Asociācijas pārstāvji paziņojumā medijiem uzsvēra, ka "ministra amats ir nopietna atbildības uzņemšanās par visiem ar kultūras nozari saistītajiem jautājumiem, tai skaitā par profesionālās mūzikas nozari, kas ir viens no līdz šim nedaudziem Latvijas ilgtermiņa veiksmes stāstiem pasaulē". Tāpat arī LPMKA norādīja, ka šobrīd situācija Latvijas mūzikas nozarē ir ļoti sarežģīta, un izteica bažas, ka lēmumi, kas tiks pieņemti pakārtoti politiskajai dienas kārtībai, taču atrauti no nozares interešu aizstāvības, radīs nopietnas sekas gan īstermiņā, gan nozares ilgtspējībai pastāvēšanai un attīstībai.
Asociācija: Latvijā esam krīzes situācijā
"Eiropas Savienības ietvaros mūsu mūziķiem nav šķēršļu konkurēt un strādāt ārpus Latvijas, un tā ir normāla parādība globalizētā pasaulē, taču Latvijā talantīgus profesionāļus noturēt kļūst arvien grūtāk, tādēļ līdztekus citām valsts prioritātēm jārūpējas par mūsu valsts mūzikas nozares veselību un attīstību," uzsvēra Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktore Indra Lūkina.
Jau līdz šim nozares pārstāvji aicinājuši pievērst uzmanību trūkumiem, kas ir samilzuši gan saistībā ar mūzikas izglītību, gan profesionālo mūzikas kolektīvu un iestāžu darba apstākļiem. "Zemais atalgojums un šķietama nozares vajadzību pakārtošana politiskajai dienaskārtībai rada situāciju, kurā mūziķi izvēlas pārcelties uz citām valstīm, kur viņiem piedāvā labākas darba iespējas un konkurētspējīgu atalgojumu. Šāda migrācija ir jau novērojama, un tā liek mums zaudēt mūsu talantus citās valstīs, tostarp vadošajos pasaules orķestros, kur strādā latviešu mūziķi. Šobrīd zaudējam pat Lietuvai un Igaunijai, salīdzinot ar kuru, piemēram, Latvijas mūziķu atalgojums ir divas reizes mazāks, un tas ir tikai viens no daudziem piemēriem, kas liecina par neadekvātu situāciju," sacīja kameroķestra "Sinfonietta Riga" izpilddirektore Anete Toča.
Bažījas par politiķu situācijas neizpratni
Asociācijā arī norādīja, ka šobrīd Latvijā strādā tikai 650 profesionālie mūziķi – tai skaitā baleta un operas mākslinieki, nodrošinot vairāk nekā 700 pasākumus gadā pusmiljonam skatītāju, tādēļ asociācija sagaida, ka nākamais ministrs turpinās iepriekš uzsāktās sarunas un iniciatīvas krīzes risināšanai profesionālajā mūzikas nozarē un būs atvērts profesionālai diskusijai.
Asociācija uzsvēra, ka ir nepieņemami, ka šīs problēmas tiek risinātas tikai pēc tam, kad krīze jau ir iestājusies, un šobrīd redzamā migrācija mūziķu vidū un talantu zaudēšana citām valstīm ir nopietna brīdinājuma zīme, tādēļ ir jārīkojas nekavējoties, lai nodrošinātu mūsu profesionālo mūziķu ilgtspējīgu nākotni Latvijā. Latvijas Profesionālo mūzikas kolektīvu asociācija aicina iespējamo ministru neatkarīgi no viņa politiskās piederības pievērst pastiprinātu uzmanību šīm jautājumu un apņemties risināt mūzikas nozares izaicinājumus, veidojot dialogu ar nozari.
Par Latvijas Profesionālo mūzikas kolektīvu asociāciju
Latvijas Profesionālo mūzikas kolektīvu asociācija tika dibināta 2023. gada pavasarī ar mērķi aizstāvēt un veicināt profesionālās mūzikas nozares intereses Latvijā. Asociācijas dibināšanas dokumentu parakstījuši sekojoši profesionālie kolektīvi un institūcijas: Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, "Kremerata Baltica", trīs VSIA "Latvijas koncerti" pārstāvētie kolektīvi – Valsts kamerorķestris "Sinfonietta Rīga", Latvijas Radio koris un Latvijas Radio bigbends, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Latvijas Nacionālā opera un balets (pārstāvot orķestri, kori, baleta trupu un solistus), Liepājas Simfoniskais orķestris un Valsts akadēmiskais koris "Latvija".
KONTEKSTS:
Septembra sākumā izskanējušās ziņas, ka ZZS kultūras ministra amatam varētu virzīt deputātu, bijušo Satversmes tiesas tiesnesi Gunāru Kūtri izsauca plašu rezonansi nozares profesionāļu vidū, kuri pat sāka parakstu vākšanu, aicinot nekavējoties izvirzīt citu kandidātu kultūras ministra amatam. Premjera amata kandidāte Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") vēlāk apstiprināja, ka topošajā valdībā kultūra nebūs Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pārziņā un Gunārs Kūtris nebūs nākamais kultūras ministrs.
Nākamo valdību veidos trīs politiskie spēki – parlamentā lielākā frakcija "Jaunā Vienotība" un līdz šim opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Progresīvie". Šādai koalīcijai būtu 52 balsis, bet ar neatkarīgā deputāta Oļega Burova ("Gods kalpot Rīgai") atbalstu – 53.
Opozīcijā atstāti līdzšinējie koalīcijas partneri – Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts". "Apvienotais saraksts" dalību Siliņas valdībā noraidīja, paziņojot, ka neatbalstīs "nestabilu, valsts drošību un starptautisko reputāciju vājinošu valdību ar [ZZS politiķa Aivara] Lemberga izšķirošu ietekmi", savukārt Nacionālā apvienība paziņoja, ka ar "Progresīvajiem" valdībā kopā nestrādās.
