Panorāma

Operatīvo transportlīdzekļu parāde

Panorāma

Ierobežos eksprezidentu privilēģijas

Līdz Dziesmu un deju svētkiem - 33 dienas!

Līdz Dziesmu un deju svētkiem nedaudz vairāk par mēnesi

Vēl tikai nedaudz vairāk kā mēnesis atlicis līdz brīdim, kad Latviju pieskandinās un pierībinās tūkstošiem balsu un deju soļu, tāpēc svētku rīkotāji steidz iepazīstināt ar būtiskākajām un interesantākajām svētku norisēm.

Latvijas iedzīvotāji un mūsu viesi varēs būt daļa no 62 Dziesmu un deju svētku pasākumiem, bet svētku centrā - pūtēju orķestru Dižkoncerts, vokāli simfoniskās un tautas mūzikas koncerti, un, protams, deju lieluzvedms “Tēvu laipas” un noslēguma pasākums “Līgo” Mežaparkā

Dziesmu un deju svētki no 30.jūnija līdz 7.jūlijam dzīvos ierastās un neierastās vietās. "Arēnā Rīga" vokāli simfoniskās mūzikas koncertā vienuviet būs visi Latvijas simfoniskie orķestri, gandrīz visi profesionālie kori un daudz amatierkolektīvu, kas pārsvarā izpildīs latviešu autoru pērles. Pūtēju orķestru mīļotājus gaida Dižkoncerts Doma laukumā, kurā šoreiz skanēs tikai latviešu mūzika. Tautas mūzikas cienītājiem liels notikums būs komponista Raimonda Tigula vadībā radītais koncerts “Raksti” Ķīpsalas koncertzālē. Raksti atspoguļos dzīves ritumu – rīta, dienas un vakara dziesmas. Katrai daļai būs sava vadītāja.

„Trešajā daļā būs Ilga Reizniece, kura vakara noslēgumā vadīs arī dančus. Tad varēs visi mūziķi apvienoties vienā orķestrī, un klausītāji varēs dejot. Būtībā būs nevis – skatītāji un izpildītāji, bet visi būs savā veidā rakstos iekšā. Protams, tur jau tā ideja, ka tā būs tāda liela kopā būšana,” stāsta koncerta “Raksti” mākslinieciskais vadītājs Raimonds Tiguls.

Ar dejas rakstiem priecēs lieluzvedums “Tēvu laipas”. Tās simbolizē mantojumu, kas mūs saista ar pagātni, tāpēc uzvedumā būs dejas amplitūdā no 16.gadsimta līdz mūsdienām.

„Šoreiz deju sakopojums ir ārkārtīgi interesants un, bez šaubām, diezgan grūti ir šīs dažādās stilistikas savienot kopā,” atzīst deju lieluzveduma “Tēvu laipas” režisore Māra Ķimele. „Tas arī ir viens no galvenajiem mākslinieciskajiem uzdevumiem. Lai šis tēvu laipas varētu mest no pagātnēs uz tagadni un lai neiznāktu kaut kāds raibs kokteilis.”

Pagājušajā nedēļā noslēgušās koru skates un virsdiriģents Ivars Cinkuss no tām atgriezies ar pārliecību, ka svētku noslēguma koncerts “Līgo” Mežaparkā būs liels baudījums. Virsdiriģents ar nepacietību gaida Uģa Prauliņa īpaši svētkiem komponēto “Līgo Jāņu nakts mistēriju”.

Tā būs tāda svētku iztrakošanās, svētku eksplozija, kad mēs atraisām bizes un labā nozīmē uzspridzinām emocionāli visu mūsu telpu,” ir pārliecināts noslēguma koncerta “Līgo” mākslinieciskais vadītājs Ivars Cinkuss

„Tas apvieno žanriski gan latvju liriku, gan kārtīgu etnoroku. Tā ir tāda labdabīga iztrakošanās mūzikas laukā,” skaņdarbu raksturo Cinkuss.

Dziesmu svētkos piedalīsies 40 tūkstoši dalībnieku gan no Latvijas, gan citām valstīm. Svētku kopējais sauklis šogad ir ''Gaisma līgo Latvijā'', kas ir kā aicinājums arī izbraukušajiem latviešiem atgriezties tēvzemē.

Latvijas novados Dziesmu svētku ielīgošanas pasākumi noritēs jau jūnijā - Līvānos, Ventspilī, Staļģenē un Turaidā, kur uzstāsies novadu folkloras kopas un etnogrāfiskie ansambļi.

Dziesmu un deju svētku rīkotāji norāda, ka esot atrasts līdzsvars starp tautas iemīļotām melodijām un nopietnu mūziku. Vairākās Latvijas pilsētās ielās izliks lielus ekrānus, kuros noslēguma koncertu rādīs tiešraidē. Vairāk nekā puse svētku pasākumu būs bez maksas. Tai skaitā tautas sadziedāšanās pēc noslēguma koncerta Mežaparkā, kas no pulksten 23.00 būs atvērts pilnīgi visiem dziedāt un līksmot gribētājiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dziesmu un deju svētki
Kultūra
Jaunākie
Interesanti