Diskutējot ar pašreizējo zemkopības ministru, protesta akcijas iniciatoru – "Zemnieku saeimas" – valdes loceklis Mārtiņš Trons sprieda, ka neapmierinātība ar notiekošo lauksaimnieku vidū briedusi jau sen. Mazliet vairāk nekā gada laikā ir nomainījušies jau trīs zemkopības ministri, tomēr, Trona vērtējumā, arīdzan esošais ministrs Krauze nav izpildījis prasības, ko zemnieki viņam izklāstījuši tikšanās laikā aizvadītā gada vēlā rudenī. Toreiz uz tikšanos ar ministru Slampē bija ieradušies simtiem nozares pārstāvju.
"No sešiem punktiem pēc Slampes tika izpildīts viens – apgrozāmo līdzekļu programma. Bet tas jau bija procesā, tas jautājums bija procesā. Attiecīgi bija esoša programma," sacīja Trons, uzsverot, ka Zemnieku saeima no nozares ministra sagaida ilgtermiņa risinājumus.
"Apdrošināšana – jā, tika piešķirts papildu finansējums 2024. gadam, bet mums nav ilgtermiņa redzējuma, kā mēs risinām krīzes situāciju lauksaimniecības nozarē," viņš teica.
Tikmēr Krauze, komentējot protestētāju prasības un pārmetumus par iepriekšējo neizpildi, sacīja: "Daļa ir izpildītas, daļa ir procesā un daļa ir Eiropas līmeņa." Uz jautājumu, cik no protestētāju prasībām ir izpildītas, viņš gan izvairījās atbildēt, taču norādīja, ka, viņaprāt, no pērn Slampē izvirzītajām kopumā 11 prasībām izpildītas esot septiņas. Vēl četru izpilde esot procesā.
5. februāra protestu koordinators Valmierā, zemnieku saimniecības "Mazdzērvītes" saimnieks Jānis Ločmelis, jautāts, kurām prasībām jātiek izpildītām, lai remdētu lauksaimnieku neapmierinātību, atbildēja: "Pirmais ir aizliegt importu (no Krievijas un Baltkrievijas – red.) Latvijas teritorijā. Valstisks lēmums, politiķiem pieņemams tūlīt, bez jebkādas vilcināšanās. Otrs ir Satiksmes ministrijai pa kārtām palielināt infrastruktūras izmantošanas maksu dzelzceļam, kas nodrošina tranzītu."
Trons kā pirmo prioritāti nosauca graudu un lopbarības importa aizliegumu no tā dēvētajām trešajām valstīm, bet kā otro – birokrātijas mazināšanu. No lauksaimnieku paustā izriet, ka tādas informācijas sistēmas kā LIZ (Valsts augu aizsardzības dienestā – red.) un CILDA (Lauksaimniecības datu centrā – red.) bieži vien nefunkcionē, turklāt prasības, kas izvirzītas lauksaimiekiem saistībā ar informācijas ievadi šajās sistēmās esot ļoti apgrūtinošas.
"Septiņdesmitgadīgam lauksaimniekam prasa ar telefonu visu bildēt, iesniegt datus iekšā, bet tā sistēma neiet," raksturojot zemnieku neapmierinātības iemeslus, piemēru minēja Trons.
Uz pārmērīgās birokrātijas radītiem apgrūtinājumiem norāda arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis Jānis Miezītis no Kokneses: "Es varu nosaukt kādas 15 lietas, kas lauksaimniekiem ir jādara, lai gan to statistiku varētu apvienot un [iestādes] viena no otras paņemt."
Tikmēr Gustavs Norkārklis, kura vadītā Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija ir norobežojusies no 5. februārī notikušajiem protestiem, diskusijā pauda, ka, lai arī vairākas prasības esot atbalstāmas, neviens no Zemnieku saeimas sagatavotajā sarakstā minētajiem punktiem neesot "tik kritisks".
