Kultūrdeva

"Kultūrdevā" par Nacionālo teātri un marta jubilāru Vilhelmu Purvīti

Kultūrdeva

"Kultūrdevā" viesojas mākslinieki Andris Eglītis un Miķelis Fišers

"Kultūrdevas ābecē" Jāņa Streiča spēlfilma "Teātris"

Kā Streičs uzņēma filmu «Teātris»?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Rīgas Kinostudijas veidotā mākslas filma "Teātris" televīzijas ekrānos parādījās 1978. gadā. Ideja ekranizēt britu rakstnieka Somerseta Moema romānu radusies režisorei Virdžīnijai Lejiņai, kura  par to ieminējusies kinostudijas redaktorei Irinai Čerevičņikai. Vijai Artmanei tuvojās 50 gadu jubileja un likās, ka ģeniālās aktrises – Džūlijas Lambertes – loma būtu lielisks veids, kā to atzīmēt.

Kultūras ABC

LTV “Kultūrdevas" ABC skaidro ievērojamu Latvijas kultūras faktu vēsturi un nozīmi.

Džūlijas vīra – skaistākā vīrieša Londonā – lomai bija noskatīts aktieris Gunārs Cilinskis, kurš tika aicināts būt arī par filmas režisoru.

Cilinskis nebija drošs, kā Padomju Savienībā ticami parādīt 1930. gadu Angliju, tāpēc no šī piedāvājuma atteicās. Sākumā "Teātri" filmēt atteicās arī nākamais kandidāts – režisors Jānis Streičs,

kurš tobrīd bija pārņemts ar ideju ekranizēt Gunāra Priedes lugu "Zilā" un Gruzijā visai neveiksmīgi centās uzrakstīt filmas scenāriju. Tomēr Somersets Moems bija Streičam mīļš rakstnieks jau kopš jaunības, un viņš piedāvājumam tomēr piekrita. Filmas uzņemšanas sākumā gan Maskavas cenzori attapās, ka Somersets Moems ir bijis ne tikai rakstnieks, bet arī britu spiegs, kurš 1918. gadā izraidīts no Padomju Savienības, tomēr viņi tika pārliecināti – nekas varai kaitniecisks scenārijā neparādīsies.

Kinodarba pieteikumā Maskavai režisors Jānis Steičs rakstīja:

"Filmā jāatklājas, ka buržuāziskajā sabiedrībā viss pērkams un pārdodams, izņemot darba cilvēka (lasi – Džūlijas Lambertes) – lepnumu un sirdsapziņu".

Filmas scenārijs ir vienkāršs – aktrise Džūlija Lamberte, kurai ir skaists vīrs un jau pieaudzis dēls, uzsāk mīlas dēku ar jauno grāmatvedi Tomu. Diemžēl viņš izrādās godkārīgs snobs, tāpēc Džūlija Lamberte, nodemonstrējot savas izcilās aktrises dotības, atriebjas viņa jaunajai draudzenei. Filmas beigās Džūlija svin savu uzvaru, pēc izrādes pasūtot bifšteku ar alu un vēlreiz pārliecinoties, ka dzīve – tas ir teātris. Lambertes mīļākā lomai tika izvēlēts Ivars Kalniņš, kuram gan tobrīd ir gandrīz 30 gadu, nevis 17 – kā norādīts Moema romānā. Tomēr par grāmatas varoni vairāk nekā desmit gadus vecāka ir arī Vija Artmane, un mīlas ainās ar pavisam jauniem zēniem izskatās komiski un piedauzīgi. Kā jau Streiča filmās ierasts, epizodiskas lomas filmā uzticētas arī neprofesionāliem aktieriem – filmas kostīmu māksliniece Večella Varslavāne atveido bāra dāmu, mūzikas autors – Raimonds Pauls – pianistu, bet kinostudijas grāmatvedes – Edžverijas ielas meitenes.

Filmā kā stāsta autors parādās arī pats Streičs, kura uzdevums ir atklāt Džūlijas Lambertes patiesās domas, kas ne vienmēr ir saskaņā ar viņas darbībām.

Grūtības radīja filmas ļoti ierobežotais budžets, kas bija tā laika jebkuras televīzijas standarts – 150 000 rubļu. Streičam izdevās pārliecināt vadību, ka filmai ir nepieciešamas divas sērijas, kas nozīmēja arī divreiz vairāk naudas, tomēr retro kostīmfilmai tas tik un tā bija maz. Večella Varslavāne bija sazīmējusi 30 tērpu skices Džūlijas Lambertes tēlam, bet beigās bijis jāiztiek tikai ar sešiem, nabadzības iespaida mazināšanai izlīdzoties ar dažādām viltībām. Piemēram, kā aksesuāru izmantojot bārkstainu galdautu vai arī nefilmējot aktierus pilnā augumā gadījumos, kad viņiem nav frakai piemērotu bikšu vai kurpju.

Maskavas cenzori par filmu bija sajūsmā – vienīgi pirms televīzijas pirmizrādes bija nepieciešams izgriezt Gistava Kurbē pikantās gleznas "Lesbietes" reprodukcijas tuvplānu.

Kultūras ABC

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti