Kas notiek ar priekšlikumiem pārskatīt Latvijas administratīvi teritoriālo iedalījumu?

Inga Bērziņa, Māris Sprindžuks, Juris Pūce, Harijs Rokpelnis, Normunds Audzišs, Māris Pūķis, Dace Krastiņa, Kārlis Šēnhofs

Jānis Domburs 29.maijs, trešdiena 21:15

Tabu temati vai «jādomā, ko rakstāt»: SEPLP locekle nepiekrīt mediju vadībai par vārda brīvības robežu sašaurināšanos

Latvijas Radio Redakcionālās padomes izplatītajā paziņojumā, kuram pievienojās arī Latvijas Televīzija, pausts satraukums par to, ka, viņuprāt, sašaurinās vārda brīvības robežas, uz ko nelielas reakcijas bija no citu mediju žurnālistu puses. Savukārt kultūras ministre Agnese Logina ("Progresīvie") sacīja, ka šāds paziņojums viņu uztrauc un jautājums risināms, tostarp ar jauna mediju likuma radīšanu. Trešdien, 10. aprīlī, raidījumā "Kas notiek Latvijā?" diskusija par to, vai šīs robežas sašaurinās vai tomēr ne, izcēlās starp abu sabiedrisko mediju pārstāvjiem un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekli Sanitu Upleju-Jegermani, kura šādu paziņojumu nodēvēja par pārspīlējumu.

Reaģējot uz Latvijas Radio paziņojumu, žurnālists Jānis Domburs jautāja medija galvenajai redaktorei Anitai Braunai, kā tieši notiek šīs vārda brīvības robežu sašaurināšanās, norādot, ka vēstulē runāts par tagadni. Brauna sacīja, ka žurnālistiem un ne tikai Latvijas Radio, bet arī citos medijos, ir tabu tēmas, par kurām tie nevēlas veidot rakstus vai sižetus. Piemēram, temats par krievu valodu sabiedriskajos medijos ir šāds tabu jautājums. Brauna sacīja, ka ir jūtīgas tēmas, par kurām ne tikai žurnālisti, bet sabiedrība kopumā izvairās runāt, zinot, ka "tūlīt dabūs pa galvu," ja runās.

Konkrētus piemērus no Latvijas Radio dzīves Brauna neminēja, bet atsaucās uz pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" veidoto seriālu "Šķelšanās", par kura saturu pārbaudi veikuši KNAB un policija, sakot, ka tā nav normāla prakse.

Arī Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Priede piekrita kolēģes teiktajam, sakot, ka situācija medijos ir "ar visai lielu spriedzes pieskaņu". Viņš kā piemēru minēja "Cūku komiksu", kurā karikatūra portālā LSM.lv Krievijas sāktā kara Ukrainā otrā gada piemiņas dienā izraisīja sabiedrības un arī Valsts prezidenta Edgara Rinkeviča sašutumu. Priede sacīja, ka pēc šī gadījuma medijs ļoti pārdomās, ko publicēt.

Upleja-Jegermane raidījumā pauda, ka apgalvojums par vārda brīvības robežu sašaurināšanos ir pārspīlējums. Viņa norādīja, ka divu gadu laikā, kopš strādā padomē, neviens no sabiedrisko mediju vadības nav nācis un runājis par šādām problēmām. "Ja ir problēmas, tās ir jārisina, nevis jāraksta vēstules," Upleja-Jegermane jautāja mediju vadītājiem, ko viņi paši dara, lai žurnālistus pasargātu. Priede sacīja, ka ir bijuši gadījumi, ka pat algo apsardzi, ir rakstīti iesniegumi policijā un runāts ar Saeimas komisiju, kas atbild par mediju politiku, bet bez rezultātiem. Savukārt Brauna sacīja, ka politiķi uzbrukumus žurnālistiem interneta vidē neuztver par nozīmīgu problēmu.

SEPLP valdes locekle aicināja nākt pie viņiem un jautājumu risināt kopīgi, tostarp dodoties uz Kultūras ministriju.

Logina vien norādīja, ka viņu šādi paziņojumi uztrauc un, gatavojot mediju jomu regulējošos dokumentus, par šo problēmu tiks domāts. Dienas kārtībā ir arī jauns mediju likums, kurš, pēc ministres domām, "sakārtotu laukumu", kurā mediji strādā un kurš šobrīd esot pārregulēts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti