Lielākā daļa rapšu eļļas importēta no Krievijas un Baltkrievijas, pērn kopumā par vairāk nekā 78 miljoniem eiro – par tikpat lielu summu kā "asiņainajiem graudiem" iesauktie Krievijas graudaugu produkti. Taču rapšu eļļa nav iekļauta pagājušajā mēnesī pieņemtajā to lauksaimniecības produktu sarakstā, kuru imports no agresorvalstīm ir aizliegts. Par aizliegumu sagatavošanu atbildīgajā Zemkopības ministrijā atsaucas uz Ministru prezidentes rezolūciju un apgalvo – tas tādēļ, ka prioritāri bijis aizliegt labības importu.
Gan pirms kara, gan 2022. gadā lielākā daļa rapša eļļas Latvijā tika importēta no Krievijas, 2023. gadā imports no tās nokrities zem pirmskara apjoma, kamēr no Baltkrievijas importētās rapša eļļas vērtība salīdzinājumā ar 2021. gadu pieaugusi pat 1113 reizes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. 2022. gadā no Krievijas tika importēti 46,6 tūkstoši tonnu, bet no Baltkrievijas – 39,8 tūkstoši tonnu, 2023. gadā – attiecīgi 17,6 un 75,1 tūkstoši tonnu rapšu eļļas. To apzīmē ar kombinētās nomenklatūras kodu KN 1514, kas dalās apakšpozīcijās, nodalot eļļu tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām. Tonnu sadalījums pa gadiem nedaudz atšķiras no Eiropas Komisijas statistikas, jo tur datus apkopo par tā dēvēto tirdzniecības gadu, kas sākās 2023. gada jūlijā, bet beigsies 2024. gada jūnijā. Par aptuveni 10% atšķiras arī Centrālās statistikas pārvaldes un Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošie dati par no agresorvalstīm importētās rapšu eļļas importa statistisko vērtību.
Eļļas ievedēji uz jautājumiem neatbild
"Latvijā nav rafinācijas rūpnīcas, bet pamatā visa pārtikas eļļa, kas tiek pārdota Latvijā, ir rafinēta. Nerafinēta auksti spiesta rapšu eļļa ir veselīgs segmenta produkts, kuru ļoti minimāli izmanto pārtikas rūpniecībā, tur izmanto rafinēto rapšu eļļu. Tā visa tiek importēta. Arī mēs savu eļļu pārdodam Igaunijā, rafinācijas rūpnīcai, kura pēc rafinācijas atgriežas Latvijā un citur Eiropā," "Kas notiek Latvijā?" skaidroja Latvijā lielākā auksti spiestās rapšu eļļas ražotāja "Iecavnieks& Co" komercdirektore Ilze Lībiete-Putniņa.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) kontrolēm pakļautas tikai tās rapšu eļļas kravas, kas tiek ievestas pārtikas ražošanai, norāda dienesta pārstāve Ilze Meistere, uzsverot, ka tehniskām un rūpniecības vajadzībām ievesto kravu kontroli PVD neveic. Saskaņā ar PVD kontroles datiem, 2023. gadā rapšu eļļu no Krievijas ieveduši divi uzņēmumi – SIA "Avento" un SIA "Viola farma", bet no Baltkrievijas to importējuši četri uzņēmumi – jau pieminētais SIA "Avento", kā arī SIA "Agerona", SIA "K.I.F." un SIA "OVI".
Pirms mēneša "Kas notiek Latvijā?" visiem četriem uzņēmumiem nosūtīja jautājumus gan par konkrētā uzņēmuma importētās eļļas apjomu, gan par to, kur – Latvijas vai citu valstu tirgos – šī eļļa realizēta. Lakonisku atbildi, ka uzņēmums nenodarbojas ar preču importu, sniedza tikai transporta ekspedīcijas un muitas brokeru pakalpojumu sniedzēja "K.I.F." muitas brokeru daļas priekšnieks Mihails Koļļegovs. Uz papildu jautājumu, vai darījums noticis kāda klienta interesēs, viņš vairs neatbildēja.
Pārējie trīs uzņēmumi mēneša laikā uz jautājumiem tā arī neatbildēja. Šo firmu vārdi agrāk publiski izskanējuši dažādos kontekstos. SIA "OVI", kas nodarbojas ar degvielas un eļļu vairumtirdzniecību, valdes priekšsēdētājs un patiesā labuma guvējs Vladimirs Oderovs savulaik tika tiesāts par degvielas kontrabandu lielos apmēros, taču 2013. gadā Augstākās tiesas Krimināltiesu palāta notiesājošo spriedumu atcēla. SIA "Avento", kas sevi apraksta kā ilggadēju augu eļļu importa-eksporta piegādātāju, viens no diviem patiesā labuma guvējiem ir Arvis Šteinbergs, kurš ir starp apsūdzētajiem "ABLV Bank" krimināllietā par 2,1 miljarda eiro atmazgāšanu.
Savukārt Latvijā reģistrētā SIA "Agerona", kas specializējas rapšu un graudu uzpirkšanā, pieder Lietuvas uzņēmumam ar tādu pašu nosaukumu, starp kura īpašniekiem ir Dānijas kompānija "Emmelev", kas piedāvā dažādus rapša produktus, tostarp rapšu eļļu.
"Bio-Venta" importējusi gan pērn, gan aizpērn, turpmāk neplāno
Starp rapšu eļļas importētājiem rūpnieciskām vajadzībām bijusi arī Latvijas kompānija "Bio-Venta" – šis uzņēmums eļļu pārstrādā degvielā. "Bio-Venta" valdes loceklis Egils Staris "Kas notiek Latvijā?" apliecināja, ka tikai šogad uzņēmums pārtraucis Krievijā un Baltkrievijā ražotās rapšu eļļas iepirkšanu.
"2022. gadā SIA "Bio-Venta" importēja no Krievijas rapšu eļļu 38 tūkst. tonnu apmērā, bet 2023. gadā 14 tūkst. tonnu, savukārt no Baltkrievijas 2022. gadā 2,4 tūkst. tonnu, bet 2023. gadā 8,1 tūkst. tonnu. 2024. gadā pilnībā pārtraukts rapšu eļļas imports no šīm valstīm. Papildus būtiski ir pieaudzis importētās rapšu eļļas apjoms no Ukrainas, kas 2022. gadā sastādīja 3,3 tūkst. tonnas, bet 2023. gadā jau gandrīz 11 tūkst. tonnas, bet kāpināt šo apjomu kavē sarežģītā situācija ar Ukrainas robežas šķērsošanu," rakstiskā atbildē norādīja Staris, uzsverot, ka 2024. gadā netiek plānots slēgt jaunus līgumus par rapšu eļļas iegādi no Krievijas un Baltkrievijas.
"Iecavnieks&Co": agresoru imports rada spiedienu uz cenu
"2021. gada beigās sākās straujš eļļas cenu pieaugums, kas bija saistīts ar enerģijas cenu kāpumu. 2022. gadā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā eļļas cenas un pieprasījums pieauga nebijušos apmēros, 2023. gadā cenas sāka kristies," tā "Kas notiek Latvijā?" tendences raksturoja rapšu eļļas ražotāja SIA "Iecavnieks&Co" komercdirektore Ilze Lībiete-Putniņa.
Viņa neslēpj, ka Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes rapšu eļļas ieplūšana ES tirgū negatīvi ietekmē Latvijas ražotājus: "Vairāki partneri pavisam atklāti pasaka, ka eļļu no mums nepirks, jo Baltkrievijā tā ir krietni lētāka. Neizslēdzu arī Krievijas eļļas lielos apjomus, bet par to neviens skaļi nerunā."
Arī "Iecavnieks&Co" saņemot piedāvājumus iegādāties Baltkrievijas izcelsmes rapšu eļļu – vēl šomēnes šāds piedāvājums saņemts no kādas Polijas kompānijas. Tas nozīmē, ka Latvijas tirgū Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes rapšu eļļa var nonākt arī caur citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, līdzīgi kā "Kas notiek Latvijā?" nesen aprakstītajā gadījumā, kad olu ražotājs "Balticovo" Krievijā ražotu barību iegādājās no Igaunijas uzņēmuma. Polijā ražota rapšu eļļa Latvijā ir gana plaši pieejama mazumtirdzniecībā, piemēram, lielveikalu tīkla "Maxima" privāto preču zīmju rapšu eļļas izcelsmes valsts ir tieši Polija. "Maxima" pārstāve Liene Dupate-Ugule "Kas notiek Latvijā?"apgalvoja, ka ražotājiem noteiktas stingras kvalitātes prasības: "Mēs veicam rūpīgas pārbaudes, kas ietver produkta padziļinātu analīzi, lai pārliecinātos, ka produktu vai to izejvielu izcelsmes valsts nav Krievija vai Baltkrievija."
Milzīgs kāpums Latvijas eksportā uz Dāniju
CSP dati liecina, ka pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā daudzkārt auguši rapša eļļas eksporta no Latvijas rādītāji, īpaši straujš kāpums vērojams eksportā uz Dāniju. 2022. gadā uz šo valsti eksportēta rapšu eļļa par 62,4 miljoniem eiro, bet 2023. gadā – par 59,2 miljoniem eiro. Šā gada pirmajos mēnešos uz Dāniju eksportētās rapšu eļļas vērtība jau sasniegusi teju 6,2 miljonus eiro, kas ir vairāk nekā 2020. un 2021. gadā kopā.
Tā kā Latvijā esošās rapša sējumu platības un ražība pērn ir nevis pieaugušas, bet, gluži pretēji, samazinājušās no 160,3 tūkstošiem hektāru līdz 150,7 tūkstošiem hektāru, nav pamata domāt, ka eksportētā eļļa ir Latvijas izcelsmes. Turklāt Latvijas eksporta prece ir rapšu sēklas, nevis pārstrādāts rapsis, uzsver Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.
Atbildot uz "Kas notiek Latvijā?" jautājumiem par rapšu eļļas importu no Latvijas, Dānijas Muitas aģentūras pārstāvis atzina, ka tās rīcībā nav informācijas par to, kuras kompānijas aizpērn un pērn ir ievērojami palielinājušas rapšu eļļas ievešanu no Latvijas. Savukārt, ņemot vērā, ka tirdzniecība notiek Eiropas Savienības ietvaros, Dānijas Muitas aģentūrai nav pieejas datiem par no Latvijas ievestās rapšu eļļas sākotnējo izcelsmi.
Aizliegumu nenosaka, aizbildinoties ar premjeres rezolūciju
Neraugoties uz to, ka, atbilstoši pašas Zemkopības ministrijas datiem, rapšu eļļa pērn bijusi viens no nozīmīgākajiem Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktiem, kas importēts uz Latviju, pirms mēneša pieņemtie Ministru kabineta noteikumi, kas noteic agresorvalstu lauksaimniecības produktu importa aizliegumu, rapšu eļļas importu tomēr neaizliedz.
Atbildot uz "Kas notiek Latvijā?" jautājumiem, rapšu eļļas neiekļaušanu Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamentā to skaidroja šādi: "Ņemot vērā Ministru prezidentes rezolūciju, uzsvars tika likts uz Krieviju un graudu importu no tās."
Ar aizvadītā gada 8. decembri datētajā rezolūcijā konkrēti patiešām ir minēts tikai Krievijas graudaugu importa aizliegums. Tomēr pašas ministrijas gatavotajos Lauksaimniecības un lauku atbalsta likuma grozījumos, saskaņā ar ko vēlāk tapa valdības noteikumi, skaidri ir rakstīts, ka aizliegta ir "lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešana (importēšana) Latvijā no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas".
Zemkopības ministrija savās atbildēs arī atsaucās uz to, ka noteikumu apspriešanas laikā neesot saņemti priekšlikumi un viedokļi saistībā ar rapšu eļļas importu, kā arī norādīja, ka sarakstā nav vairāku lauksaimniecības un pārtikas produktu grupas un vajadzības gadījumā saraksts tikšot papildināts "atbilstoši Latvijas nacionālajām interesēm." Atbildē bija teikts, ka pieņemtie lēmumi "atspoguļo Latvijas valsts kopējās vērtības un neskarot tās attīstību", taču izpalika jebkāds plašāks skaidrojums, kā valsts vērtības, attīstība un nacionālās intereses saistās ar rapšu eļļas importa no agresorvalstīm turpināšanu.
