"Latviešiem tautastērps ir tautas kultūras kods un nacionālās identitātes simbols. Lai celtu tautas nacionālo pašapziņu, papildinātu mūsu zināšanas par veiksmīgāk atdarinātiem un komplektētiem tautastērpiem, kā arī uzlabotu Dziesmu un Deju svētku dalībnieku ģērbšanās kultūru, jau sesto reizi kopš 1998. gada tiek rīkota latviešu tautastērpu skate," teikts notikuma aprakstā.

Mākslinieciskais vadītājs Agnis Kristvalds
Horeogrāfe Elīna Gaitjukeviča
Grafiskais dizains Agnese Leilande

Skates laureāti

Galveno balvu, atbalstītāja "Rimi" sveicienu un 2000 eiro naudas prēmiju saņēma Janta Meža par Kurzemes novada tērpu kolekciju.

Skatē tika pasniegtas divas īpašās balvas - tautas lietišķās mākslas studijai "Dzilna" par studijas dalībnieču tērpu kolekciju "Ceļā uz 1. latviešu dziedāšanas svētkiem" un Maijai Kulakovai par ilggadēju dalību latviešu tautas tērpu skatēs.

Nominācija "No iepriekšējām paaudzēm saglabātais tērps"

Godalgota vieta Dagnijai Jākobsonei par no iepriekšējām paaudzēm saglabāto Krustpils novada sievas tērpu.

Nominācija "Tautastērps koriem"

Latvijas Universitātes sieviešu korim "Balta" par Abrenes novada sieviešu tautastērpu, 19.gs. pirmā puse.

Nominācija "Tautastērps deju kolektīviem"

3. vieta Ropažu novada Garkalnes pagasta kultūras centra "Berģi" Vidējās paaudzes deju kolektīvam "Madara" par Austrumvidzemes novada, Madonas apriņķa sievas un vīra tērpiem 19. gs. vidus - 19.gs. 2. puse.

2. vieta Saldus novada pašvaldības aģentūras "Saldus Tūrisma informācijas, kultūras un sporta centrs" Deju kolektīvam "Kursa" par Kurzemes, Saldus novads 19.gs. vidus tērpiem.

1. vieta Dienvidkurzemes novada Vērgales kultūras nama Vidējās paaudzes deju kolektīvam "Vērgalīte" Dienvidkurzemes, Nīcas, 19.gadsimta 2.puses tērpi.

Nominācija "Tautastērps folkloras kopām un etnogrāfiskajiem ansambļiem"

Otaņķu etnogrāfiskais ansamblim godalgota vieta - 19.gs. beigas, 20.gs. sākums Nīca

Nominācija "Individuālais vai ģimenes nokomplektētais tautastērps"

3. vieta Jantai Jasjukevičai – Vēlā dzelzs laikmeta, Salaspils novada, Salaspils pagasta tērps, un

Ivetai Ķimsei – 13.- 14.gs. sievas arheoloģiskā tērpa atdarinājums, Uplantu kapulauks, Āraišu pagasts.

2. vieta Antai Strautai – 19.gs vidus. Austrumkurzemes tērpi, un biedrībai "Latgales etnogrāfiska vēstniecība" Latgales – Vidsmuižas meitas tērps 19.gadsimta 1.puse.

1. vieta Eduardam Plankājam 11.-12.gs. (vēlais dzelzs laikmets), Talsu novads, Laucienas pagasta tērps, un Austrai Matvejai 19.gs. tautastērps, Austrumvidzeme, Cesvaine un apkārtnes tērpi.

Nominācija "Individuālais vai ģimenes pašdarinātais tautastērps (vismaz 70% pašdarināts)"

3. vieta Aijai Trimdalei-Deksnei – Vidzemes Raunas draudzes novads, aptuveni 19. gs vidus tērps.

2. vieta Mārai Bičevskai – Kuldīgas novada tautastērps, 19. gs. 2. puse.

1. vieta Antai Strautai – Dienvidkurzemes, 19.gs vidus tērps un Melitai Mednei 19. gs. Saldus novada. Lutriņu pagasta tērps.

Nominācija "Tautas lietišķās mākslas studijas, biedrības un citas personu grupas darinātais tautastērps"

3. vieta Intai Ezerniecei – 19.gs. otra puses Vidzemes novada vasaras tērps.

2. vieta Mariannai Inčai – 19. gs. otrā puse, Piebalgas, Vidzemes novada ziemas tērps.

1. vieta SIA "Austras raksti" par Ziemeļlatgales meitas 19.gadsimta tautastērpa atdarinājumu,

Rietumvidzemes sievas 19.gadsimta tautas tērpa atdarinājumu, Zemgales sievas 19.gadsimta tautas tērpa atdarinājumu.

Pārraide nodrošināta sadarbībā ar LMT Viedtelevīziju.

KONTEKSTS:

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki Rīgu pieskandinās no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam, to galvenais akcents būs Dziesmusvētku tradīcijas 150 gadu jubileja. Svētkus organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kas ir Kultūras ministrijas padotībā esoša valsts iestāde.