Kas notiks pēc valdības lēmuma: cik maksāsim par elektrības pārvadi un sadali?

Raimonds Čudars, Alda Ozola, Gunta Jēkabsone, Sandis Jansons, Jānis Endziņš, Roberts Samtiņš, Gatis Ābele, Jānis Irbe

Jānis Domburs 25.janvāris, trešdiena 21:15

«No veselības neviens nav ievēlēts» un «jābūt pacientu ministram» – Pīlēns un Ašeradens strīdas par ministru amatiem

Viens no domstarpību iemesliem, kas aizkavē jaunās valdības izveidi, ir potenciālo koalīcijas partneru dažādie skatījumi uz nozaru sadalījumu. "Apvienotais saraksts" (AS) nepiekrīt pašreizējā premjera Krišjāņa Kariņa piedāvātajam atbildības jomu sadalījumam, AS uzticot Veselības ministriju, Zemkopības, Iekšlietu un Reģionālās attīstības un digitalizācijas lietu ministriju vadību.

"Apvienotā saraksta" līderis un premjera amata kandidāts vēlēšanās Uldis Pīlēns trešdienas diskusijā "Kas notiek ar jaunās koalīcijas un valdības atbildības jomu sadali un deklarāciju?" uzsvēra, ka viņiem šajās nozarēs nav ievēlēti cilvēki, kamēr "no "Jaunās Vienotības" ir viens, divi un aiz strīpas ir trešais nozares speciālists" veselības jomā.

Kariņa priekšlikums topošajai valdībai nozaru sadalījumā ir šāds: JV varētu ieņemt septiņus amatus – Ministru prezidenta, finanšu ministra, ārlietu ministra, izglītības un zinātnes ministra, tieslietu ministra, klimata un enerģētikas ministra un labklājības ministra amatus. AS pienāktos jau pašlaik ieņemtais Saeimas priekšsēdētāja amats, kurā ievēlēts Eduards Smiltēns un vēl četri amati valdībā – iekšlietu ministra, zemkopības ministra, veselības ministra un reģionālās attīstības un digitalizācijas lietu ministra amats. Savukārt Nacionālajai apvienībai paredzēts ieņemt četrus ministra posteņus – aizsardzības ministra, kultūras ministra, satiksmes ministra un ekonomikas ministra amatus.

Jautāts, kāpēc Kariņš, kurš pats publiski šo sadalījumu nav skaidrojis, šādu modeli uzskata par vislabāko, viņa partijas pārstāvis Arvils Ašeradens sacīja, līdzšinējais premjers vēlējies JV lokā paturēt Ārlietu ministriju, "ņemot vērā starptautisko situāciju". Nākamā svarīgā nozare pēc Ašeradena teiktā ir iekšlietas. ""Apvienotais saraksts" ir ļoti daudz runājis par krīžu vadību," skaidroja JV deputāts, bet Pīlēns viņu pārtrauca, sakot, ka AS par šo atbildību ir runājuši premjera līmenī. Turpinot skaidrojumu par jomu sadalījumu, Ašeradens skaidroja, ka AS "ļoti skaidri formulēja, ka viņi redz sevi kā politisko spēku, kurā ir ļoti daudz pašvaldību pārstāvju," tāpēc viņiem piedāvāta atbildība par reģionu attīstību un digitalizāciju.  

Atgriežoties pie sāpīgās veselības nozares, kura arī Kariņa plānā ir iedalīta kā AS atbildības joma, Pīlēns sacīja: "Mums no veselības neviens nav ievēlēts, savukārt no "Jaunās Vienorības" ir viens, divi un aiz strīpas ir trešais nozares speciālists." Visticamāk, ar to Pīlēns domā, piemēram, Andu Čakšu un Hosamu Abu Meri. Savukārt Ašeradens iebilda, ka ne vienmēr par atbildīgo šajā jomā jāizvēlas ārsts, bilstot, ka varbūt šajā valdībā par veselības ministru jāizvēlas kāds, kurš aizstāvētu pacientu tiesības, būtu pacientu ministrs.

Preparējot tālāk Kariņa izveidoto jomu sadalījumu, diskutētāji nonāca pie ekonomikas un satiksmes, par kurām interesi izrādījuši arī AS, bet JV tajā redz NA atbildību. Pīlēns sacīja, ka arī te jāskatās, kāds ir potenciāls no tiem, kas ir ievēlēti, lai gan neiebilstot arī par NA atbildību šajās nozarēs. Taču Pīlēns protestē pret Kariņa nodomu AS uzticēt atbildību par zemkopības nozari, "mums tikai neviens lauksaimnieks nav ievēlēts!" Piebilstot – ja ņem vērā Kariņa uzstādījumu, ka ministri jāizvēlas no 54 ievēlētajiem.

Jautāts, vai AS nevēlas ņemt veselības nozari, jo nav garantiju, ka aiz visām prioritātēm veselības resors nesaņems pietiekamu finansējumu, Pīlēns atkārtoja iebildi – partijas rindās trūkumu ar ministra kandidātiem un nepieciešamība saprast fiskālo ietvaru. AS pārstāvis uzsvēra, ka politiskais spēks uzņemtos visas piedāvātās ministrijas pie nosacījuma, ja ir fiskālās telpas izpratne, ir rīcības modelis, kā rīkosies krīzes gadījumā un kā notiks līdzekļu pārdale.   

Gundars Bērziņš, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes dekāns un biedrības "Latvijas formula 2050" valdes loceklis diskusijā sacīja, ka iepriekšējā valdību veidošanas pieredze rāda, ka ministru kompetenču izvērtēšana, izraugoties nozares, nav bijusi prioritāte. "Ja izvēlas kompetenču pieeju, domāju, ka katrā no šīm partijām atrastos pietiekoši daudz gudru cilvēku," sacīja Bērziņš.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti