"Tieši tajā brīdī, kad sākās karš – 24. februārī, šis Ukrainas valsts kamerorķestris atradās viesturnejā Itālijā. Protams, ka atgriezties mājās viņi vairs nevarēja, tas ir pilnīgi saprotami. Tādēļ tika meklētas iespējas, kā nodrošināt viņiem iztiku un ļaut darīt to, ko viņi vislabāk prot, un arī nest šo vēsti pasaulē," Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" "Kijivas solistu" stāstu atklāj "Latvijas koncertu" valdes loceklis Guntars Ķirsis. Šobrīd kamerorķestris jau vairāk kā mēnesi atrodas koncertturnejā. Mūziķi uzstājušies Skandināvijā un nu sagaidīti Baltijas valstīs – jau aizvadīts pirmais koncerts Lietuvā, kam seko tikšanās ar klausītājiem Latvijā un Igaunijā.
Ķirsis skaidro, ka "Kijivas solistu" vieskoncerti koordinēti, sadarbojoties kolēģiem no dažādām pasaules valstīm, tostarp Itālijas un Vācijas. Mūziķiem tiek nodrošināts viss, kas ikdienā nepieciešams jebkuram no mums, viņš piebilst: "Jo viena lieta ir, kad mākslinieki dodas koncertturnejā uz nedēļu vai pat mēnesi. Bet
tad, kad dzimtenē notiek šāda traģēdija, kad tur ir tuvinieki, draugi un mākslinieks ir prom no mājām, tā ir pilnīgi cita veida prombūtne un arī cita veida piedalīšanās koncertos, cita veida psiholoģisks stāvoklis."
"Orķestris ir izcils. Ne velti viņu nosaukumā ir vārds "solisti", uzsver "Latvijas koncertu" valdes loceklis, "Faktiski šis orķestris, ja paskatāmies uz viņu stāstu un uz viņu sasniegumiem beidzamajos gados, te varam redzēt milzīgo Ukrainas izrāvienu visās jomās, kas saistās ar tautsaimniecību un citām lietām, tajā skaitā ar mākslinieku izaugsmi, mākslinieku iziešanu pasaulē. [..] Tie tiešām ir 15 izcili mūziķi, katrs pats par sevi var būt solists, un to mēs arī priekšnesumā dzirdēsim, kur viņi katrs spēlēs kādu solo epizodi. Protams, mums būtu ļoti liels gods uzņemt šo orķestri arī bez šīs situācijas. Bet šobrīd tas viss ir savijies daudz citādāk.
Faktiski orķestris pilda tādu pašu misiju, kā pilda karavīrs savā vietā, aizstāvot Ukrainu; mūziķis pilda to tādā veidā, kādā viņš to vislabāk prot – spēlējot citiem, stāstot par savu zemi."
"Kijivas solistu" mākslinieciskais vadītājs Anatolijs Vasiļkovskis atzīst, ka, lai arī mūziķi ir ļoti noguruši, viņi saprot šīs pagarinātās koncertturnejas nepieciešamību un turpina pievērst uzmanību Ukrainai un problēmām, kas saistītas ar Krievijas iebrukumu: "Esam izvēlējušies šādu ceļu – diplomātisku, kultūras.
Ar kultūras diplomātiju mēs cenšamies izstāstīt, kas notiek Ukrainā, un veltām šos koncertus mieram, mūsu valstij un mūsu armijai, kas šobrīd aizstāv Ukrainu."
Vasiļkovskis teic, ka visās valstīs, kur viesojas, jūt lielu atbalstu: "Mēs esam pateicīgi visiem, kuri mūs uzņem. Tas ir ļoti patīkami un tajā pašā laikā ļoti negaidīti, ka visi tik ļoti draudzīgi izturas un visādi mūs atbalsta." Viņš turpina: "Bet pats galvenais ir nebaidīties runāt par to, kas šobrīd notiek Ukrainā. Tas ir īsts karš. Par karu nav vidēja viedokļa, ir tikai melns un balts. Ja kāds negrib atbalstīt balto, tad viņš atbalsta melno. Par to, ka krievu karavīri šauj mierīgos iedzīvotājus, nesaprotot, kāpēc, pilnīgi sagrauj pilsētas – par to vajag runāt atklāti. [..] Eiropā jau tagad notiek informatīvais karš no Krievijas Federācijas puses, lai noskaņotu cilvēkus draudzīgāk pret sevi, un tajā pašā laikā viņi Ukrainā dara briesmīgas lietas, zvērīgas lietas. Lūk, par to ir atklāti jārunā. Un nevajag baidīties, tas ir galvenais šobrīd!"
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 4,5 miljoni bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
