Raiti un aši
Diriģenta profesija nozīmē ne tikai muzikālo līderību, bet arī lietu organizēšanu, vadību, kas iekļauj milzums nianšu, tai skaitā – rūpes par muzikālā kolektīva cilvēkiem. Tāpēc Raitis Ašmanis ir ļoti plaši domājošs vīrs, kas ātri visu saprot, turklāt – vienmēr ir pozitīvā, enerģiju dāvājošā omā.
"Man viss notiek raiti!" viņš smejas, ierodoties filmēšanas laukumā. "Un aši!" jubilāra stilu ātri uzķer raidījuma "Daudz laimes, jubilār!" režisors Guntis Lēmanis. Un kā gan ne? – Raitis Ašmanis: tas ir par lietu virzību raiti, aši un profesionāli!
Brīvība un improvizācija
"Ritms man vienkārši sēž iekšā – laikam iepriekšējā dzīvē būšu bijis citā krāsā, dzīvojis citos platuma grādos, Kubā vai Venecuēlā – man ļoti patīk latīņu mūzikas ritmi," smejas jubilārs, kurš, lai gan muzicē dažādos žanros, priekšroku, šķiet, tomēr dod džezam.
"Šī žanra būtība ir brīvība un improvizācija, un ārkārtīgu baudu sagādā spēlēt krāšņas harmonijas. Piemēram, Djūkam Elingtonam tās bija ļoti krāšņas – Djūks bija ģēnijs!" teic diriģents.
Pašam Elingtonam (1899–1974), kas bija amerikāņu džeza zvaigzne, komponists, pianists un bigbenda līderis, pieder vārdi: "Cilvēk, ja tu jautā, kas ir džezs, tu nekad nesapratīsi, kas tas ir!"
Raitim Ašmanim šādi jautājumi nerodas, to raidījumā apliecina arī Raimonds Pauls: "Silti sveicu Ašmani dzimšanas dienā, un lai tik turpina tā, kā viņš to dara!
Nekādas receptes – ne kā veidot programmas, ne kā jaunus izpildītājus meklēt – es nedošu, viņš visu zina lieliski!" komentē Maestro, piebilstot, ka ne mazāk nozīmīgi ir prast uzturēt publikas un kolektīva garu, humoru, veidot vakara atmosfēru: "Tas ir īpašs talants, ne katrs to var!"
Jelgavas bigbends un cirka rūdījums
Raita Ašmaņa dzīve saistās ar Jelgavu, te arī viņa veidotais Jelgavas bigbends, kas ir viens no profesionālākajiem džeza kolektīviem, kas cauri gadiem šo žanru uzturējuši pie dzīvības. Arī tad, kad tika likvidēts leģendārais Latvijas Radio bigbends, Raitis nepadevās un turpināja.
Ašmaņa vadībā izaudzināts daudz džeza mūziķu un dziedātāju, un Jelgavas džezisti Latvijas vārdu daudzkārt nesuši pasaulē, dzimtenē atgriezdamies ar muzikālo sasniegumu balvām.
"Viņš ir pozitīvs, bet prasīgs," tā par līderi teikuši mūziķi.
"Jelgavas bigbendu izveidoju, jo patika spēlēt. Deviņdesmitajos sabruka Latvijas Radio bigbends, mēs kļuvām par Latvijā labāko bigbendu, jo bijām vienīgais," nosmaida Ašmanis.
"Pirms tam spēlēju cirkā, tur arī bija bigbends, sāku vēl konservatorijas (tagad Mūzikas akadēmija – red.) laikā, students būdams. Tā bija liela skola man pašam un mūziķiem, bija visādi kuriozi ar dzīvniekiem, bija jāspēlē ar muguru pret orķestri, lai sekotu, kas notiek arēnā. Nospēlēju tur 16 gadus, līdz finanšu trūkuma dēļ cirka bigbendu nolikvidēja. Bet Jelgavas bigbendā spēlē daudz akadēmisko mūziķu: pa dienu citos kolektīvos, bet vakarā ir vēlēšanās uzspēlēt citu mūziku. Džezu kvalitatīvi var spēlēt tikai tad, kad ir labi akadēmiskās mūzikas pamati," stāsta Raitis.
Kā tas ir – improvizēt džezā?
Ko īsti džezā nozīmē improvizācija? Daudzi domā: mūziķi spēlē to, kas sanāk? "Nē, tur ir tā saucamie kvadrāti, struktūra – liela kārtība tur valda," skaidro pieredzējušais džeza mūzikas eksperts Ašmanis, kas ir arī daudzu aranžējumu autors.
"Cits var improvizēt 10 sekundes un viņam jau liekas daudz, bet lielās zvaigznes var improvizēt 13 minūtes un viņām vēl ir ko teikt!" skaidro Raitis, no kā mēs varam secināt, ka improvizācija ir ne tikai saruna mūzikas valodā. Tā nes arī personisko vēstījumu vai izaicinājumu, ko mūziķis vēlas paust saviem kolēģiem mūziķiem vai publikai.
"Džezs pienes akadēmiskajai mūzikai jaunas asinis, un šis ir ļoti svarīgi mūzikas enerģijas kopējā apmaiņā," piebilst Raitis.
"Džezā ir radošā dzirksts, dzīvība, un to nav iespējams atskaņot uz fonogrammas. Katrs mūziķis savu solo nospēlē katru reizi citādāk."
Kopā ar Sinatru
Cildinoši par Ašmani izsakās arī dziedātājs Daumants Kalniņš: "Kopā ar Jelgavas bigbendu esam nodziedājuši vairāk nekā 100 koncertus Frenka Sinatras zīmē. Starp citu, šis projekts ir arī Raita paša ideja, ko mūzikas nams "Daile" atbalstīja. Cilvēkiem patīk, un mums, mūziķiem, arī. Tie vienmēr ir mazi svētki, katrreiz mazliet citādi. Raitis allaž ir pozitīvs, enerģijas pārpilns, tā ka šķiet: viss būs kārtībā. Kad stāvu skatuves priekšplānā un aiz manis ir Jelgavas bigbends un viņu enerģiskais vadītājs, es jūtu, ka man ir droša aizmugure!"
Interesanti, ka Frenka Sinatras repertuāru savulaik veidojušas ap 1700 dziesmu, no kurām Ašmanis atlasījis 20!
Ne mazāk būtisks Ašmaņa nopelns ir dziesmu oriģinālais skanējums. "Izdevās atrast senās, tieši Sinatras laika dziesmu oldskūlīgās aranžijas, un mēs bigbendā ilgi cīnījāmies, lai skanējumu dabūtu tuvu tam!" stāsta diriģents.
"Džeziņš ir forša, klausāma un arī dejojama mūzika!"
Ašmanis darbojies arī citos sastāvos, būdams diriģents orķestrī "Rīga" un ir arī Dziesmu svētku pūtēju orķestru virsdiriģents, taču, iespējams, nozīmīgākais pienesums izteikts Jelgavas bigbenda mūziķu viedoklī: "Ašmanis ar saviem šoviem ir piesaistījis džezam: cilvēks, kam patīk šlāgeri, Raita šovus skatoties, padomā: O! Arī džeziņš ir forša un klausāma, un arī dejojama mūzika!!!"
Ašmanis ir arī ģimenes cilvēks, kopā ar sievu Līgu izaudzinājuši trīs bērnus, visi trīs ir skolojušies mūzikā. Taču pāri visam Raitis ir personība, kas lauž uzskatu, ka viens cilvēks neko daudz nevar iespēt. Viņš ir pavēris durvis ne tikai mūzikai, bet arī mīlestībai un rūpēm, dodams iespēju tās saulē uzplaukt arī citiem.
