Kas notiek ar mediju politiku un krievu valodu plašsaziņas līdzekļos?

Agnese Logina, Ivars Priede, Anita Brauna, Ivars Āboliņš, Jānis Siksnis, Sanita Upleja-Jegermane

Jānis Domburs 10.aprīlis, trešdiena 21:15

Kā Latvija no propāna gāzes «adatas» nenokāpa: vārdos par aizliegumu, praksē – neaizvieto un dubulto eksportu

Pirms gada Ukrainas parlaments Latvijas Saeimai un valdībai nosūtīja vēstuli ar aicinājumu aktualizēt jautājumu par Krievijas izcelsmes sašķidrinātās naftas gāzes importa aizliegšanu. Tomēr drīza rezultāta nebija. Kamēr dabasgāzes importu aizliedza aizpērn, citus energoresursus – propānu, butānu un dažādus to un citu ogļūdeņražu maisījumus – no Krievijas 2023. gadā Latvijā ieveda 136 miljonu eiro vērtībā: to importa vērtība par desmitiem miljonu pārsniedz daudz apspriesto graudaugu produktu importa vērtību. Nepilna trešdaļa no šī apjoma laista apgrozībā Latvijā, tostarp valsts un pašvaldību iepirkumos, pārējais eksportēts – lai gan, līdzīgi kā ar dabasgāzi, Krievijas ogļūdeņražus jeb naftas gāzes var aizstāt ar Rietumu izcelsmes precēm.

Pērn patēriņam Latvijā izlaistais ogļūdeņražu apjoms, pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, bijis 102 tūkstoši tonnu, kas ir vairāk nekā par trešdaļu lielāks nekā gadu iepriekš. Kopējā importā no citām valstīm ievestā daļa bijusi tikai ap 14,4%, kas liek secināt, ka Latvijā arvien lielākoties turpina patērēt sašķidrināta propāna, butāna un citu ogļūdeņražu maisījumus no Krievijas. Statistikā patēriņu sadala transporta, rūpniecības un būvniecības, mājsaimniecību un citos sektoros patērētajā. 

Eksports no Latvijas teju dubultojies

Eiropas Savienības (ES) līmenī lēmums par sašķidrinātās naftas gāzes produktu iekļaušanu sankcionēto produktu sarakstā tika pieņemts vien aizvadītā gada nogalē – paredzot vēl gadu ilgu pārejas periodu. Tikmēr ogļūdeņražu imports  no Krievijas Latvijā 2023. gadā sasniedzis iepriekš nepieredzētu apjomu – 351 tūkstoti tonnu. 2023. gada janvārī–novembrī uz citām ES dalībvalstīm nosūtītās sašķidrinātās naftas gāzes apjoms salīdzinājumā ar tādu pašu laika periodu 2022. gadā ir pieaudzis par 63,7%, bet eksports pieaudzis pat par 98,9%, liecina VID dati par naftas produktu apriti.

Ņemot vērā, ka laika posmā no janvāra līdz oktobrim vairāk nekā 85% no Latvijā ievestās sašķidrinātās naftas gāzes bija imports no Krievijas, secināms, ka no Latvijas eksportēti tieši Krievijas izcelsmes naftas produkti, turklāt – ievērojami lielākā apjomā nekā 2022. gadā. Tie eksportēti gan uz ES dalībvalstīm, piemēram, Poliju un Čehiju, gan uz trešajām valstīm, to vidū – Ukrainu.

"Esam konsekventi pauduši pozīciju"

Kā noskaidroja raidījums "Kas notiek Latvijā?", reaģējot uz Ukrainas parlamentāriešu 2023. gada februāra vēstuli ar mudinājumu aktualizēt sašķidrinātās naftas gāzes importa aizliegšanu, atbildes vēstules un Latvijas nostājas sagatavošanu uzņēmusies Ārlietu ministrija. Saskaņošana ministriju starpā ilgusi vairākus mēnešus, par enerģētikas jomu atbildīgā Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) to telefoniski saskaņojusi līdz 2023. gada 28. aprīlim.

Aizlieguma apspriešana Baltijas valstu starpā – jau pēc Lietuvas Enerģētikas ministrijas iniciatīvas – turpinājusies pērnā gada vasarā. "Baltijas valstu valsts pārvaldes institūciju  līmenī diskusija par sašķidrinātās naftas gāzes importa no Krievijas ierobežošanu Baltijas valstu vidū tika aktualizēta 2023. gada 7. jūnijā pēc Lietuvas enerģētikas ministrijas pārstāvja ierosinājuma e-pastā," atbildot uz raidījuma "Kas notiek Latvijā?" jautājumiem, pauž KEM.

Ārlietu ministrijā uz jautājumu, kad tieši ir tikusi apstiprināta Latvijas pozīcija jautājumā par sašķidrinātās naftas gāzes iekļaušanu "sankcionēto" preču sarakstā, atbildēja: "Latvija ir konsekventi uzturējusi pozīciju par stingru sankciju spiedienu uz Krieviju un šīs pozīcijas ietvarā ir atbalstījusi arī LPG sankcionēšanu." Neformālās valstu sarunās šis jautājums esot apspriests vēl 2022. gadā, taču toreiz tam neesot bijis vienbalsīga atbalsta, kas nepieciešams sankciju pieņemšanai.

"Nav pamats tūlītēji pieņemt, ka tā nākusi no Krievijas"

Muitas dati liecina – 2023. gadā ar kombinētās nomenklatūras kodu 2711 ("Naftas gāzes un citādi gāzveida ogļūdeņraži" – red.) apzīmētās preces laišanai brīvā apgrozībā Latvijā no Krievijas ieveduši astoņi komersanti. Tā kā propāns un butāns ir naftas produkti, tad, vismaz teorētiski valstis, kurās ir naftas pārstrāde, ir potenciāla alternatīva. No citām valstīm 2023. gadā lielākais imports bijis no Lietuvas (kopumā par gandrīz 10 miljoniem eiro) un Somijas (par 1,66 miljoniem eiro). Tādējādi no šīm valstīm importēto preču kopējā vērtība nesasniedz pat desmito daļu no Krievijas ogļūdeņražu importa vērtības.

Lai arī šo produktu patēriņš kopējā enerģētikas bilancē ir salīdzinoši neliels – tikai aptuveni 5% no kopējā energoresursu patēriņa Latvijā, tos arvien izmanto gan pašvaldības, gan valsts kapitālsabiedrības. Balstoties uz publisko iepirkumu datiem, KEM secinājusi, ka pērn sašķidrināto naftas gāzi iepirkušas Dienvidkurzemes, Talsu, Tukuma, Cēsu, Bauskas, Ropažu, Daugavpils, Salacgrīvas, kā arī Jelgavas novada un Jelgavas valsts pilsētas pašvaldības, valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts meži", "Latvijas Autoceļu uzturētājs" un "Latvijas dzelzceļš", Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, valsts sociālās aprūpes centrs "Latgale" un vairākas pašvaldību kapitālsabiedrības.

"Lai arī iepriekš minētās pašvaldību iestādes izmanto naftas gāzi, nav pamats tūlītēji pieņemt, ka tā nākusi no Krievijas vai Baltkrievijas," saka KEM pārstāve Baiba Jēkabsone. Tomēr Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā un Elektronisko iepirkumu sistēmā redzams, ka publiskos iepirkumos par propāna piegādi regulāri piedalās un uzvar uzņēmumi "Latvijas Propāna gāze" un "Intergaz", kuri ir tirgus līderi un kuru biznesa saites ilgus gadus saistītas ar Krieviju. Nereti šie abi uzņēmumi vai viens no tiem pat ir vienīgie pretendenti, kas iesniedz piedāvājumus. Tā, piemēram, 2023. gada novembrī  "Latvijas Propāna gāze", kas turklāt pērn tika sodīta par ES noteikto starptautisko sankciju pārkāpšanas mēģinājumu, bija vienīgais pretendents Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta organizētajā iepirkumā par propāna piegādi pašvaldības kapsētām.

Lai gan IUB publiski apliecinājis, ka iepirkumos var ierobežot Krievijas izcelsmes preces, galvaspilsētas iepirkumā nosacījums, ka piegādātais propāns nedrīkst būt Krievijas izcelsmes, konkursa nolikumā netika iekļauts. Kā raidījumam "Kas notiek Latvijā?" norādīja Rīgas domes Ārējās komunikācijas vadītāja pienākumu izpildītājs Mārtiņš Vilemsons, šādas prasības iekļaušanu nolikumā iepirkumu komisija nemaz nav apsvērusi. "Šādu aizliegumu var noteikt tikai ar normatīvajiem aktiem, nevis ar Iepirkuma nolikuma prasībām," pauda domes pārstāvis, norādot, ka iepirkumu komisija 30. novembrī pārbaudījusi "Latvijas Propāna gāzes" atbilstību Iepirkuma nolikumā ietvertajiem izslēgšanas iemesliem un konstatējusi, ka uz šo pretendentu tie nav attiecināmi.

"Rakstveidā apliecinājis, ka šī gāze nav pirkta no Krievijas"

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā šāgada 21. februārī par propāna gāzes iepirkumiem iekšlietu resorā apgalvoja, ka esot apliecinājumi, kas apstiprina, ka piegādātais propāns nav Krievijas izcelsmes.

"Latvijas Propāna gāze" un "Intergaz" pērnruden piedalījās Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūras rīkotajā iepirkumā par propāna piegādi aģentūras objektiem Rīgas, Vidzemes, Zemgales, Kurzemes un Daugavpils reģionā. Iepirkumā uzvarēja "Latvijas Propāna gāze".  Elektronisko iepirkumu sistēmā atrodamajos līgumos, kas noslēgti ar šo uzņēmumu, nav iekļauta prasība, ka piegādātais propāns nedrīkst būt Krievijas izcelsmes. Tomēr atbildot uz "Kas notiek Latvijā?" jautājumiem, Nodrošinājuma valsts aģentūras Iekšējās kontroles nodaļas eksperte komunikācijas jomā Vendija Pikše-Kučma norādīja, ka, "lai gan tehniskajā specifikācijā netika atsevišķi noteikta prasība par gāzes izcelsmes valsts norādīšanu, iekļaujot tajā informāciju par kvalitātes prasībām un nepieciešamo apjomu, iepirkuma procesā iesniegto piedāvājumu vērtēšanas laikā minētais jautājums tika vērtēts. Visu iesniegto piedāvājumu pretendentiem tika lūgts iesniegt informāciju par propāna gāzes izcelsmes valsti."

Uzņēmums "Latvijas Propāna gāze" un tā vadība pērn tika sodīta par mēģinājumu pārkāpt Eiropas Savienības noteiktās sankcijas pret Baltkrieviju. Proti, pirms teju diviem gadiem uzņēmuma komercdirektors un valdes loceklis mēģināja apmaksāt Baltkrievijas uzņēmuma rēķinu par sašķidrinātās gāzes balonu pārdošanu par summu 64 008 eiro. Banka  noraidīja darījuma apmaksu, taču pēc dažām dienām kompānijas komercdirektors un valdes loceklis mainīja rekvizītus iepriekš izrakstītajā rēķinā un atkārtoti iesniedza rēķinu izpildei kredītiestādei, taču nauda atkal netika pārskaitīta, tādēļ noziegums nav izdarīts līdz galam. Rīgas rajona tiesas vērtējumā, uzņēmuma komercdirektora rīcība "tieši vērsta uz tīšu ES noteikto sankciju pārkāpšanu, veicot darījumus ar sankcijām pakļautu preci".  

Atbildot uz jautājumu, vai, ņemot vērā faktu, ka "Latvijas Propāna gāze" pērn sodīta par sankciju pārkāpšanu, NVA iepirkumu komisija ir vērtējusi arī pretendenta reputāciju, Pikše-Kučma pauda: "Publisko iepirkumu likums nosaka izslēgšanas nosacījumus un to pārbaudes kārtību, un minētajā likumā nav paredzēts vērtēt reputācijas risku. Vēl vairāk, pat ja šāds risks tiktu identificēts, tad pasūtītājam, atbilstoši Publisko iepirkumu likumā noteiktajam, nav tiesību noraidīt iesniegtos piedāvājumus tādu iemeslu dēļ, ko nedefinē likums. Līdz ar to pretendentu reputācijas vērtēšana, pat ja iepirkumu komisijās tiek veikta, nesniedz vēlamo rezultātu – pretendenta izslēgšanu no iepirkuma procedūras."

Tirgotāju vidū nav vienotas nostājas un nav atbilžu

Vairāki degvielas mazumtirgotāji ir publiski paziņojuši, ka savos tīklos Krievijas izcelsmes autogāzi netirgo.

"Piegādātājam ir līgumā atrunāts pienākums un tas nodrošina, ka piegādātais produkts nav ražots Krievijas Federācijā," atbildot uz jautājumu, kā tiek nodrošināts, ka "Virši" degvielas uzpildes staciju (DUS) tīklā netiek tirgota Krievijas izcelsmes gāze, raidījumam "Kas notiek Latvijā?" norādīja "Virši" komunikācijas vadītāja Undīne Priekule.

Tikmēr "Circle K" degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs norāda, ka apliecinājums par degvielas izcelsmes valsti tiek pievienots katrai piegādātajai partijai: ""Circle K" autogāzi piegādā SIA "Latvijas Propāna gāze", ar ko ir noslēgts sadarbības līgums. Līgumā ir iekļauts punkts, ka "pārdevējs apliecina, ka piegādātā gāze netiek ražota Krievijas Federācijā". Attiecībā uz degvielas piegādes kontroli katrai partijai tiek pievienots un parakstīts sertifikāts ar apliecinājumu par degvielas izcelsmes valsti, piemēram, Eiropas Savienība vai Norvēģija." 

Tiesa gan, degvielas tirgotājiem nav iespēju pārbaudīt produktu izcelsmi vai izcelsmes apliecinājumu patiesumu. "Katrā rēķinā par benzīna un dīzeļdegvielas piegādi ir iekļauts rakstisks apliecinājums no piegādātāja, ka precei nav KF izcelsme," teikts "Circle K" atbildē.

Latvijā darbojošos degvielas tirgotāju vidū arī  nav vienotas nostājas attiecībā uz Krievijas izcelsmes sašķidrinātās naftas gāzes realizāciju savos tīklos, raidījumā "Kas notiek Latvijā?" atzina Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektore Ieva Ligere. Pēc viņas teiktā, asociācijā pagaidām nav spriests arī par ES sankciju iespējamo ietekmi uz autogāzes cenām nākotnē.

Gāzes balonu tirgū, spriežot pēc PTAC publicētā tirdzniecības vietu sarakstā norādītās informācijas, lielākie spēlētāji  ir "Latvijas Propāna gāze" un "Intergaz" – šo uzņēmumu piegādātie gāzes baloni pieejami attiecīgi 663 un  435 tirdzniecības vietās – DUS un veikalos. Raidījums "Kas notiek Latvijā?" pārliecinājās, ka vairākās tirdzniecības vietās uz  tajās pieejamajiem "Latvijas Propāna gāzes" piegādātajiem gāzes baloniem nav norādīta gāzes izcelsmes valsts.

Raidījums "Kas notiek Latvijā?" pirms nedēļas vērsās pie uzņēmumiem "Latvijas Propāna gāze" un "Intergaz" ar jautājumiem saistībā ar importa gāzes izcelsmi, tomēr abi uzņēmumi nav atbildējuši.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti