"Kijivas solisti"
Pavisam īpašu koncertu 24. aprīlī pulksten 15.30 varēs noskatīties LTV 1. kanālā. 2022. gada sākumā Ukrainas kamerorķestris "Kijivas solisti" devās Eiropas koncertturnejā, līdz 24. februārī, atrodoties Itālijā, saņēma ziņu par Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Viss mainījās, karš bija sācies, mājās atgriezties vairs nevarēja. Sadarbojoties ar vadošajām Eiropas koncertorganizācijām, "Kijivas solistiem" koncertturneja ir pagarināta uz nenoteiktu laiku.
Rīgā, Lielajā ģildē, 19. aprīlī izskanēs koncerts, kura programmā ukraiņu komponistu Miroslava Skorika, Valentīna Silvestrova, Oleksandra Šimko skaņdarbi un ukraiņu tautas mūzika, kā arī Fēliksa Mendelszona-Bartoldi un Nino Rotas skaņdarbi. Koncertu tiešraidē iespējams klausīties Latvijas Radio 3 ''Klasika'' un skatīties LSM.lv, kā arī koncerta ierakstu varēs noskatīties 24. aprīlī LTV1.
Šī orķestra koncertu iespējams noklausīties arī Cēsīs 22. aprīlī, kad plānotais Reiņa Zariņa latviešu jaunās mūzikas solokoncerts "Pavasara pulss" tiks papildināts ar otru daļu, kurā uzstāsies "Kijivas solisti".
Ukrainas nacionālais kamerorķestris "Kijivas solisti" ir izcilā ukraiņu vijolnieka un skolotāja Bogodara Kotoroviča sapņa realizācija. Ne velti orķestra nosaukumā ir minēts vārds "solisti", jo orķestri veido pazīstami Ukrainas mūziķi, no kuriem lielākā daļa ir nacionālu un starptautisku konkursu laureāti.
Melīgs lektors un pusaudži
20. un 21. aprīlī pirmizrādi piedzīvos teātra trupas "Kvadrifrons" tiešsaistes izrāde "TAG: Tu attapsies gandarīts". Veidotāji to piesaka kā digitālu lekciju ar nelūgtiem viesiem.
Pēteris Vainags ir korporatīvais un individuālais konsultants un supervīzors, self-made speciālists un divu ultra maratonu dalībnieks, kas savas dienas vada, mācot citiem, kā uzlabot savas dzīves kvalitāti. Kā attapties gandarītiem? Kas notiek tad, kad vienā no viņa lekcijām ielaužas nelūgti viesi? Vai viņš spēs turpināt? Vai varbūt pasaule beidzot uzzinās patiesību?
“TAG” ir tiešsaistes izrāde pusaudžu auditorijai, kuras centrā ir viens melīgs lektors un Latvijas pusaudžu iesūtīti materiāli. Radošā komanda: Reinis Boters, Kristiāna Marija Sproģe, Āris Matesovičs, Jānis Kronis, Anna Ulberte, Kārlis Tone, Nikola Suhareva. Izrāde notiek reāllaikā un skatāma bezrindas.lv tiešraides platformā.
Elīnas Garančas koncerts
21. aprīlī Latvijas Nacionālajā operā ļoti īpašs un rets notikums – pasaulslavenās latviešu operdziedātājas, mecosoprāna Elīnas Garančas solokoncerts (iepriekšējais Elīnas Garančas solokoncerts Latvijas Nacionālajā operā notika 2015. gada decembrī). Pie Latvijas Nacionālās operas orķestra pults stāsies Elīnas dzīvesbiedrs, Latvijā un citviet iemīļotais diriģents Karels Marks Šišons.
Elīna Garanča jau daudzus gadus aizrauj klausītājus pasaules prestižākajos opernamos un koncertzālēs – Metropoles operā un Kārnegija zālē Ņujorkā, Karaliskajā Koventgārdena operā Londonā, Bavārijas Valsts operā, Vīnes Valsts operā, Londonas Vigmora zālē, Amsterdamas "Concertgebow" un citur. Mākslinieces daudzveidīgās koncertu programmas ietver skaņdarbus no Šūberta un Šūmaņa līdz Rihardam Štrausam, Rahmaņinovam un Raimondam Paulam. Pagaidām dziedātāja nav detaļās izpaudusi, kāds tieši būs viņas solokoncerta repertuārs.
12 fotogrāfi / 125 fotogrāfijas / 10 sērijas
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja 2. stāva labajā spārnā četros mazos kabinetos izvietotas brīnišķīgu 20. gadsimta 60.–90. gados tapušu fotogrāfiju sērijas un atsevišķi fotodarbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, kuru autori ir 12 fotogrāfi – Gunārs Binde, Māra Brašmane, Uldis Briedis, Zenta Dzividzinska, Andrejs Grants, Gunārs Janaitis, Gvido Kajons, Valts Kleins, Sarmīte Kviesīte, Aivars Liepiņš, Inta Ruka un Egons Spuris.
Te ir Bindes cikls "Hallo, Maskava!" (1965), kas radās kā pasūtījums veidot optimistisku reklāmas filmu ārzemju auditorijai par PSRS galvaspilsētas dzīvi, tomēr, neraugoties uz pieprasīto, tika dokumentēta arī virkne PSRS propagandai nevēlamu kadru, kuri šodien ļauj ieraudzīt tipiskos 60. gadu vidus ielu skatus Maskavā. Te ir Zentas Dzividzinskas stētiski izsmalcinātā sērija "Rīgas pantomīma" (1964–1966), kurā tverti trupas mēģinājumu mirkļi. Ir Ulda Brieža fiksētie kadri laukos, kad Latvijas Kurzemes krasts bija PSRS Rietumu robeža un ikvienā pilsētā bija Ļeņina piemineklis; Māras Brašmanes fotogrāfijas, kas tapa, nepretenciozi fiksējot savus laikabiedrus, vidi un sadzīvi, un tika novērtētas vien trīsdesmit gadus pēc to radīšanas. Gvido Kajons 80. gados uzsāka ielu fotogrāfijas sēriju "Tēma 011", kur sociālisma laikam raksturīgie simboli, ideoloģiski uzraksti, gājieni un ikdienas dzīve notverta satīriskā mirklī. Aivara Liepiņa sērija "Teiču purvs. Siksala" (1987–1995) izseko vecticībnieku kopienas nomaļajai lauku dzīvei, bet viņa sērija "Bērnu pansionāts Nr. 2. Baldone" (1991) pievērš uzmanību bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem. Valts Kleins sērijā "Gribu būt laimīgs" (1992) portretējis desmitiem bērnu ar uzvedības problēmām, kas nošķirti korekcijas iestādēs un paši uz savām fotogrāfijām uzrakstījuši savas vēlēšanās. Inta Ruka piecpadsmit gadu garumā devusies pie Balvu pagasta apkārtnes cilvēkiem, iepazīstot viņu ģimenes vairākās paaudzēs un radot cilvēkstāstu kolekciju "Mani lauku ļaudis" (1983–1998). Savukārt Andrejs Grants pārlaicīgi un noslēpumaini dokumentējis savus laikabiedrus sērijā "Kolēģi, draugi, paziņas" (80.–90. gadi). Un tas vēl nebūt nav viss!
