Kas notiek Latvijā desmit dienas pirms 14. Saeimas vēlēšanām?

Juris Rozenvalds, Jānis Taukačs, Imants Breidaks, Ivs Zenne, Matīss Lācis, Māris Avotiņš

Jānis Domburs 21. septembris, trešdiena 21:15

Krīzes vadība recesijas draudu ēnā: uzņēmēji un politiķi par Latvijas ekonomikas pārmaiņām kara dēļ

Latvijā ir nepieciešams resurss, kas krīzes situācijās koordinētu privātā un publiskā sektora centienus rast risinājumus, jo valdības vadītājs nevar nepārtraukti nodrošināt krīzes vadību. To trešdien diskusijā “Kas notiek Latvijā?” uzsvēra “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas deputāts Rihards Kozlovskis, norādot, ka attiecīgs ierosinājums valdības vadītājam Krišjānim Kariņam (“Jaunā Vienotība”) nosūtīts vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā.

“Covid-19 krīze pat nav īsti beigusies, bet, diemžēl mēs esam kara situācijā un atkal mēs redzam tieši šo sadaļu, kas nav militārā sadaļa, bet šī civilā sadaļa. Un manā dziļā pārliecībā, ir jāveido šis resurss, ko citi arī min par Kara ministriju. Nav būtisks nosaukums, bet tas, ka šajā situācijā, kādā ir Latvija, premjers nevar būt visu laiku 24/7 klāt,” teica Kozlovskis.

Diskusijā “Krievijas karš Ukrainā: kas notiek un kam jānotiek Latvijas tautsaimniecībā?” vairāki diskutētāji, kas pārstāvēja vadošās uzņēmēju organizācijas un ekonomikai nozīmīgas nozares, ko būtiski ietekmē Krievijas karadarbība Ukrainā, norādīja, ka pašreizējā situācijā jau kārtējo reizi pietrūkst ātras un koordinētas reakcijas uz notiekošo.

“Ir ekonomiskais karš, ārkārtas stāvoklis – sauciet, kā gribat, jo vienā dienā sabruka gadiem izstrādātas piegāžu ķēdes, pārdošanas ķēdes, piegāžu ķēdes vairāk nekā pārdošanas ķēdes,” raksturojot situāciju, kas izveidojusies pēc šā gada 24. februāra sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite.

 

“Manuprāt, no biznesa viedokļa tā mēs esam sprieduši, būtu jānotiek kara padomei, ārkārtas stāvokļa padomei, kur lielās biznesa organizācijas, nozares visvairāk cietušās un lēmumu pieņēmēji no valsts, mēs izskaitļojam riskus, ietekmi, cik cilvēki paliks bez darba potenciāli, ko darām, kas ir jāizdara, kā var valsts rīkoties, lai ātri pielāgotos šiem apstākļiem. Pa šo laiku nekas tāds nav noticis,” tā Bite.

Savukārt Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidents Kristaps Klauss uzsvēra – ir jārēķinās, ka šīs krīzes risināšanā nevar paļauties uz palīdzību no ārpuses. “Mēs esam beidzot nosēdināti situācijā, kad saprotam – mēs šīs problēmas varam atrisināt vai neatrisināt tieši tie, kas mēs jau esam. Un tieši tiem, kas mēs esam, ir jāsāk beidzot sadarboties,” viņš teica.

Konteksts

Latvijas Banka trešdien paziņoja, ka samazinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi no iepriekš lēstajiem 4,2% līdz 1,8%. Vienlaikus ar ievērojamu ekonomiskās izaugsmes pieauguma tempu samazinājumu sagaidāms straujš patēriņa cenu pieaugums – centrālā banka prognozē, ka gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 9,1%.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt