Uz būtiskiem trūkumiem aizsardzības resora komunikācijā par esošiem un potenciāliem apdraudējumiem un rīcību apdraudējuma gadījumā diskusijā "Kas notiek ar Latvijas drošības apdraudējumiem, stiprināšanu un sabiedrības informētību?" norādīja vairāki tās dalībnieki. Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta direktore Aija Zobena sacīja:
"Protams, cilvēki noklausās ekspertu diskusijas: "Tā un tā…". Bet es tomēr ne velna nesaprotu, ko darīt man, kas notiks ar mani…"
"Tviterkonvoja" dibinātājs Reinis Pozņaks (kandidē Eiropas Parlamenta vēlēšanās no "Apvienotā saraksta") savukārt pieļāva, ka panikas sajūtu vairo haotiskā aizsardzības resora komunikācija. Kā piemēru viņš minēja to, ka tikai dienu pēc tam, kad Nacionālie bruņotie spēki īpašā paziņojumā sabiedrībai pauduši, ka apdraudējums nepastāv, Aizsardzības ministrija izziņo iepriekš nepubliskotu plānu par pretmobilitātes pasākumiem valsts robežas stiprināšanai. Paziņojumā, kuru Aizsardzības ministrija izplatīja 5. martā, norādīts, ka pretmobilitātes pasākumi ietvers, piemēram, esošo ceļu pārrakšanu, izveidojot prettanku grāvjus, kā arī prettanku grāvju pastiprināšanu ar tā dēvētajiem "pūķa zobiem" un prettanku mīnām.
"Šāda veida komunikācijā tiek pieņemts, ka visa sabiedrība grib evakuēties. Problēma ir tā, ka milzīga daļa sabiedrības grib pildīt cita starpā mūsu valsts Drošības likuma (Nacionālās drošības likuma – red.) 5. pantu, kurš nosaka, ka pienākums ir pretoties.
Skaidrs, ka ne visi viņi būs Zemessardzē vai jebkurā citā dienestā," sacīja Pozņaks, uzsverot, ka šobrīd valsts nekomunicē ar cilvēkiem, kas būtu gatavi iesaistīties valsts aizsardzībā tās apdraudējuma gadījumā.
Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks Vargulis līdztekus informācijas vakuumam par nozīmīgu problēmu sauc zemo uzticību valsts vadītājiem, piebilstot, ka Kremlis "ir spēlējis" uz sabiedrības sašķeltību un neuzticības veicināšanu.
Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība), atbildot uz mudinājumiem definēt Latvijas militāro doktorīnu, pauda, ka pirmkārt tā paredz būtisku militāro spēju kāpināšanu, lai novērstu kara iespējamību. "Savukārt militāra iebrukuma gadījumā – apturēt pretinieku uz robežām un karadarbību iespējami ātri pārvest pretinieka teritorijā," teica Dombrava.
Savukārt Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka ("Progresīvie"), atbildot uz diskusijas dalībnieku kritiku par aizsardzības resora līdzšinējo komunikāciju ar civilo sabiedrību par rīcību militāra apdraudējuma gadījumā, solīja, ka tuvākajā laikā Aizsardzības ministrija publiskos "informatīvu saturu" par to, kā rīkoties.
Jāpiebilst, ka arī pirms mēneša raidījuma "Kas notiek Latvijā?" dalībnieki no nevalstiskā sektora uzsvēra, ka divus gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā viņiem arvien nav skaidrs, kā jārīkojas "X stundā".
