Kas notiek ar "Rail Baltica" projektu?

Kaspars Briškens, Kristīne Malnača, Inese Kalvāne, Ēriks Diļevs, Andris Kulbergs, Raimonds Čudars, Tālis Linkaits, Guntis Āboltiņš-Āboliņš

Jānis Domburs 12.jūnijs, trešdiena 21:15

Kam tiek valsts budžets? Bagātās un nabagās iestādes – atlīdzības 2256 un virs 4000 eiro, prezidenta kancelejā visvairāk

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 2 mēnešiem.

Valsts pārvaldē Latvijā vēsturiski izveidojies dalījums "bagātajās" un "ne tik bagātajās" iestādēs – tā pērn pēc Valsts pārvaldes reformas revidēšanas norādīja Valsts kontrole (VK), brīdinot par atalgojuma nevienlīdzību dažādos resoros. "Saglabājas nosacīti bagātākās ministrijas, nabadzīgākās ministrijas" – tā VK padomes locekle atzina gadu vēlāk, šī gada sākumā raidījumā "Kas notiek Latvijā?", kurā tika analizēta pērn aizsāktā atlīdzības reforma un straujais atalgojuma pieaugums politiķiem un augstākajām amatpersonām. Pēc valsts budžeta 2023. gadam pieņemšanas "Kas notiek Latvijā?" turpina analizēt atalgojumu dažādās ministrijās un ārpusresoru iestādēs, secinot, ka vidējo atlīdzību summas atšķiras līdz pat diviem tūkstošiem jeb gandrīz divkārt.

Dažādu nozaru un iestāžu specifika vai lielums, protams, arī atšķiras, tāpēc nav pamata vienādam vidējo atlīdzību līmenim visās ministrijās vai dažādās institūcijās, tomēr nevienlīdzība ir ievērojama. Starp Aizsardzības un Finanšu ministrijām – gandrīz pusotrs tūkstotis eiro vienai amata vietai mēnesī. Starp Kultūras un Klimata un enerģētikas ministrijām – vēl vairāk.

Arī ārpus ministrijām atšķirība ir būtiska – vairāk kā tūkstotis eiro starp vidējām atlīdzībām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un Valsts kontrolē, bet vidējā atlīdzība Valsts prezidenta kancelejā ir par 749 eiro mēnesī augstāka nekā Saeimā.

"KEM nodarbināti tikai eksperti" un 40% starp "vecajām" ministrijām

Valsts budžeta paskaidrojumos atsevišķas sadaļas ir par 14 ministrijām un Ministru kabinetu, kur ietilpst Valsts kancelejas budžets, kā arī par valdībai nepakļautām institūcijām, tostarp Saeimu, Valsts prezidenta kanceleju, neatkarīgajām iestādēm un tiesu institūcijām. Visās sadaļās tiek uzrādītas vidējās atlīdzības vienai amata vietai – summa, ko veido gan ikmēneša alga, gan darba devēja sociālās iemaksas, gan arī piemaksas, iespējamās prēmijas un pabalsti, piemēram, maternitātes pabalsts. Jāpiebilst, ka mēs par šo tēmu jautājām datus ministrijām un vairākos gadījumos tie nesakrita ar Finanšu ministrijas apkopotajiem budžeta likuma paskaidrojumiem, tāpēc analīzi balstījām uz budžeta paskaidrojumos atrodamajiem datiem.   

Katras ministrijas budžeta apraksts ietver arī dažādas attiecīgā resora pakļautības iestādes, izdalot to vidējās atlīdzības, kuru salīdzinājums funkciju specifikas dēļ būtu neadekvāts. Taču visām ministrijām ir viena un tā pati budžeta programma, ko apzīmē ar numuru "97.00.00" – "Nozaru vadība un politikas plānošana", kas ļauj salīdzināt ministriju tā dēvētos "centrālos aparātus".

Vairākumā gadījumu budžeta paskaidrojumos finansiālajos rādītājos izdalīts gan vidējais amata vietu skaits, gan vidējā atlīdzība amata vietai mēnesī. "Kas notiek Latvijā?" apkopoja valsts budžeta likuma paskaidrojumos atrodamo informāciju un papildus, lai precizētu datus – arī Finanšu ministrijas atbildes par šo tēmu. Rezultātā jāsecina, ka pārliecinoši augstākā vidējā atlīdzība starp 14 ministrijām ir Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM), bet "nabagākā" ir Aizsardzības ministrija.

KEM vidējā atlīdzība vienai amata vietai ir 4013 eiro 25 darbiniekiem. Ja, atsevišķi neizdalot iespējamos pabalstus, no šādas summas atrēķina darba devēja sociālās iemaksas, vidējā atlīdzība bruto pirms nodokļu nomaksas pārsniedz 3200 eiro. Jāņem gan vērā, ka jaunizveidotā resora amata vietu skaits programmā "Nozares vadība un plānošana" ir ievērojami mazāks nekā citās ministrijās, kur tas ir amplitūdā no 109 līdz 353.

Otrajā vietā vidējo atlīdzību sarakstā ar 3708 eiro ir Finanšu ministrija, bet trešajā, ar krietnu atpalicību, 3254 eiro – Ekonomikas ministrija.

Tikmēr Izglītības un zinātnes, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijās ar attiecīgi 2669 un 2675 eiro vidējā atlīdzība atpaliek no finanšu resora centrālā aparāta par aptuveni 28%, Kultūras ministrijā ar 2451 eiro – par trešdaļu, bet Aizsardzības ministrijā vidējā atlīdzība 2256 eiro no Finanšu ministrijas atšķiras par teju 40%. Attiecīgi, ja no šiem skaitļiem atskaita darba devēja sociālās iemaksas, vidējais atalgojums bruto nozares vadībai un plānošanai aizsardzības un kultūras jomās nesasniedz divus tūkstošus.

 

Jāpiebilst arī, ka ministriju budžetos ir ietvertas parlamentāro sekretāru algas, bet ne ministru algas – viņu atalgojums iekļauts Ministru kabineta budžeta sadaļā kopā ar Valsts kancelejas darbiniekiem.

KEM ministra Raimonda Čudara padomniece stratēģiskās komunikācijas jautājumos Beate Barkāne uz "Kas notiek Latvijā?" jautājumu par atalgojuma līmeni norādīja, ka attiecīgajā pozīcijā minētie dati neattiecas uz visiem ministrijas darbiniekiem, bet uz tiem, kas pārcelti no Ekonomikas ministrijas. "KEM tiek nodarbināti tikai eksperti," apgalvoja ministrijas pārstāve, skaidrojot, ka tehniskais un atbalsta personāls tiek sniegts no citas ministrijas – VARAM. Valsts budžeta paskaidrojumos ir lasāms, ka KEM kopumā paredzētas vidēji 54 amata vietas un līdzās nozares vadības sadaļai 26 darbinieki plānoti programmā "Emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumenti", kur vidējā atlīdzība vienai amata vietai paredzēta vēl krietni augstāka – 5290 eiro mēnesī.

Atlīdzību rekordisti – Valsts prezidenta kancelejā

Starp iestādēm, kas neatrodas ministriju pakļautībā, vislielākā vidējā atlīdzība ir Valsts prezidenta kancelejā – 4368 eiro uz 61 amata vietām, šajā budžetā ietverot arī Valsts prezidenta atalgojumu.

 

Otrajā vietā ar 4332 eiro ir Augstākā tiesa, kur ir 152 amata vietas, trešā ar 4193 eiro – Valsts kanceleja. Te gan vidējo summu uz 127 amata vietām palielina tas, ka starp tām ir arī četrpadsmit ministri, Ministru prezidents un viņa parlamentārais sekretārs. Kaut gan šajā grupā ir iestādes ar atšķirīgām funkcijām un darbības jomām, vidējā atlīdzība būtiski atšķiras – piemēram, KNAB ar 3953 eiro tā ir augstāka nekā visās ministrijās, izņemot KEM, tikmēr Saeimā, lai gan gandrīz katra sestā no 639 amata vietām ir deputātam, vidējā atlīdzība 3619 eiro ir krietni zemāka nekā Valsts kancelejā.

Jāpiebilst, ka šā gada budžetā neatkarīgajām iestādēm arī dažādā apjomā piešķirts papildu finansējums atlīdzību palielināšanai. Piemēram, Tiesībsarga birojā atlīdzību pieaugums 2023. gadā paredzēts par 26%, Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē par 28%, SEPLP – par 9%. Savukārt Augstākās tiesas darbinieku atlīdzības pieaugums – 16%, bet Satversmes tiesas – 11%.  Valsts prezidenta kancelejā šogad paredzēts atlīdzību palielinājums par vidēji 20% - tam "Kas notiek Latvijā?" sīkāk pievērsīsies citā rakstā, kad no kancelejas būs saņemtas ar šo tēmu saistītās atbildes.

Virs mēnešalgas grupas viduspunkta – ļoti maza daļa

Kamēr politiķiem un augstākajām amatpersonām vienotajā atlīdzības sistēmā noteiktas fiksētas algas, reizinot ikgadējo bāzes algu ar fiksētu koeficientu, ministrijās un iestādēs, kas ietilpst šajā sistēmā, algas nosaka atbilstoši mēnešalgu grupām attiecīgo funkciju darbiniekiem. Katrā no grupām ir samaksas intervāls – no minimuma līdz maksimumam, bet tiekšanās uz viduspunktu arvien ir tāla perspektīva.

"Kas notiek Latvijā?", aizvadīto mēnešu laikā analizējot atlīdzības reformas faktisko realizāciju, pagaidām nav izdevies iegūt no Valsts kancelejas pilnus datus par atalgojuma atšķirībām dažādos līmeņos dažādās ministrijās un iestādēs. Taču Valsts kanceleja izsniedza datus par nodarbināto slodzēm sadalījumā pa mēnešalgu intervāliem uz 2022. gada oktobri, kas esot līdz šim aktuālākie dati. Tajos redzams dalījums, cik daudziem darbiniekiem atalgojums mēnešalgu grupās bijis zem minimuma, cik daudziem starp minimumu un intervāla viduspunktu un cik – līdz maksimumam vai to sasniedzot. Šis dalījums liecina, ka, piemēram, Aizsardzības ministrija, kura tā dēvētā "centrālā resora" datos bija starp nabadzīgākajām vidējās atlīdzības ziņā, šeit ir starp līderiem – 16 slodzes starp algas viduspunktu un maksimumu, vēl 6 – sasniedzot maksimumu. Kamēr, piemēram, Ārlietu ministrijā virs viduspunkta nav nevienas slodzes.

Visvairāk slodžu virs viduspunkta, ieskaitot visas resora iestādes, ir finanšu resorā – 116, no kurām vairāk par pusi ir Valsts kasē. Taču kopsummā no šajā Valsts kancelejas apkopojumā ietvertajām vairāk nekā 28 tūkstošiem slodzēm tikai nedaudz vairāk kā pāris procenti –  596,27 ir sadaļā "alga starp viduspunktu un maksimumu", un vien 27,95 sadaļā "alga sasniegusi maksimumu". Kā zināms, tikai šāgada budžetā tika piešķirts finansējums, lai nevienā resorā darbinieki nesaņemtu mazāk, kā attiecīgajā mēnešalgas grupā noteiktais minimums, – pēc datiem uz gada sākumu tādu bija vairāk nekā septiņi tūkstoši valsts sektorā strādājošo. Bet kopumā, kā 18. janvārī atlīdzību tēmai veltītajā "Kas notiek Latvijā?" atzina Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka, nevienlīdzība starp dažādiem resoriem arvien saglabājas:

Raidījuma "Kas notiek Latvijā?" rakstu sērijas "Kam tiek valsts budžets?" rakstus varat lasīt: šeit, šeit, šeit, šeit un šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti