Kam jābūt Eiropas Parlamentā? Saskaņa: Stabilitātei!

Nils Ušakovs, Ņikita Piņins, Regīna Ločmele, Pāvels Kuzmins, Juris Rozenvalds, Anna Stroja

Jānis Domburs 23.maijs, ceturtdiena 13:00

Par Kariņa specreisiem uz Eiropadomi vairāki desmiti tūkstošu eiro maksāts no Latvijas, nevis Eiropas budžeta

"Ceļa izdevumi uz Eiropadomes sēdēm tiek segti no Eiropas Savienības Padomes budžeta," – tā par ekspremjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība" (JV)) speciālajiem avioreisiem teikts Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) atbildei Saeimas deputātiem pievienotajās Valsts kancelejas (VK) vadītāja Jāņa Citskovska vēstulēs. Parlamentārieši ir maldināti – Ārlietu ministrija (ĀM) atbildēs uz raidījuma "Kas notiek Latvijā?" jautājumiem apliecina, ka daļu no specreisu izmaksām Eiropas Padomes Ģenerālsekretariāts neapmaksāja, tās segtas no Latvijas valsts budžeta. Savukārt "airBaltic" regulāro komercreisu vēsture liecina, ka virknē gadījumu to izlidošanas laiki no specreisiem atšķīrās vien par  nepilnu stundu, bet par to skaidrojumi netiek sniegti.

Pērnā gada nogalē raidījums "Kas notiek Latvijā?" (KNL) jau rakstīja, ka Eiropadomes Ģenerālsekretariāta informācija liecina – laikā no 2019. līdz 2022. gadam par Latvijas delegāciju ceļa izdevumiem uz Eiropadomes sanāksmēm samaksāti 557 274 eiro, un tā ir lielākā summa starp visam Eiropas Savienības valstīm. Šī summa nesakrita ar Valsts kancelejas pēc Saeimas deputātu pieprasījumiem sniegtajā informācijā uzrādītājiem skaitļiem – trijos gadījumos ES Padomes pārstāvju norādītās summas bija mazākas un kopējā starpība ir 39 777,16 eiro.

Ārlietu ministrija: "daļēji no VK budžeta līdzekļiem"

Kārtību, kā sedz Latvijas pārstāvju ceļa izdevumus uz Eiropas Savienības Padomes sanāksmēm, kā arī darba grupām, nosaka 2010. gadā pieņemta Ministru kabineta instrukcija. Tajā Ārlietu ministrija noteikta par nacionālo koordinējošo institūciju, kas apsaimnieko Latvijai paredzētos Eiropadomes budžeta līdzekļus – ar transferta pārskaitījumiem nodrošina to sadalījumu starp dažādiem resoriem, kuru pārstāvji iesaistīti darba grupās, kā arī izvērtē finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstību paredzētajam mērķim. Šajā instrukcijā minēts arī jēdziens "gaisa transporta līgumreiss", nosakot, kā jānoformē ceļa izdevumus apliecinoši dokumenti, tostarp "kopējās līgumreisa lidojuma izmaksas sadala uz visiem pasažieriem un iekļauj ceļa izdevumu pārskatā par katru oficiālās delegācijas dalībnieku".

Ārlietu ministrijas (AM) preses sekretāre Diāna Eglīte KNL apstiprināja, ka Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta norādītās summas ir korektas un atbilst no Valsts kancelejas saņemtajiem un Ārlietu ministrijas Briselē iesniegtajiem datiem, jo Ģenerālsekretariāta pārskatā nav ietvertas summas, ko sedz ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes no saviem budžeta līdzekļiem. Specreisi apmaksāti, citējot ĀM – daļēji no VK budžeta līdzekļiem.

Summas attiecībā uz Kariņa delegāciju specreisu apmaksu nesakrīt trīs gadījumos – par braucienu 2021. gada 15.–17. decembrī maksājums no Eiropas Savienības budžeta ir par 1552,34 eiro mazāks, 2022. gada 15.–16.decembrī par 28377,5 eiro mazāks, bet 2022. gada 30. maijā – par  9841,32 eiro mazāks. Šajā gadījumā specreiss izmantots tikai turpceļam, jo Latvijas delegācija ceļu turpināja uz citu Eiropas pilsētu galamērķiem un atgriezās pēc dažām dienām no Bratislavas.

ĀM informēja KNL par kopsummām, ko Latvija aizvadītajos gados saņēmusi no Eiropas Padomes Ģenerālsekretariāta, kā arī par to, cik liela to daļa pārskaitīta Valsts kancelejai, kas organizē arī valdības vadītāja delegāciju braucienus. ĀM arī izsniedza Valsts kancelejas pārskatus par ceļa izdevumiem, kas iesniegti ārlietu resorā. ĀM skaidroja, ka par 2022. gada 30. maija lidojumu no sava budžeta segusi  summu 5310 eiro par ĀM darbinieku, kurš pastāvīgi nodrošina premjera protokolārās funkcijas, taču pārējo summu nesakritība netika saistīta ar ārlietu resoru, tāpēc KNL rīcībā esošā informācija liek secināt, ka atlikušie gandrīz 34,5 tūkstoši eiro maksāti no Valsts kancelejas budžeta.

Ilgstošā sarakstē KNL neguva precīzākus skaidrojumus, tostarp saistībā ar to, kāpēc attiecībā uz 2022. gada decembra lidojumu tiek rakstīts "lidoja 2 cilvēki – abi no Valsts kancelejas", lai gan publiskos pārskatos redzams, ka lidojuši kopumā pieci pasažieri – Ministru prezidents, viņa biroja vadītāja, padomnieks, Valsts drošības dienesta pārstāvis un Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece. Jautājumu par to, kāpēc visi premjera un viņa pavadošo personu braucieni nav apmaksāti no Eiropas Savienības budžeta, ministrijas pārstāve aicināja uzdot VK.

No valdības budžeta – arī fotogrāfa lidojums

Uz KNL jautājumu par summu atšķirībām Ministru kabineta preses sekretāre Santa Jirgensone sākotnējā atbildē atsaucās uz iepriekš minēto instrukciju un ar to saistīto budžeta programmu, kurā ik gadu tiek ieskaitīts transferts ceļa izdevumu segšanai, kam sekoja piebilde – "gan 2021. gada beigās, gan 2022. gada beigās līdzekļu šajā budžeta programmā nebija pietiekami, tāpēc trūkstošā summa ceļa izdevumu apmaksai tika segta no iestādes pamatbudžeta līdzekļiem". Atbildē izpalika skaidrojums, kāpēc līdzekļu nebija pietiekami, savukārt par trešo gadījumu sekoja garāks apraksts par brauciena maršrutu starp 30. maiju un 2. jūniju, bet bez skaidrojuma, kāpēc daļa no specreisa turpceļam uz Briseli palika neapmaksāta, un ar aicinājumus vaicāt Ārlietu ministrijai.

VK pārskatos, kas iesniegti ĀM, par 2021. gada decembra specreisu teikts: "Ņemot vērā faktiski pieejamo atlikumu, atlikusī summa apmaksāta no Valsts kancelejas pamatbudžeta", sīkāk neskaidrojot iemeslu, kāpēc tēriņi pārsnieguši atlikumu. Pārskatā par 2022. gada decembri lasāms, ka "Valsts kanceleja rēķina apmaksu daļēji veica arī no pamatbudžeta līdzekļiem", bez piebildēm par iemesliem. Savukārt par 2022. gada maija lidojumu pārskatā lasāms, ka norēķini veikti, "no pamatbudžeta apmaksājot MP delegācijas sastāvā iekļautā fotogrāfa lidojuma izmaksas". Šis bija viens no gadījumiem, kad Krišjāni Kariņu specreisos pavadīja arī fotogrāfs Gatis Rozenfelds.

 

Dokumenti

Pārskats_2022.gada 15.-16.decembris..docx

Lejuplādēt

25.21 KB

Dokumenti

Pārskats_2021.gada 15.-17.decembris..docx

Lejuplādēt

28.48 KB

Dokumenti

Pārskats_2022.gada 30.maijs..docx

Lejuplādēt

26.74 KB

Pēc iepazīšanās ar Valsts kancelejas pārskatiem un ĀM atbilžu saņemšanas KNL konkretizēja jautājumu – vai valsts budžeta līdzekļu tērēšanas iemesls konkrētajos gadījumos bija Eiropas līdzekļu pārtēriņš un izdevumu par fotogrāfu neatbilstība finansēšanas nosacījumiem. Nekādi sīkāki skaidrojumi nesekoja.

Kāpēc piektdienas pēcpusdienā jālido ar specreisu, nevis "airBaltic"?

Viens no iemesliem, kā VK pamato privāto lidmašīnu izmantošanu, ir neparedzamais sanāksmju norises ilgums. "Esmu ieteicis Siliņai paņemt līdzi lieku veļu," lai demonstrētu neparedzamo ES valstu vadītāju tikšanās ilgumu, pērn decembra sākumā intervijā portālam "Delfi" sacīja Kariņš. Taču KNL informācijas avots Briselē norāda, ka sanāksmju dalībnieki tiek laikus informēti par to paredzamo ilgumu,  brīdinot gadījumos, kad pasākums varētu ieilgt. Vairākas dienas ilgas sēdes notika 2019. un 2020. gada vasarā, bet kopš tā laikā tikai pāris gadījumos Eiropadomes ieilgušas ilgāk nekā līdz otrās dienas pēcpusdienai.

Tradicionāli Eiropadomes sēdes notiek ceturtdienās, attiecīgi otrā sēdes diena ir piektdiena. KNL rīcībā ir nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" sagatavotais pārskats par regulārajiem reisiem, kas veikti datumos, kad notika Eiropadomes sēdes. Salīdzinot to un Kariņa delegāciju specreisu lidojumu pārskatu, jāsecina, ka vismaz četros gadījumos piektdienu pēcpusdienās atšķirība starp specreisu un "airBaltic" regulāro reisu izlidošanas laikiem no Briseles ir mazāka par stundu. 2020. gada 11. decembrī un 2021. gada 25. jūnijā specreisi izlidojuši plkst. 16.08 un 15.51, bet regulārie reisi bijuši attiecīgi 16.35 un 16.25. 2022. gada 24. jūnijā un 21. oktobrī specreisi izlidojuši plkst. 15.45 un 15.28, bet regulārie reisi abās reizēs bijuši 16.15. Līdzīgi intervāli ir bijuši lidojumiem no Rīgas uz Briseli 2020. gada 16. jūlijā un 2022. gada 15. decembrī, vēl vairākos gadījumos vienā vai otrā virzienā atšķirības ir mazākas nekā divas stundas.

Iespējams, ka arguments izvēlēties specreisus kovida pandēmijas laikā bijusi epidemioloģiskā drošība. Tomēr jāatgādina, ka vīrusa izplatība un bīstamība ievērojami samazinājās jau 2022. gada vidū. Tikmēr arī pērn 24. martā un 30. jūnijā intervāli starp specreisiem no Briseles ir nepilnas divas vai trīs stundas, bet valdības vadītāja publiskās darba kārtības neliecina, ka šajos piektdienu vakaros notikuši neatliekami valstiski pasākumi.

Valsts kancelejas publiskajos skaidrojumos saistībā ar Saeimas deputātu jautājumiem vairākkārt apgalvots, ka alternatīvas meklētas un lēmumi saistībā ar specreisiem pieņemti Ministru prezidenta birojā. Bet uz atkārtotiem KNL vaicājumiem VK nav sniegusi nekādu dokumentāru vai citādā veidā fiksētu informāciju par lidojumu alternatīvu izvērtējumiem. Pagājušajā nedēļā KNL lūdza arī bijušajam premjera biroja vadītājam un parlamentārajam sekretāram Jānim Patmalniekam informēt, vai viņa rīcībā ir jebkāda informācija e-pastu vai citā formā, kas apliecinātu alternatīvu meklēšanu, izvērtēšanu un lemšanu par tām. Atbilde līdz šim nav saņemta.

Neilgi pēc šī raksta tapšanas saņēmām Patmalnieka atbildi:

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti