Kas notiek ar Rēzeknes domes atlaišanu, ārkārtas vēlēšanām un pašvaldību finanšu uzraudzību?

Inga Bērziņa, Oļegs Burovs, Aleksandrs Bartaševics, Māris Sprindžuks, Aleksejs Rosļikovs, Ilze Bādere. Dalībnieku saraksts tiek papildināts.

Jānis Domburs 27.februāris, otrdiena 21:15

Vai IZM jākārto karte, 40 minūtes un «ekskursijā pa novadu» – Čakša, vietvaras un lietpratēji «mēra» ceļu līdz skolai

Līdztekus skolēnu skaitam klašu grupās kritērijam skolu tīkla plānošanā jābūt arī skolu sasniedzamībai – 1.–6. klašu grupā ceļam uz skolu vienā virzienā nevajadzētu būt ilgākam par 40 minūtēm, savukārt skolas attālumam no skolēna dzīvesvietas nevajadzētu pārsniegt 25 kilometrus, paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātie kritēriji. Tomēr konkrēta plāna, kā šos kritērijus sasniegt, nav – tam "nepieciešams dialogs ar Satiksmes ministriju par finansējuma plānošanu ceļu infrastruktūras pilnveidei un autotransporta iegādes atbalstam pašvaldībām".

Pašvaldību pārstāvji 22. novembra raidījumā "Kas notiek Latvijā?" gan norādīja, ka šo sasniedzamības kritēriju izpilde jau šobrīd "pieklibo" un reizēm tas nav saistīts ar konkrētās pašvaldības lielumu.

Ādažu domes priekšsēdētāja Karīna Miķelsone (Latvijas Reģionu apvienība), kas diskusijā pārstāvēja Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienību "Rīgas metropole", neslēpa, ka viņai iepriekš sašutumu radījusi izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas ("Jaunā Vienotība") savulaik izteiktā piezīme, ka "nevajag bērnus ekskursijā vadāt 45 minūtes pa novadu".

"Pārstāvot teritoriāli mazāko novadu Latvijā, teikšu – mūsu maršruts ir stunda. Attālākais bērns brauc stundu. Mēs esam mazākā aglomerācija. Un par ko ir stāsts? Mums jau nav šo iekšējo pārvadājumu,

"ATD ("Autotransporta direkcija" – red.) slēdz maršrutus, mūsu bērniem ir savienotie maršruti. Pēc ATR (administratīvi teritoriālās reformas – red.) novadi nav savienoti kā infrastruktūra. Līdz ar to, piedodiet, arī mazā aglomerācijā turpināsies šīs ekskursijas," klāstīja Miķelsone.

Tikmēr Smiltenes mērs Edgars Avotiņš (Nacionālā apvienība), atbildot uz izglītības un zinātnes ministres Čakšas repliku, ka skolu sasniedzamības problēmu nebūs iespējams risināt bez pašvaldību iesaistes, uzsvēra, ka bez Satiksmes ministrijas un ATD iesaistes vietvaras šo problēmu atrisināt nespēs. "Uz doto brīdi, veicot reformas mūsu skolu tīklā, mums ir nepieciešams atbalsts, lai mēs varētu tajās 40–45 minūtēs, nu, maksimums stundas laikā nokļūt līdz izglītības iestādei. Pagājušajā gadā mums izdevās vienoties par 16 papildu maršrutiem, plus vēl skolēnu autobusi, kas mums paliek. Tad mēs varam šos bērnus aizvest uz izglītības iestādēm. Ja ATD, teiksim, mums nenāks pretim un neturpinās atbalstīt šo skolēnu pārvadājumu, tad, es domāju, ka neviena pašvaldība to nevarēs," sacīja Smiltenes mērs.

Izglītības un zinātnes ministre Čakša savukārt uzsvēra, ka IZM nevar sakārtot ceļu karti un atrisināt sabiedriskā transporta savienojamības problēmu.

"Lielā mērā tas vienalga būs pašvaldību organizēts jautājums, kādā veidā viņi liek šo transportu,"

piebilda ministre.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga pauda bažas par to, cik spējīgi mācīties ir skolēni, kam, lai paspētu uz skolu, ir jāceļas ļoti agri. "Ja tā loģistika būs tāda, ka tie bērni pavadīs nesamērīgi ilgu laiku, jo īpaši mazie, viņi ir pārguruši, noguruši. Kāda mācīšanās?" retoriski jautāja Vanaga.

Tikmēr Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūta vadošais pētnieks Andrejs Geske atzīmēja, ka šo problēmu nevajadzētu pārspīlēt. Viņš atgādināja, ka galvaspilsētā Rīgā prestižāko skolu skolēniem ceļā uz skolu nereti nākas pavadīt pat vairāk nekā stundu. "Viņi ir izvēlējušies, viņi neraud un brauc," sacīja pētnieks.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti