Kas notiek ar mediju politiku un krievu valodu plašsaziņas līdzekļos?

Agnese Logina, Ivars Priede, Anita Brauna, Ivars Āboliņš, Jānis Siksnis, Sanita Upleja-Jegermane

Jānis Domburs 10.aprīlis, trešdiena 21:15

Munīcija un šāviņi no Krievijas par teju pusmiljonu eiro: kas un ko Latvijā importē no agresorvalsts?

Ieroči un munīcija, to daļas un piederumi – Latvijas statistika liecina, ka 2023. gadā šajā segmentā no Krievijas importētas preces gandrīz pusmiljona eiro apmērā. Jautājums par to raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā tika uzdots šāgada 21. februārī, īsi pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā otrās gadskārtas. Trim klātesošajiem ministriem – aizsardzības, iekšlietu un ekonomikas – nevienam nebija nekāda skaidrojuma, ko šī statistikas aile ietver, kas nodarbojas ar šo importu un kur to izmanto. Raidījums "Kas notiek Latvijā?" turpmākās nedēļas skaidroja atbildes uz šiem jautājumiem, nonākot līdz peintbola, airsofta un zemūdens sporta jomām, un secinot, ka vairākās valsts iestādēs tā arī nav precīzu atbilžu.

 

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) uzskaitei Latvijā no Krievijas pērn 456 555 eiro vērtībā ievestas preces, ko uzskaita 93. nodaļā "Ieroči un munīcija, to daļas un piederumi". Lielākā daļa no šīs summas, 427 607 eiro, ir apakšpozīcijā ar kodu 93069090 – "Citur neminēta un neiekļauta munīcija, šāviņi un to daļas".

CSP dati liecina, ka imports šajā preču kategorijā vispār nav bijis līdz 2014. gadam, 2016.–2018.gadā nedaudz pārsniedzis 100 tūkstošus eiro ik gadu, un pēc tam turpinājis pakāpeniski pieaugt, 2022. gadā, kad Krievija sāka pilna apmēra iebrukumu Ukrainā, pārsniedzot 474 tūkstošus eiro. Turklāt statistika liecina, ka šī ir regulāra tirdzniecība, 2023. gadā preču plūsma fiksēta gandrīz katru mēnesi.

 

Kad raidījums "Kas notiek Latvijā?" (KNL) sāka skaidrot šīs munīcijas ceļus, ātru atbilžu nebija.

Valsts un mednieki nepērk un nezina, kas pērk

Ņemot vērā to, ka Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezerves virsnieks un bloga varabungas.camp autors Mārtiņš Vērdiņš raidījumā izteica versiju, ka tā varētu būt munīcija medību sportam, KNL par to jautāja medniekiem. Latvijas Mednieku savienības vadītājs Jānis Baumanis sacīja, ka medībās munīcija no Krievijas netiek lietota. Arī vairāki nozarē strādājošie uzņēmumi, tostarp "Purnavu muiža" un "Strēlnieks-A" apliecināja, ka nepērk Krievijā ražotu munīciju.

"Mēs neesam no Krievijas iepirkuši ne munīciju, ne bruņojumu," atbildēja Sandra Brāle, NBS komandiera preses virsniece. Arī Nodrošinājuma valsts aģentūras, kas organizē iepirkumus iekšlietu nozarei, pārstāve Vendija Pikša-Kučma sacīja, ka kopš 2009. gada, kad aģentūra dibināta, tā nav iepirkusi munīciju no Krievijas. Iekšlietu struktūru vajadzībām pamatā tiekot iepirkta munīcija, kura ražota Itālijā, Brazīlijā, Somijā, Šveicē, Lietuvā, Latvijā un Lielbritānijā.

Valsts policija izsniedz licences, tostarp munīcijas tirgošanai. Policijas pārstāve Gita Gžibovska sacīja, ka munīcijas ievešana no Krievijas ir aizliegta un likumsargi šādu munīciju neizmanto, bet vispār šis jautājums esot Ārlietu ministrijas kompetencē. Tur uz KNL jautājumu ministrijas pārstāve Diāna Eglīte par sankciju pārkāpumiem aicināja jautāt Valsts drošības dienestam (VDD), bet par importa procedūrām – vērsties VID Muitas pārvaldē. "Informējam, ka ieroču un munīcijas apriti privātajā sektorā kontrolē Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas birojs," tā savukārt atbildēja VDD. Bet policija jau bija atbildējusi, ka sīkākas informācijas likumsargiem nav. Valsts policijas mājaslapā ir publicēts saraksts ar uzņēmumiem, kuri saņēmuši licences tirgot munīciju. KNL rakstiski vērsās pie pārdesmit uzņēmumiem, atbildēja daļa no tiem, un visas atbildes vienādas – no Krievijas neko neimportējam.

VID: piederumi un ierīces peintbolam un airsoftam, zemūdens sporta ieročiem

Tikai Valsts ieņēmumu dienesta atbilde uz jautājumu par to, cik un kuri komersanti importējuši no Krievijas attiecīgajiem preču kodiem atbilstošas preces, atklāja, ka muitā nav deklarēta kaujas ieročos izmantojama munīcija. "Latvijā no Krievijas nav importēti kaujas ieroči, munīcija vai citas preces militārām vajadzībām. Pārskata periodā importētās KN 9306 pozīcijas preces ir piederumi un ierīces peintbola un airsofta spēlēm, kā arī piederumi zemūdens sporta ieročiem," teikts VID atbildē.

VID atbilde arī liecina, ka pērn nepilnu 22 tūkstošu eiro vērtībā importēti "citi ieroči (piemēram, atsperes, pneimatiskās vai gāzes bises un pistoles, steki)", bet augšminētā vairāk kā 427 tūkstošus lielā summa atbilst pozīcijai "Bumbas, granātas, torpēdas, mīnas, raķetes un tamlīdzīga kara munīcija un tās daļas; patronas un cita munīcija un šāviņi un to daļas, ieskaitot skrotis un patronu prapjus".

Dokumenti

93_GRUPA_2023_2024.xlsx

Lejuplādēt

10.96 KB

VID dati arī liecina, ka 2023. gadā minētās grupas preces importējis viens Latvijā reģistrēts uzņēmums, bet šogad pirmajos divos mēnešos – divi. Kas ir šie uzņēmumu, VID neatklāj, sakot, ka to neļauj likums. Taču VID sniegtie dati rāda, ka šī gada janvārī un februārī šādas preces ievestas jau 136 818 eiro vērtībā – tātad gandrīz trešdaļa no visa pērnā gada apjoma.  KNL jautāja VID, kā viņi zina, ka ievestā prece ir, piemēram, peintbola bumbas, nevis kaujas munīcija. VID skaidroja, ka muitas dienesti var veikt jebkuras muitas kontroles, ko tie uzskata par vajadzīgām, un tās galvenokārt ir balstītas uz riska analīzi, bet papildus notiek arī izlases veida pārbaudes. "Muitas rīcībā ir gan nepieciešamās informācijas sistēmas risku analīzei, gan atbilstoši tehniskie līdzekļi, lai veiktu muitas fizisko kontroli kravām un sūtījumiem ar precēm, kuru pārvietošana rada augstus riskus," taču metodes VID nevarot izpaust. 

Varbūtējais "ProShar" tranzīts un eksports uz Malaiziju

Saskaņā ar Latvijas Ieroču aprites likumu, darījumiem ar peintbola vai airsofta munīciju nav nepieciešama licence. KNL aptaujāja šajās jomās strādājošos.

Latvijas Peintbola federācijas pārstāvis Uldis Bērziņš sarunā ar raidījumu "Kas notiek Latvijā?" izteica pieļāvumu, ka šādu daudzumu peintbola bumbu caur Latviju no Krievijas ved tranzītā uz citām Eiropas Savienības valstīm. Viņš skaidroja, ka viena konteinera peintbola bumbu vērtība ir ap 80 000 eiro un vienā konteinerā ir apmēram 24 paletes, bet tādu daudzumu neviens Latvijas peintbola parks nevarot izšaut. Bērziņš sacīja, ka Latvijas vecākais parks "Jugland" gadā iztērē varbūt vienu paleti. "Jugland" šādu informāciju nevēlējās izpaust, taču apliecināja KNL, ka iegādājas Eiropā ražotas peintbola bumbas, piemēram, no Čehijas, piebilstot, ka neesot dzirdēts, ka Latvijā kāds izmantotu Krievijas ražojumus. Lielākā daļa citu uzņēmumu, kuri piedāvā peintbola pakalpojumus, uz e-pastiem ar jautājumu par šāviņu izcelsmi neatbildēja, taču tie, kuri atbildēja, norādīja, ka bumbas no Krievijas neizmanto. SIA "PB Telpa" pārstāvis Kaspars Piternieks atklāja, ka izmanto tikai Polijā ražotas peintbola lodītes. Savukārt aktīvās atpūtas peintbola parka un kempinga "Bušas" pārstāvji, kuri arī lietojot pamatā Polijas ražojumus, papildus atzīmēja, ka "klients var ierasties arī ar savām peintbola lodītēm".

Bērziņš pauda, ka šobrīd nezina nevienu, kurš Latvijā pirktu Krievijas ražojumus. Taču kā vienu no būtiskiem figurantiem nozarē un iespējamo tranzīta veicēju caur Latviju viņš minēja Krievijā izveidoto uzņēmumu "ProShar". Publiski pieejamā informācija liecina, ka ar šo preču zīmi darbojas gan Krievijā strādājošais uzņēmums "Interkaps", gan citā mājaslapā minētie PROSHAR EUROPE B.V. Nīderlandē, gan PROSHAR USA CORP. Ziemeļamerikā. "ProShar" Eiropas uzņēmums uz KNL e-pastu ar jautājumiem par biznesa saistību ar Latviju šī raksta tapšanas laikā neatbildēja. Tikmēr Krievijas sociālajā tīklā "VKontakte" redzamie attēli, no kuriem viens izmantots arī šī raksta titulbildē, liecina, ka "ProShar" turpina aktīvu darbību arī Krievijā.

Savukārt visi KNL uzrunātie airsofta un zemūdens medību jomās strādājošie atbildēja, ka paši neizmanto Krievijas ražojumus un viņiem arī neesot versiju par iespējamo importu. Uzņēmuma "Airsoft Events" valdes priekšsēdētājs Roberts Krūmiņš teica, ka nav dzirdējis, ka Krievijā ražo munīciju airsoftam. Viņa uzņēmums pērk Ķīnas un Taivānas ražojumus ar Polijas vairumtirgotāja starpniecību. To pašu apliecināja arī airsofta veikalā un biedrībā "Latvijas Airsofta asociācija". 

Bet Latvijas Zemūdens medību kluba pārstāvis Sergejs Vahtins norādīja, ka šādu munīciju no Krievijas ievest nav aizliegts, bet uzsvēra, ka viņi tādu neizmanto. Arī Jēkabpils Zemūdens mednieku kluba pārstāvis Aleksejs Ponomarjovs sacīja, ka munīciju vai ieročus no Krievijas nepērk, viņi zemūdens medībām izmanto Itālijā, Francijā un Vācijā ražoto.

Iespējams, netiešs apliecinājums par tranzītu ir CSP publiskajos datos atrodamā informācija, ka no Latvijas uz citām valstīm tiek arī eksportētas preces, kas ietilpst statistikas pozīcijā "Citur neminēta un neiekļauta munīcija, šāviņi un to daļas". Taču lielāku skaidrību nerada ne tas, ka pērn uzskaitītā eksporta vērtība ir bijusi lielāka nekā importa vērtība, ne – jo īpaši – saņēmējvalstu ģeogrāfija. Starp tām nav "ProShar" Eiropas uzņēmuma mītnes zemes Nīderlandes, bet ar atrāvienu pirmajā vietā ir Malaizija – 259 400 eiro. Seko Apvienotā Karaliste – 107 550 eiro, Kanāda – 91 265 eiro, ASV – 61 704 eiro, un pavisam niecīgā apjomā – Kirgizstāna ar precēm 56 eiro vērtībā. Bet nav nekādu apliecinājumu, ka šīs ir tās pašas preces, ko Latvija importējusi no Krievijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti