Ja maija vidū Jaņa Rozentāla laukumā pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja parādās izstāžu stendi un goda vietā celts ananass, tas liecina, ka klāt Arhitektūras nedēļa un nopietns darba etaps sākas arī gada balvas fināla žūrijai.
Šogad izcilības meklējumos jaunums – gala lēmēju vidū būs pārstāvēta arī atlases žūrija, kas agrā pavasarī no iesūtītajiem 46 darbiem izsijāja deviņus labākos.
"Nav tik daudz lielu objektu, manuprāt, kā bija pagājušajā gadā, bet tie, kas ir un kas ir nominēti, sasniedz to, ko mēs meklējam – kaut kāda virsuzdevuma izpildi, uzdrošināšanos, kvalitāti un procesu, kādā projekts tapis. Tas, ko es nolasīju, tā no malas skatoties, ļoti augsta vērtība ir rekonstrukcijas un mantojuma saglabāšanas darbos, kur mēs pieejam ar milzīgu rūpību un uzmanību," saka arhitekte, atlases un fināla žūrijas pārstāve Dagnija Smilga.
Ar šādu rūpību arhitekte Agnese Lāce atjaunojusi kādreizējo spožumu dzīvojamai pirmskara ēkai Ģertrūdes ielā. Kā zvērināta rīdziniece arhitekte vienmēr esot vēlējusies sakopt vecās galvaspilsētas ēkas, un to ar nomināciju novērtējusi arī Arhitektūras gada balvas žūrija.
"Es personīgi uz to esmu gājusi un cītīgi strādājusi 18 gadus jau, līdz ar to sajūta ir visnotaļ pacilājoša. Atceros arī, kā pagājušajā gadā es staigāju un skatīju šo izstādi un domāju – varbūt kādu dienu… Un tā diena ir klāt," priecājas arhitektu biroja "12 līnijas" vadītāja, arhitekte Lāce.
Stendos izvietotos kolēģu un vienlaikus arī balvas konkurentu darbus aplūkot ieradusies arī arhitekte Ilze Mekša, kuras veikumā pērn gada nogalē atdzima Liepājas Valsts 1.ģimnāzija.
"Sešu gadu laikā, strādājot pie tā objekta, pie viņa ir tik ļoti pierasts, ka nav jau vairs tāda pārsteiguma, un tas pārsteigums ir tas, ka citi to ir pēkšņi pamanījuši un novērtējuši. Mana mamma ir šo ģimnāziju beigusi, un manas mammas brālis arī un tad tā atbildība ir vēl lielāka, jo viņi tur brauc uz salidojumiem un skatās, un novērtē, un nedrīkst tur tā kļūdīties. Ģimenes novērtējums ir ļoti svarīgs," atzīst Mekša.
Šogad iztrūkst privātmāju kategorijas un neesot bijis pieteikts arī neviens latviešu arhitektu ārvalstīs veidots darbs.
Taču pērn šāds arhitektūras eksports Šaoliņas lidojošo mūku teātra autoram – arhitektam Austrim Mailītim vainagojās ar Lielo Latvijas Arhitektūras balvu un secīgi ar jau jauniem pasūtījumiem Ķīnā.
"Es domāju, ka ir labi vispār rādīt savus darbus šeit un pasaulei, ir vērts pēc tam, kad tas ir tapis, labi nofotografēt, aizsūtīt presei, jo tas, ko mēs darām, ir interesantas lietas. Par tām ir jāzina pasaulei. Tās publikācijas ir radījušas interesi, un dažādi procesi ir sākušies, vienkārši viņi ir. Nupat tikai gads ir pagājis, kopš pabeigšanas, un tie procesi ir ilgi un sarežģīti, bet tie veidojas," vērtē arhitekts, atlases žūrijas pārstāvis Mailītis.
Arhitektūras nedēļa, kuras tematiskajā fokusā šogad ir būvkultūra, turpināsies ar publiskām lekcijām un diskusijām, bet noslēgsies piektdien, kad paziņos Latvijas arhitektūrā augstākā apbalvojuma laureātus – zelta un sudraba ananasu ieguvējus.
