Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) pastāstīja, ka pašvaldības savu sarakstu ar dažādām izmaksām jau ir iesniegušas, bet 300 eiro vienam cilvēkam, kā tas ir pašlaik, noteikti nav pietiekama summa. Piemēram, Kārķos ir laba skolas ēka ar labu sporta zāli un virtuvi, bet pašvaldība vēlētos ēkas otrajā un trešajā stāvā iebūvēt dušas un tualetes. Lai šo projektu īstenotu, uz vienu tā saucamo bēgli būtu vajadzīgi aptuveni 2000 eiro, taču rēķinoties, ka šie cilvēki tur, visticamāk, dzīvos ilgtermiņā, tas nemaz nav daudz. Tam piekrita arī bijusī iekšlietu ministre un pašreizējā Saeimas deputāte Marija Golubeva, kura norādīja, ka tas būtu daudz ekonomiskāk, nekā turpināt visus līdzšinējos atbalsta veidus.
“Par pārbūvi es pilnīgi piekrītu, jautājums, protams, ir par tiem līdzekļiem, kuri ir jāiegulda. Lēmums ir pieņemts, ka valsts no budžeta to atmaksās, bet ir viena lieta, ir zilonis, par kuru mēs nerunājam, telpā, un tas zilonis ir tas, ko uzrunāja vienīgi NVO [nevalstiskās organizācijas]. Līdz šim mūsu bēgļu politika ir bijusi tāda, un arī es tādu esmu atbalstījis, ka mēs esam izvairījušies no viņu uzņemšanas, tie pārsvarā ir bijuši daudzos gadījumos ekonomiski bēgļi, vai no tādiem tāliem reģioniem ar kultūru, kas daļā sabiedrības šeit tiek uzskatīta par svešu. Ja agrāk mēs tās saucām par bēgļu krīzēm, tad tās tādas nebija, bet šī ir, taču jaunu politiku mēs neesam definējuši. Un tas būtu jādara”, sacīja Saeimas deputāts Ainars Latkovskis (“Jaunā Vienotība”). Pēc viņa teiktā, mūsu paliek mazāk un mēs esam ieinteresēti, lai viņi šeit paliek, taču par to ir jāvienojas.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Konservatīvie) piekrita iepriekšējo runātāju teiktajam un piebilda, ka mēs esam ieinteresēti, lai šie cilvēki ir labi nodrošināti, lai viņi ir lojāli, un šis patiešām ir piemērots brīdis runāt par labu integrācijas politiku. Vēl viena lieta, kas viņam šķiet svarīga, ir precīzāka statistika, jo no pašreizējiem skaitļiem ir grūti pieņemt lēmumu. Arī jautājums par to, vai 100 miljoni [nedaudz lielāka summa līdz šim ir atvēlēta bēgļiem no Ukrainas] ir daudz vai maz, ir grūti atbildams, jo šī nauda nonāk atpakaļ Latvijas ekonomikā un tie noteikti nav mīnus 100 miljoni mūsu budžetā. Trīs gadu laikā tie varētu būt pat plus 300 miljoni.
Savukārt Nacionālās apvienības (NA) pārstāvis Jānis Eglīts sacīja, ka nevarot piekrist tam, ka “mēs šobrīd salīdzinām divdesmitgadīga vīrieša ienākšanu šeit, ar sieviešu, bērnu un senioru ienākšanu. Tās ir divas atšķirīgas situācijas, par kurām mēs šobrīd runājam. Tāda krīze kā šobrīd nav bijusi nekad iepriekš, un tie, kas ir bijuši kādreiz, tie ir ekonomiskie bēgļi, nevis reāli bēgļi. Šobrīd mēs saskaramies ar reālām problēmām”. Eglīts pauda pārliecību, ka agrāk vai vēlāk, kad Ukrainas uzvarēs karā, šie cilvēki brauks atpakaļ. Par to gan tik ļoti nebija pārliecināti citi diskusijas dalībnieki.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns Ukrainas bēgļu vajadzībām ieteica pielāgot Jūrmalas viesnīcu “Dzintarkrasts”, bet Valkas domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis aicināja domāt par rudeni, kad arī ukraiņu bērniem būs jāiet skolā. Vasarā ir plāns par nometnēm un valodas mācībām, taču arī ikdienas problēmas ir jārisina, jo kādas gan var būt mācības, ja nav, kur dzīvot, un nav, ko ēst.
Pilnu 25.maija raidījuma ierakstu var noskatīties šeit.
