Valsts banka –  «vispār trakums», iestrādnes atvilktnēs, «nav Āzijas likumi»: diskusija par ekonomiku pēc ministra maiņas

Par jau teju gada garumā apspriesto darbaspēka imigrācijas jautājumu, inovācijām, Latvijas konkurētspēju un ekonomikas produktivitāti, kā arī nodokļu politikas sāpīgajiem jautājumiem cikla "Kas jādara Evikas Siliņas valdībai?" raidījumā, kas veltīts ekonomikai, diskutēja jaunais ekonomikas ministrs Viktors Valainis, bijusī ministre Ilze Indriksone, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, Latvijas Universitātes Biznesa, ekonomikas un vadības fakultātes profesors Jānis Priede, Latvijas Jaunuzņēmumu valdes loceklis Andris K. Bērziņš un industriālā betona ražotāja "Primekss" valdes priekšsēdētājs Jānis Ošlejs.

Diskusijas nozīmīgākās epizodes var noskatīties, spiežot uz saitēm laika līnijā:

Darbaroku "imports"  kvantitāte un kvalitāte, pienesums ekonomikai un pievienotā vērtība uz vienu darba ņēmēju.

Raženāka un mazāk raženā informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozare.

Kas pēc valdības maiņas notiks ar agrāk daudzināto ekonomikas transformāciju?

Latvijas Universitātes profesors Jānis Priede par inovāciju sistēmas jūtīgumu, Covid-19 ietekmi uz inovāciju indeksu un politikas cikliem.

"Starp valsts kapitālsabiedrībām ļoti reti kura nopietni inovē."

Kas notiks ar uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi reinvestētajai peļņai?

Jānis Ošlejs uzsver, ka finansējums inovāciju atbalstam ir krietni par mazu: "Līdz ar to arī Latvijas uzņēmumi stagnē." Viens no risinājumiem – pievienotās vērtības nodokļa likmes palielināšana.

Kādēļ arī ārvalstu investīciju piesaistē Latvija atpaliek no kaimiņiem?

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra "faktiski dreifē".

Investīciju politika un algas, no kurām maksā ļoti labus nodokļus.

Jāņa Priedes, Jāņa Endziņa un ekonomikas ministra Viktora Valaiņa skatījums uz Konkurences padomes darbību, neatkarību un "sasaisti ar politiku".

"Un tad sākas tā karteļošanas iespēja."

Kas traucē lielākai konkurencei banku starpā?

Kā ELWIND projekts kļuva par vienīgo atjaunojamo energoresursu projektu, kas ierakstīts Nacionālās drošības koncepcijā.