mainījusies vara un tās amatpersonas, kas parakstīja vienošanos par Kongresu nama pārbūvi gadu desmitiem vajadzīgajā akustiskajā koncertzālē, savus posteņus ir zaudējušas. "Vajadzētu būt tā, ka nāk jauna koalīcija, nāk jauna valdība, jauns ministrs, un viņš nevis tagad sāk fantazēt visu no tīras lapas, bet rūpīgi un metodiski vismaz kaut ko noved līdz galam. Es neesmu pārliecināts, ka šie trīs politiskie spēki ar savu attieksmi pret kultūru rīkosies tādā veidā. Visticamāk, viņi, manuprāt, mēģinās īstermiņā kaut ko tur ātri, ātri iegūt rezultātu, lai dabūtu kaut kādus politiskos plusiņus," pieļauj arhitekts Andis Sīlis.
"Providus" vadošā pētniece Līga Stafecka atzīst, ka risks par kāda iesākta projekta iesaldēšanu vienmēr ir klātesošs, mainoties valdībām: "Tad tas ir jautājums par tā ministra spējām reāli, pirmkārt, izjust atbildību par šo projektu – ka tas ir arī mans projekts, kas man ir jānes tālāk. Otrs, – nu jā, parūpēties par to, lai būtu visi nepieciešamie apstākļi: finansējums, politiskais atbalsts un tamlīdzīgi."
Kultūras ministres Agneses Loginas izteikumi nevedina domāt, ka koncertzāles projektam draud iesaldēšana: "Lielie būvniecības projekti Latvijai ir izaicinājums, un tur jau atkal nav nekādas brīnumnūjiņas, tai ir jābūt par politisko prioritāti, un tam ir jāvelta resursi."
Sadarbības turpināšanu atbalsta arī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina (Kustība "Par!"): "No mūsu puses viss paliek spēkā, un arī darbi notiek uz priekšu. Tā kā tās vienošanās, kas jau ir panāktas, un tās sarunas, kuras jau ir bijušas, un tur, kur ir kaut kādi konkrēti lēmumi, nekas netiek mainīts. Tā kā jautājums ir tikai par to, kas notiek uz priekšu."
Ministre pieļauj esošā finansējuma pārdali kultūras nozarē
Agnese Logina ir gatava cīnīties valdībā par finansējuma palielināšanu kultūrai, bet jaunā kultūras ministre pieļauj arī jau esošā finansējuma pārdali: "Skaidrs, ka finanses būs izaicinājums, bet es domāju, ka ar saprātīgu plānošanu un tādu, nu, arī racionālu pieeju ir iespējams gan saglabāt, gan attīstīt līdzsvaroti to, ko mēs gribam ienest no jauna, tas ir tiešām šīs laikmetīgās kultūras stiprināšana."
Kultūras žurnālists Atis Rozentāls pieļauj, ka cīņa par finansējuma palielināšanu, neatzīstot kultūru par prioritāti, būs ļoti grūta: "Es ļoti ceru uz Agneses Loginas kā kultūras menedžeres krampi, jo viņa tomēr ir projektus situsi cauri – kaut mazākā mērogā, bet tomēr viņai ir praktiska kultūras darba pieredze. Jautājums, vai "Progresīvie" netiks uztverti par mazo brāli, ko nostumt malā."
"Providus" vadošā pētniece Līga Stafecka cer, ka Agnese Logina spēs uzturēt plašāku skatu un pārvaldāmo laukumu: "Es teiktu arī, iespējams, ka tas, kas varbūt prasītos, ir, ka šis ministrs nestrādā gluži tikai uz tām nozares organizētām, nezinu, interesēm, kas ir vienai vai otrai grupai, bet paskatās pāri arī kopumā, kas ir kultūras jomā svarīgs Latvijai, uz kurieni attīstīties. Tas, ko mēs redzējām pie aizejošā ministra, bija ļoti liela nevēlēšanās konfrontēties ar jebkuru tēmu, kurā viņam vajadzētu pozicionēties un nostāties pret to pašu sektoru, pateikt kaut ko kritisku, ko viņš domā – vai nu tie ir virsdiriģenti, kuri tur ir saplūkušies pirms Dziesmu svētkiem, vai jebkurš kontroversiāls temats."
Dziesmu svētki varētu kļūt par kontroversālu tematu drīz vien, jo nozarē pastāv bažas, ka jauno ministri amatiermākslas atbalstīšana varētu neinteresēt.
"Tās nav pilnībā pamatotas baumas tādā ziņā, ka, to es arī zinu no sava darba Rīgas domē, – atalgojums vadītājiem ir skumjš. Man nav nekādā gadījumā uzstādījuma, ka mēs to tagad pārrausim, bet tā kā budžeta sarunas mums ir priekšā tūlīt, es domāju, ka viņas nebūs vieglas. Es varu apsolīt tikai to, ka es darīšu visu, kas ir manos spēkos, lai nodrošinātu, ka kultūras darbiniekiem dzīve uzlabojas," intervijā "Kultūršokam" atzīst kultūras ministre Agnese Logina.
KONTEKSTS:
Jauno valdību veido trīs politiskie spēki – "Jaunā Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība un "Progresīvie". Koalīcijai ir 52 balsis Saeimā, bet atbalstu tai solījis arī neatkarīgais deputāts Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai").
Agnese Logina valdībā ieņems kultūras ministres amatu. Logina sacīja, ka viens no viņas lielajiem uzdevumiem būs veicināt izpratni kolēģos, partijas biedros un vēlētājos par to, kāda ir kultūras nozīme Latvijas stiprināšanā, jo līdz šim "kultūra bija zemsvītras piezīme".
Iepriekš izskanējušās ziņas, ka ZZS kultūras ministra amatam varētu virzīt deputātu, bijušo Satversmes tiesas tiesnesi Gunāru Kūtri izsauca plašu rezonansi nozares profesionāļu vidū. Sākta arī parakstu vākšana, aicinot nekavējoties izvirzīt citu kandidātu kultūras ministra amatam.
