Izstāde turpina muzeja stāstījumu par audio ierakstu vēsturi Latvijā, ko šoziem aizsāka izstāde "SAN" otrā Rīgas galā – muzeja krātuvē Pulka ielā.
Kā ierakstos skan tieši dziesmu svētki?
"Tā, vispirms jāpārbauda, kādā ātrumā iet, jo vakar mēs klausījāmies šellaka plates, un tās griežas stipri ātrāk. Te varam pārslēgt," pētniece Daiga Bondare palīdz man apieties ar plašu atskaņotāju, uz kura ikviens izstādes apmeklētājs varēs noklausīties kādu no vēsturiskajām dziesmu svētku skaņuplatēm. Manis izvēlētajā platē sāk skanēt Ādolfa Skultes "Dzimtenes vasara".
"Šī dziesma bija 1970. gada dziesmu svētku repertuārā. Šeit to dzied koris "Dzintars" – savulaik bija tradīcija, ka Latvijas labākie kori pirms svētkiem ierakstīja repertuāru. Ja kādreiz varbūt tehnisku problēmu dēļ pats kopkora ieraksts nebija tik kvalitatīvs, tad tie, kas vēlējās klausīties dziesmu svētku dziesmas, tās varēja klausīties labāko Latvijas koru ieskaņojumā," stāsta Daiga Bondare, kas ir mākslas eksperte Rakstniecības un mūzikas muzeja Dziesmu un deju svētku ekspozīcijas nodaļā. Svētku ierakstu vēsturei veltītā izstāde tapusi viņas vadībā.
"Divi atslēgvārdi tam, kā mēs šo stāstu gribam pastāstīt, ir "process" un "kopiena"," teic eksperte.
Proti, izstādei atlasītie skaņu ieraksti dokumentē ne tikai kopkora virsotnes reizi piecos gados, bet visu Dziesmu svētku procesu starp tiem. Tāpat autori apzināti nav nodalījuši svētkus Latvijā un svētkus trimdā, arī skolu jaunatnes un studentu svētki tiek skatīti kā vienota Dziesmu svētku kustības daļa.
"Runājot par kopienu, jā, mēs sakām "dziesmu svētki", bet, protams, tie ir dziesmu un deju svētki, tie ir svētki pūtējiem, koklētājiem, tautas teātriem, tautas lietišķās mākslas meistariem, tradicionālās mūzikas kopējiem…
Tā ir tāda liela kopā nākšana, ko man liekas ļoti svarīgi šeit parādīt – jā, ir pirmie kopkora ieraksti, kas mūs vēsturiski sasaista ar dziesmu svētku ierakstiem, bet mums ir arī brīnišķīgas plates ar koklētāju ansambļu, pūtēju orķestru ierakstiem, pat dejotājiem! Jā, varbūt tieši dejotāju ierakstus mēs neatradīsim, bet šīs tautas dejas, kas tika ierakstītas, lai dejotāji var gatavoties saviem koncertiem, lauku kapelu darbs… Tas viss arī pieder pie dziesmu svētku ierakstu lielā slāņa! Un mums šajā izstādē noteikti ir izdevies parādīt tikai mazu daļiņu no tā, kas vispār būtu iespējams, runājot par šo kustību un skatījumu uz dziesmu svētkiem skaņu ierakstu aspektā," teic Daiga Bondare.
Mežaparka estrādē skatāmā izstāde met tiltu no šoziem Rakstniecības un mūzikas muzeja krātuvē Pulka ielā atklātās vērienīgās izstādes "SAN", kas tapusi par godu 120 gadiem kopš pirmās latviešu skaņuplates. To veidojot, atklājās tik daudz Dziesmu svētku ierakstu, ka ātri kļuva skaidrs – tie ir pelnījuši atsevišķu uzmanību, atceras "SAN" izstādes kuratore Katrīna Kūkoja: "Tā ir tiešām ļoti nozīmīga mūsu krājuma daļa, kas varbūt mazliet izpalika lielajā "SAN" izstādē. Mēs sapratām, ka šī ir brīnišķīga sazobe, jo šeit, Dziesmusvētku telpā, mēs tūlīt svinēsim viena gada jubileju, un to mēs vēlējāmies atzīmēt ar šo jauno tematisko izstādi."
Ierakstītā vēsture
Dziesmu svētku sākotne Latvijā sakrīt ar skaņu ierakstu ēras sākumu pasaulē. Lai gan līdz pirmajiem dziesmu svētku ierakstiem tobrīd vēl kāds laiks jāgaida, izstāde labi parāda abu šo procesu paralēlo attīstību, stāsta pētniece Daiga Bondare: "1877. gadā Tomass Edisons izgudroja fonogrāfu, un tas ir tieši tas īsais brīdis starp pirmajiem un otrajiem Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem. Savukārt gramofonu Emīls Berliners patentēja 1887. gadā, kas ir gadu pirms trešajiem svētkiem. Skaņu ierakstu tehnoloģiskā attīstība pavisam drīz atspoguļojas arī skaņu ierakstos Latvijā, tai skaitā arī dziesmu svētku ierakstos. Skaņu plates ar tām dziesmām, ko mēs uzskatām par īstām dziesmu svētku dziesmām, piemēram,
Jāzepa Vītola "Gaismas pili", mūsu krājumā agrākās ir no 1908. gada, bet, pētot dažādus materiālus arī citur, esam konstatējuši, ka, pilnīgi iespējams, pirmais ieraksts bija jau 1903.gadā.
Te man jāatgādina, ka 1902. gadā Rīgā tika atklāta Eiropā otrā skaņuplašu fabrika. Tātad ierakstus varēja veikt tepat, Rīgā, un, piemēram, Rīgas Latviešu dziedāšanas biedrības jauktais koris mūsu izcilā virsdiriģenta Paula Jozuus vadībā arī ir iedziedājis zināmu skaitu latviešu kordziesmu. Tā kā šādi vēsturiski, vairāk nekā simt gadu veci ieraksti arī būs noklausāmi mūsu izstādē."
Ja pirmais Jāzepa Vītola "Gaismas pils" ieraksts top jau 20. gadsimta sākumā, tad kopkora ieraksti tehnoloģiski kļūst iespējami krietni vēlāk. Senākais Dziesmu svētku kopkora ieraksts glabājas Latvijas Radio fonotēkā un ir datēts ar 1948. gadu. Tie ir pirmie dziesmu svētki okupētajā Latvijā, un šajā vēsturiski skaudrajā laikā kopkoris pirmo reizi dzied Pētera Barisona "Dziesmai šodien liela diena".
Senākos kopkora ierakstus papildina arī skaņuplate no Otrajiem latviešu dziesmu svētkiem Kanādā 1957. gadā un Dziesmu svētku simtgadei veltītie svētki Mežaparka estrādē 1973. gadā. Emīla Dārziņa "Lauztās priedes" diriģē Haralds Mednis.
Vērojot krāšņos skaņuplašu vākus, kuru dizainam ir būtiska nozīme arī Dziesmu svētku ierakstos, padomju laika izdevumos acīs iekrīt nosaukums "tautas koris". Daiga Bondare paskaidro: "Attiecībā uz koriem Latvijā mums jāatceras, ka šis "tautas kora" nosaukums, kas padomju laikā koriem tika piešķirts, arī bija ciešā saskarē ar dziesmu svētku procesu, jo tieši dziesmu svētku koru kari bija tie, kuros noteica labākos Latvijas korus. Tāpēc arī šis "tautas kora" goda nosaukums iet sazobē ar dziesmu svētkiem. Tas ir līdzīgi kā "tautas deju ansamblis". Šodien daudzi domā, ka tas ir tāpēc, ka viņi dejo tautas dejas, bet tas ir goda nosaukums, tāpat kā "tautas skatuves mākslinieks", "tautas daiļamata studija" vai "tautas teātris". Tie bija nosaukumi, ko saņēma paši labākie."
Cauri skaņu platēm, diskiem un kasetēm Dziesmu svētku ieraksti atved līdz mūsdienām, ļaujot izsekot gan ierakstu tehnoloģijām, gan repertuāram un tā interpretācijai gadu gaitā. Atsevišķi stendi veltīti pūtēju, folkloras kopu, koklētāju ierakstiem. Īpaši interesanti vērot ASV izdoto Ņujorkas latviešu folkloras kopas skaņuplašu dizainu, kur latviešu tautastērpi un tradicionālie mūzikas instrumenti satiekas ar 20. gadsimta 60. gadu Rietumu mūzikas ierakstu noformējuma tendencēm.
"Ņujorkas kokļu un dziedātāju ansambli ir dibinājis Andrejs Jansons, mūsu dziesmu svētku virsdiriģents. Te, uz šīs plates vāka, mēs viņu redzam pavisam jaunu un, iespējams, vēl nemaz neatpazīstam viņā to sirmo, briļļaino vīru, kas šeit, Mežaparkā, tik daudzas reizes ir viesojies. Bet šis ansamblis bija ļoti populārs, viņi brauca pat lielās turnejās uz Eiropas latviešu dziesmu svētkiem. Tā kā ļoti cienījams dziesmu svētku ieraksts!" stāsta Daiga Bondare.
Dziesmu svētku ierakstu izstādi noslēdz kādas "īpašās dziesmas" stāsts, un nav grūti uzminēt, ka tā ir Raimonda Paula "Manai dzimtenei", ko amatierkoru aptaujā pirms dažiem gadiem atzina par iemīļotāko Dziesmu svētku dziesmu.
Izstāde arī atgādina, ka "Manai dzimtenei" sākotnēji netika rakstīta korim, bet gan ansamblim "Modo" un solistiem Viktoram Lapčenokam un Norai Bumbierei.
"Šīs dažādās interpretācijas laikam vislabāk parāda, cik šī dziesma ir svarīga un cik dziļi tā atbilst mūsu latviskajai domāšanai, jo ne tikai dziesmu svētku kopiena, bet arī tie, kas interesējas tikai par vieglo mūziku – arī viņiem šī dziesma ir bijusi svarīga. "Manai dzimtenei" pirmie ieraksti atkārtoti tiek tiražēti jau pavisam drīz pēc pirmās tirāžas izpārdošanas. Tikko fonā dzirdējām šo dziesmu vīru kora "Dziedonis" izpildījumā, un tā bija mana īpašā izvēle, jo to mēs tiešām kādu laiku nebijām dzirdējuši! Bet, kā jau es teicu, trimdas process iet paralēli, un te mēs redzam skaņuplates vāku arī Austrālijā ierakstītai "Manai dzimtenei" versijai. Sidnejas latviešu vokālais ansamblis "Laikmets" Imanta Līča vadībā," stāsta Daiga Bondare.
Gada jubileja
Ar šo izstādi "Dziesmusvētku telpa" sagaida savu gada jubileju. To atklāja dienā, kad ar bronzas medaļām no pasaules čempionāta atgriezās Latvijas hokejisti. Ralfs Freibergs toreiz sociālajos tīklos piedāvāja savu spēles nūju apmaiņā pret grūti dabūjamajām dziesmu svētku biļetēm. Tagad šis stāsts kļūs par daļu no "Dziesmu svētku telpas" pastāvīgās ekspozīcijas.
"Tagad tā hokeja nūja, ko ir parakstījuši visi komandas biedri, ir pie mums. Kad mums jautā – kas jums ekspozīcijā ir no 2023. gada [svētkiem] – varēsim teikt: lūk, hokeja nūja!" atklāj "Dziesmusvētku telpas" vadītāja Iveta Grava, ar kuru pēc izstādes atklāšanas apsēžamies uz nelielu sarunu par jaunās ekspozīcijas pirmo gadu, kas sakrita ar Dziesmu un deju svētku simtpiecdesmitgadi. Mēģinājumu starplaikos ekspozīcijā iegriezās daudzi dziedātāji.
"Jā, Japānas koris nāca pat vairākas reizes dienā! Viņi šeit arī pie reizes pārģērbās uz koncertu, jo laikam nebija laika tikt līdz mājas vietai. Jā, vasarā lēnām [uzņēmām apgriezienus]. Ziemas periods mums ir klusāks, protams, jo ir ļoti daudz izaicinājumu saistībā ar to, ka esam šādā vietā. Mežaparka estrāde ir uzcelta par ļoti lielu naudu, par nodokļu maksātāju naudu, tā ir fantastiska celtne, ar ko mums jābūt lepniem un jāstāsta pasaulei, lai cilvēki te brauktu. Esam fantastiskā vietā, vienā dzīvā mežā, bet ir liela daļa cilvēku, kuriem ir grūtības atnākt 20 minūtes no tramvaja ar kājām līdz Mežaparka ēkai. Mūsu mājaslapā ir telefona numurs, kur var zvanīt – mēs noteikti sagādāsim iespēju iebraukt ar mašīnu tiem, kuriem ir grūtības nokļūt ar kājām," piebilst Iveta Grava.
Nāk vēl un vēl
Savu neparasto atrašanās vietu kā lielu pievienoto vērtību "Dziesmusvētku telpa" aktīvi cenšas reklamēt arī ārpus Latvijas, kur daudziem esot liels pārsteigums par tādas arhitektūras un ekspozīcijas atrašanos pilsētas meža vidū. Pamazām sākot interesēties arī ārvalstu tūrisma kompānijas, bet galvenie apmeklētāji pašlaik ir skolu grupas.
"Ja kādu ziemas dienu te neienāk neviens cilvēks, es saviem darbiniekiem saku: neuztraucieties, mēs esam plaukstošs bizness!
Un to mēs redzam: pašlaik mums ir divas, trīs skolēnu grupas dienā, grupas tiešām nāk daudz vairāk un viens otram saka, cik te ir brīnišķīgi, nāk vēl un vēl. Tagad jau ir gandrīz tā, ka nevaram atrast laiku, kad viņus ierakstīt. Lēnām esam ieraudzīti, bet – kas lēni nāk, tas labi nāk!" stāsta telpas vadītāja.
Viena no "Dziesmusvētku telpas" šī gada lielajiem iecerēm ir izglītības konference kopā ar Mūzikas akadēmiju un "Latvijas skolas somu". Pamazām notiek darbs arī pie datubāzes par novadu dziesmu svētkiem, un tiek pētīti arvien jauni materiāli, kas nonāk muzejā arī pēc ekspozīcijas atklāšanas: "Nesen kāda kundze mums atnesa interesantus materiālus par savu ģimeni, par savu tēvu, kas dziedāja, un tēva brāli, kas dziedāja trimdā. Viņa teica: "Es redzēju, ka jums tie trūkst!" Tad nu mēs attiecīgajā mapītē salikām divus ģimenes stāstus. Tā ir vēl viena interesanta sadaļa, kurai laika trūkuma dēļ vēl neesam pieķērušies, bet tas noteikti būtu jāizdara – dziesmu svētku stāsti. Jo dziesmu svētki mums katram ir savi."
