Kas notiek sporta politikā, finansēs un Latvijas Olimpiskajā komitejā?

Anda Čakša, Juris Zīvarts, Jānis Buks, Raimonds Lazdiņš, Aivars Platonovs, Artūrs Liepa, Dainis Caune, Raimonds Rudzāts

Jānis Domburs 17.aprīlis, trešdiena 21:15

«Kas notiek Latvijā?» aptauja: «knapi ieskaite» – iedzīvotāju atzīme politiķiem par paveikto drošības stiprināšanā

Iedzīvotāji politiķu paveikto Latvijas ārējās un iekšējās drošības stiprināšanā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā  2022. gada 24. februārī novērtē vidēji ar atzīmi 4,46, liecina pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" pasūtījuma februārī veiktās SKDS aptaujas rezultāti. Politiķi atzīst, ka tas ir knapi ieskaitīts, taču sabiedrības pārstāvji 21. februāra diskusijā atzina, ka politiķu veikumam desmit ballu skalā liktu vēl mazāku vai līdzīgu atzīmi. 

Aptaujā respondentiem tika lūgts novērtēt visu politisko spēku politiķu veikumu desmit ballu skalā, jautājot – kādu atzīmi liktu Latvijas politiķiem par paveikto Latvijas ārējās un iekšējās drošības stiprināšanā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā?

Atzīmi 10 un 9 ielikuši vien 0,7% un 1,6% respondentu, bet atzīmes vāji, ļoti vāji un ļoti, ļoti vāji – attiecīgi 11,9%, 6,4% un 15,7% aptaujāto. Vidējā atzīme par politiķu paveikto ir 4,46.

Sociāldemogrāfiski augstākās atzīmes politiķiem vidēji likuši jaunieši vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem un respondenti ar pamatizglītību. Attiecīgi 5,61 un 5,16. Savukārt zemākais vidējais vērtējums ir respondentiem bez Latvijas pilsonības – 3,32.

21. februāra raidījumā "Kas notiek ar drošību, ekonomiku un cilvēkiem divus gadus kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā?" politiķi šo atzīmi vērtēja kā aicinājumu būt paškritiskiem. Premjeres partijas "Jaunā Vienotība" ministrs Rihards Kozlovskis, kurš vada iekšlietu nozari, sacīja – "knapi ieskaite", bet bilda, ka tomēr ārējā drošībā ir sperti soļi spēju attīstības virzienā un vidējai atzīmei vajadzēja būt augstākai. Uz jautājumu, kāpēc tādu vērtējumu sabiedrība devusi, viņam nebija atbildes.

Sabiedrība jūtas nedroša, un tas atspoguļojas aptaujā, sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"). Savukārt par ekonomikas jomu atbildīgais Viktors Valainis no Zaļo un Zemnieku savienības sprieda, ka sabiedrība gaida redzamāku un konkrētāku rīcību, kritiku raidot, piemēram, ilgajā procesā ar žoga izbūvi uz Latvijas ārējās robežas.

Dažādu nozaru eksperti raidījumā tomēr piekrita aptaujas vērtējumam. Piemēram, biedrības "Tavi draugi" vadītājs Ulvis Noviks sacīja, ka piekrīt vidējai atzīmei. Savukārt militārais eksperts Mārtiņš Vērdiņš bija gatavs politiķus vērtēt pat ar mīnuszīmi, bet beigās palika pie atzīmes 3, kas ir zemāka par vidējo vērtējumu aptaujā. Viņš sacīja, ka politikā ir pārāk daudz deklarāciju, koncepciju un plānu, bet mazāk skaidras rīcības. Augstāku atzīmi lika Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite – starp 4 un 5, sakot, ka vēlētos lielāku skaidrību par plāniem un rīcību, un arī skaidrāku sabiedrības iesaisti.

Laika posmā no 17. februāra līdz 19. februārim aptaujā piedalījās 1005 respondentu visā Latvijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti